Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Viena no iespējām samazināt pacientu maksājumus par zālēm ir zāļu lielo iepakojumu pārfasēšana aptiekās, jo zāļu vienības cena lielajos iepakojumos ir ievērojami zemāka par to pašu zāļu cenām mazajos iepakojumos. Šī iemesla dēļ Veselības ministrija (VM) rosinājusi grozījumus vairākos Ministru kabineta (MK) noteikumos.
18. jūnijā ministrijā notika sabiedriskā apspriede par grozījumiem MK noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”, kas paredz dažādas izmaiņas zāļu fasēšanā aptiekā, kā arī aptiekā gatavoto zāļu cenu veidošanā. Kā apspriedē informēja VM Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks, rakstiskus priekšlikumus noteikumu grozījumiem sniegušas Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācija (LZLA), Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB), Latvijas Ārstu biedrība un Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA). Pret fasēšanas nosacījumiem aptiekās nekādu iebildumu šīm organizācijām neesot, pauda Zvejnieks.
Apspriedē raisījās diskusija par zāļu lietošanas instrukciju pievienošanu dalītiem gatavo zāļu iepakojumiem. Grozījumi paredz, ka par zāļu iepakojuma dalīšanu, piemēram, blisteros, un pievienojot tam izdrukātu lietošanas instrukciju, aptieka ir tiesīga noteikt pakalpojuma maksu līdz 0,20 eiro. Klātesošie vienojās, ka šādu maksu varētu nepiemērot kompensējamām zālēm, kā arī tad, ja pacients zāles lieto ilgstoši un vienu instrukciju jau ir saņēmis. Par to, vai šāda pakalpojuma samaksa jāapliek ar nodokli, vēl lems Finanšu ministrija.
LFB pārstāve – biedrības prezidente Kitija Blumfelde – uzsvēra nepieciešamību pēc Labas aptieku prakses izveides, kur būtu atrunātas prasības aptiekas sniegtajiem pakalpojumiem. Tajās varētu iekļaut arī kritērijus attiecībā uz zāļu lietošanas instrukciju izsniegšanu.
Pakalpojumam, kas paredz zāļu sadalīšanu pa dienas devām nedēļas lietošanai, pagaidām maksu ar MK noteikumiem nenoteiks, jo šāds pakalpojums līdz šim Latvijā nav sniegts un tā cenu varēs noteikt aptieka pati.
Grozījumos bija iekļauti arī punkti, kas paredz gadījumā, ja zāļu ražotājs izplata zāles zāļu lieltirgotavai par zemāku cenu nekā deklarēta Zāļu valsts aģentūrā, atlaidei jābūt identificējamai zāļu iegādes vai pārdošanas darījumu attaisnojuma dokumentos, un samazināto cenu izmanto par pamatu zāļu lieltirgotavas cenas veidošanai un to piemēro visām zāļu lieltirgotavām, kas izplata attiecīgās zāles. Pret šādām izmaiņām iebilst LZLA un AĪA, kas savus argumentus ministrijai paudušas arī rakstiski.
Latvijas Patenbrīvo medikamentu asociācijas pārstāve Evita Jaunzeme apspriedē pauda, ka līdz ar šādiem grozījumiem zāļu ražotāju sniegtās atlaides lieltirgotājiem nebeigsies, jo esot dažādi mehānismi, kā tās nodrošināt. “Šis jautājums prasa lielāku diskusiju, kas arī ražotāju vidū vēl nav notikusi,” sacīja Jaunzeme. Kā apliecināja J.Zvejnieks, šāda diskusija vēl tiks organizēta, tāpēc arī ministrija nevēlas sasteigt šādu grozījumu punktu pieņemšanu. Līdz ar to tika nolemts plānotos grozījumus noteikumu 18.punktā šobrīd ņemt ārā, lai nodrošinātu straujāku dokumenta pieņemšanas virzību. Kā skaidroja Zvejnieks, diskusija par zāļu ražotāju atlaidēm lieltirgotājiem esot arī ministra Gunta Belēviča vēlme. Viņš arī šajā diskusijā vēlētos piedalīties.
LFB bija sniegusi priekšlikumus taxa laborum jeb aptiekā izgatavoto zāļu korekcijas summu noteikšanai. K.Blumfelde apspriedē skaidroja LFB darba grupas izstrādātos samaksas piemērošanas kritērijus. Kā īpašs izņēmums šajos kritērijos iekļautas homeopātiskās zāles. LFB izstrādājusi detalizētu tabulu ar korekcijas summām, kas piemērojamas, piemēram, pulveru masas sajaukšanas, supozitoriju masas sajaukšanas, škidro zāļu gatavošanas, ziežu gatavošanas gadījumos.
