Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Lai arī 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina, ka daudzām zālēm ir līdzvērtīgas un lētākas alternatīvas, tikai piektā daļa jeb 21% respondentu atzīst, ka priekšroku dotu ģenēriskajiem medikamentiem, noskaidrots biedrības “Veselības projekti Latvijai” (VPL) šogad noslēgtajā pētījumā. Zāļu izvēlē būtisks faktors ir ārsta un farmaceita ieteikumam, kas nereti balstīts uz subjektīviem kritērijiem, liecina pētījuma rezultāti.
Apjomīgais pētījums “Ģenērisko zāļu lietošana Latvijā: iedzīvotāju un speciālistu informētība, viedokļi un pieredze” veikts, lai noskaidrotu, kādi attieksmē un pieredzē balstīti faktori traucē palielināt ģenērisko zāļu īpatsvaru Latvijā. Pētījumā iekļauti Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas dati, intervijas ar ģimenes ārstiem un farmaceitiem, kā arī mediju satura analīze sešu gadu periodā (no 2009. – 2014. gadam).
Jau iepriekš veselības aprūpes nozares valsts institūcijas norādījušas, ka Latvijas iedzīvotāji pārmaksā vairākus miljonus eiro gadā par zālēm, kurām ir pieejama lētāka alternatīva ar līdzvērtīgu terapeitisko efektivitāti – ģenēriskie jeb patentbrīvie medikamenti. Taču daļai ārstu un farmaceitu ir negatīvs viedoklis par ģenēriskajām zālēm, kas lielākoties tiek pamatots ar pētījumu trūkumu, skaidro VPL. Tai pat laikā ārsti un farmaceiti bieži atzīst, ka nav meklējuši un iepazinušies ar pētījumiem par ģenērisko zāļu efektivitāti un drošumu, atklāj VPL. Būtisks informācijas avots ārstiem un farmaceitiem ir farmācijas firmu pārstāvji. Salīdzinoši vairāk pozitīvas informācijas par ģenēriskajām zālēm Latvijas iedzīvotāji saņem no farmaceitiem, bet vairāk negatīvas – no medijiem un ārstiem speciālistiem. Raksturīgi, ka ģenēriskās zāles bieži tiek piedāvātas tikai tajos gadījumos, kad pacients finansiālu apsvērumu dēļ nevar iegādāties oriģinālpreparātu, kā arī gadījumos, kad pacients pats uzdod jautājumu par ģenērisko zāļu pieejamību.
Ģimenes ārstiem un farmaceitiem ir izveidojušies subjektīvi kritēriji, uz kuriem balstoties viņi pacientiem iesaka oriģinālās vai ģenēriskās zāles, un šie kritēriji nereti sakņojas apgalvojumos, kas nav zinātniski pamatoti. Kā raksturīgus mītus var minēt uzskatus, ka ģenēriskajām zālēm pievienotas nekvalitatīvas palīgvielas, tās nav piemērotas bērniem un smagāku saslimšanu gadījumos u.tml. Tikai neliela daļa ārstu ziņo Zāļu valsts aģentūrai par novērotajām ģenērisko zāļu kvalitātes problēmām vai blaknēm, norāda biedrība.
“Ārsta un farmaceitu rekomendācijām ir būtiska loma zāļu izvēlē – viņi lielā mērā ietekmē un veido pacientu uzskatus un pārliecību. Tāpēc pirmais nosacījums ir balstīties uz zinātniskiem pierādījumiem, nevis subjektīviem kritērijiem. Tāpat nepieciešama daudz aktīvāka ārstu un farmaceitu sadarbība ar Zāļu valsts aģentūru, ziņojot par ģenērisko zāļu kvalitātes problēmām vai blaknēm. Ja valsts veselības politikas iecerēs paredzēta ģenērisko zāļu īpatsvara palielināšana, ir svarīgi kliedēt mītus un stereotipus par ģenēriskajām zālēm, kas izplatīti gan speciālistu vidū, gan pastarpināti tiražēti medijos,” uzsver VPL pārstāve Ieva Salmane-Kuļikovska.
Biedrība “Veselības projekti Latvijai” ir neatkarīga nevalstiska organizācija, kas ir starptautiskās organizācijas Health Action International biedrs. VPL dibināta, lai būtu neatkarīgs informācijas avots ar veselības aprūpi saistītos jautājumos, un tās darbības politika neparedz mērķu īstenošanā izmantot farmācijas nozares uzņēmumu līdzekļus (ziedojumi, sponsorēšana u.c.). Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Latvijas valsts.
Pilns pētījuma ziņojums ir pieejams šeit: http://www.veselibasprojekti.lv/raksts/111/233/2015/
Vispār vajadzētu aktīvāk ziņot par blaknēm un ne tikai ģēnēriskajiem medikamentiem, bet arī orģinālmedikamentiem. Mūsu sabiedrība (arī ārsti) ir kūtri uz ziņošanu.
Gribētos redzēt kaut vienu ģenērisko medikamentu pētījumu par to iedarbību, emffektivitāti un blaknēm. Cik man zināms Latvijā pietiek ar bioekvivalences pētījumiem! Par kādiem pētījumiem te iet runa.
A kādus ta vēl pētījumus vajadzētu? To jau Latvijā neiz\domāja (ka vajag bioekvivalences pētījumus). Tā tas ir arī citās vālstīs. Ja būtu nepieciešami pilni pētījumi, tad jau generic jēga pazustu, jo maksātu tik pat, cik oriģinālie.