Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē ziņo, ka zāļu ražotājiem ir kļuvis grūti apmierināt valstu pieprasījumu pēc medikamentiem, jo pēc Covid-19 pandēmijas būtiski palielinājušies dažādu infekcijas slimību izplatības apmēri un saslimšanas gadījumu skaits.
Britu medijs “Financial Times” ziņo, ka bakteriālo infekciju izplatības pieaugums pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas ir izraisījis tādu medikamentu kā penicilīns un amoksicilīns deficītu, un uzsver globālo piegādes ķēžu nestabilo stāvokli.
80% no 35 farmācijas uzņēmumiem, kuru datus par zālēm vāc un apkopo Pasaules veselības organizācija (PVO), ražo vismaz viena veida amoksicilīna preparātus, Reaģējot uz antibiotiku piegādes problēmām, Lielbritānija izdevusi protokolus, kas ļauj farmaceitiem mainīt receptē izrakstīto medikamentu, proti, izsniegt alternatīvu penicilīnu skarlatīnas un A grupas streptokoku infekciju ārstēšanai.
Pandēmijas laikā samazinātais pieprasījums pēc antibiotikām kopā ar nopietnu spriedzi piegādes ķēdēs un visaptverošiem ierobežojumiem lika zāļu ražotājiem mazināt ražošanas apjomus. Zāļu trūkums iestājies arī tāpēc, ka valstis nebija paredzējušas, ka pirmajā gadā bez maskām mūs tik smagi piemeklēs dažādas elpceļu infekcijas.
Ir ziņots par amoksicilīna deficītu ASV un Kanādā, savukārt Eiropas Savienībā (ES) 25 no 27 dalībvalstīm ir ziņojušas Eiropas Zāļu aģentūrai par ierobežotām dažu antibiotiku piegādēm. Organizācija “Mediķi bez robežām” raksta, ka ik gadu 5,7 miljoni cilvēku mirst pretmikrobu līdzekļu, tostarp pretsēnīšu un pretvīrusu zāļu, nepieejamības dēļ.
Tas, kas valstis attur no ziņošanas par zāļu trūkumu, piemēram, Pasaules veselības organizācijai vai publiskā telpā, ir bailes no cenu pieauguma, uzskata PVO pārstāvji.
Zāļu trūkums, sākot ar pretvēža zālēm līdz anestēzijas līdzekļiem, bija izplatīts jau Covid-19 laikā, izgaismojot uz piegādes ķēdēm radīto spiedienu. Antibiotiku ražošanai nepieciešamo vielu piegādi vēl stiprāk ir ietekmējis karš Ukrainā, savukārt pieaugošās enerģijas izmaksas ir samazinājušas antibiotiku ražotāju peļņas procentus, ziņo “Financial Times”. Pēc divus gadus ilga “lokdauna” jeb mājsēdes antibiotiku ražotājiem ir bijis grūti precīzi prognozēt pieprasījuma pieaugumu.
Lielākā daļa aktīvo farmaceitisko vielu visai pasaulei tiek piegādāta no Indijas un Ķīnas, kur tās ražo ievērojamos apjomos, un šo izejvielu ražošana ir visnotaļ necaurredzama un nepārskatāma, jo ražošanas procesi visā pasaulē tiek uzskatīti par komercinformāciju, kas ir pieejama tikai nozares regulatoriem. Tas apgrūtina patiesā riska novērtēšanu. Antibiotiku piegādes ķēde no ražošanas līdz izplatīšanai var ilgt no četriem līdz sešiem mēnešiem, taču zāļu ražotājiem bija vajadzīgs ilgāks laiks, lai atsāktu ražošanu līnijās, kurās Covid pandēmijas laikā tā tika ievērojami samazināta vai pat apturēta. Zāļu, ražošana ir pietiekami sarežģīts process, pirms katras jaunas zāļu partijas ražošanas process ir jāpārtrauc, sistēmas jāizslēdz, jāveic iekārtu kontrole un pārbaude, sarežģīta un laikietilpīga tīrīšana, trūkumu novēršana, jaunu iekārtu uzstādīšana… Šis process var ilgt vairākus mēnešus.
Ārsti nereti paraksta šaura darbības spektra antibiotikas, lai mazinātu arvien pieaugošo antibiotiku rezistenci. Šī prakse, kas paredz koncentrēšanos uz konkrētu baktēriju iznīcināšanu, samazina infekciju noturību pret antibiotikām. Taču dažu antibiotiku nepieejamība nozīmē, ka ārstiem ir jāparaksta un farmaceitiem ir jāizsniedz citas antibiotikas – ar plašāku darbības diapazonu, kuras parasti ir paredzētas infekcijām, kas nav izārstējamas ar pirmās rindas antibiotikām. PVO pārstāvji norāda, ka aukstākā laikā ārstiem ir raksturīgi pārmērīgi izrakstīt antibiotikas vieglu infekciju ārstēšanai, tāpēc zāļu deficīts rada papildu rezistenci, bet, tiklīdz zāļu trūkums samazinās un tās kļūst atkal pieejamākas, ārsti pēc inerces turpina tās parakstīt, palielinot rezistences problēmu. Ārstiem visā pasaulē vajadzētu to apzināties.
Vairāk par zāļu trūkuma jautājumiem un iespēmiem problēmas risinājumiem lasiet šī mēneša beigās iznākošajā žurnāla “Materia Medica” numurā.
No angļu valodas tulkoja un sagatavoja Elīna Badune
Avoti:
https://www.ft.com/content/fe24d669-7a6b-4df2-adc6-654265b66e7a
https://www.bmj.com/content/379/bmj.o3020