Kā skaidroja J.Zvejnieks, ministrijai ir doma nākotnē pacientiem kompensēt arī zāļu pagatavojumu iegādi. Šobrīd M sarakstā ir tikai zāles, kas reģistrētas Latvijas vai Eiropas zāļu reģistrā, taču nākotnē tajā varētu iekļaut arī pagatavojumus, kas ir īpaši nozīmīgi bērnu ārstēšanā.
Lai izvairītos no situācijām, kad pacients, iepazīstoties ar zāļu cenu jau pēc zāļu izgtavošanas, no tām atsakās, vajadzētu noteikt, ka samaksa jāveic pirms zāļu gatavošanas, pauda vairāki apspriedes dalībnieki. Ja aptieka pati zāles negatavo bet pērk šo pakalpojumu no citas aptiekas, tad tā pati uzņemas risku – vai klients samaksās par zālēm, vai nē. LFB prezidente uzsvēra, ka svarīgs solis būtu sakārtot prasības visu šo pakalpojumu sniegšanai aptiekā.
“BENU aptiekas” pārstāve Vizma Vīksna, runājot par taxa laborum piemērošanu aptiekā gatavotajām zālēm, uzsvēra, ka pacientam būtu jāsaprot, ka tas ir roku darbs, kas prasa arī nodrošināt kontroli, uzskaiti, materiālus, tehnoloģijas. Ja aptieka pie liela pagatavojamo zāļu apjoma “iziet pa nullēm”, tad gatavojot 20 receptēm mēnesī, ar to nevar izdzīvot. Viņa arī piebilda, ka taxa laborum apmērs Rīgā un Jēkabpilī varētu atšķirties, turklāt pagatavojumu daudzumam aptiekā ir tendence pieaugt. Tāpēc ļoti svarīgi definēt šīs cenas.
Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene atgādināja, ka turklāt zāļu gatavošanā tiek iesaistīti vismaz trīs cilvēki. Darbs maksā un šīs izmaksas nav mazas. 2005. gadā apstiprinātās korekcijas summas nav atbilstošas mūsdienu izmaksu līmenim. Viņa norādīja, ka katra aptieka, kas nopietni nodarbojas ar šāda paklpojuma sniegšanu, cenšas šo nodaļu modernizēt. Tas prasa nepārtrauktus papildu ieguldījumus. Kā skaidroja K.Blumfelde, LFB izstrādātie priekšlikumi ir tikai pietuvināti šā brīža reālajām izmaksām, turklāt nosaka maksimālo korekcijas summu, bet aptiekas varēs izvēlēties piemērot arī mazāku.
Arī AĪA priekšsēdētājs Jānis Lībķens piekrita, ka visas izmaksas ir augušas un lētāk par pašizmaksu pagatavotās zāles pārdot nevar.
Kā apstiprināja J.Zvejnieks, arī veselības ministra vēlme esot dot zaļo gaismu zāļu gatavošanas attīstībai aptiekās. Ja panāktu šo zāļu iekļaušanu Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā, iespējas būtu vēl plašākas, uzsvēra departamenta direktors. Vēl būšot diskusijas par prasībām telpām un aprīkojumam.
Apspriedes noslēgumā vēl aizvien līdz galam neizrunāts un aktuāls palika jautājums par 0,20 eiro piemērošanu zāļu iepakojuma dalīšanas un lietošanas instrukcijas pievienošanas gadījumā. Iespējams, šādu maksu varētu piemērot tikai dalot bezrecepšu zāles vai arī tikai tādos gadījumos, ja pirkt zāles pa daļām ir paša pacienta vēlme nevis ārsta norādījums.
Vēl grozījumos plānots iekļaut 0,50 eiro samaksu par gatavo zāļu suspensijas pagatavošanu aptiekā, piemēram, ja antibiotiku pulveris precīzās proporcijās jāatšķaida ar ūdeni. Šādu pakalpojumu gan nedrīkstēs sniegt pie letes. Prasības gatavo zāļu sadalīšanai, fasēšanai, utt. vēl tiks noteiktas normatīvajos aktos.
Ar projektu grozījumiem MK noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” var iepazīties šeit: http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/sabiedribas_lidzdaliba/sabiedriska_apspriede/
Elīna Badune
