Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Krievijas iedzīvotāji var pilnībā iztikt bez importa medikamentiem, uzskata Krievijas parlamenta palātas – Federācijas padomes – locekļi, aicinot paplašināt pret Rietumiem vērstās sankcijas. Pirmajā lasījumā parlamentā jau pieņemts likumprojekts, kas paredz kriminālatbildību personām, kas pašrocīgi mēģinās Krievijā ievest zāles no varai “nedraudzīgajām” valstīm, ziņo Krievijas portāls www.gazeta.ru .
Jau ziņots, ka ar valsts vadības rīkojumu no šā gada 7.augusta Krievijā vienu gadu aizliegts importēt liellopu gaļu, cūkgaļu, putnu gaļu, zivis, sierus, piena produktus, augļus un dārzeņus no Austrālijas, Kanādas, Eiropas Savienības, ASV un Norvēģijas. Rindā uz šādu aizliegumu jau stāv medikamenti un dažādas plaša patēriņa preces. Šādam aizliegumam varot tikt pakļautas jebkādas preces, kas nav ražošanas izejvielas, nerada dzīvībai svarīgu preču deficītu un nestimulē kontrabandu, pauduši Federācijas padomes locekļi.
Sankcijas varētu skart bezrecepšu medikamentus, kam pieejami Krievijā ražoti analogi. Krievija gan paredz, ka oriģinālpreparātiem kļūstot nepieejamiem, varētu palielināties kontrabandas apjoms, tāpēc jau jūlija sākumā Valsts dome pirmajā lasījumā pieņēmusi likumprojektu, kurā paredzēta kriminālatbildība par neatļautu medikamentu un uztura bagātinātāju, kā arī nereģistrētu zāļu ievešanu valstī. Stingrākais soda mērs par šādu pārkāpumu – 12 gadi ieslodzījumā. Lai zāļu ievešana būtu likumīga, būs jāsaņem speciāla vienreizēja atļauja, pamatojoties uz slimnīcas vai reģionālās veselības aprūpes iestādes pieprasījumu, kas apstiprināts ar īpašu Veselības ministrijas elektronisko parakstu. Jaunās sankcijas gan var draudēt arī ar to, ka Krievijas vietējie zāļu ražotāji ar laiku šādā situācijā izmanto savu monopolstāvokli, lai diktētu un celtu zāļu cenas.
Ja gadījumā Krievija ieviestu sankcijas pret farmācijas produktiem un medikamentiem, AS “Olainfarm” neizjustu gandrīz nekādas negatīvās sekas, nacionālai informācijas aģentūrai LETA paudis uzņēmuma valdes loceklis Salvis Lapiņš. Uzņēmumu šāds scenārijs nebiedē, jo “Olainfarm” no neoficiāliem avotiem esot tapis zināms, ka likumprojektā iekļautie aizliegumi skar medikamentus, kuri atbilst diviem kritērijiem – bezrecepšu zāles un zāles, kam Krievijā tiek ražoti analogi. “Olainfarm” no tā īpaši neciestu, jo tas attiektos tikai uz vienu no uzņēmuma ražotajiem medikamentiem – pretgripas medikamentu “Remantadīns”, kas no kopējā eksporta īpatsvara uz Krieviju veido aptuveni 2-4%, atklājis S. Lapiņš.
Lapiņš arī skaidrojis, ka “Olainfarm” pirms dažiem gadiem, izvērtējot iespējamo uzņēmuma atkarību no Krievijas tirgus, kas mēdz uzrādīt neprognozējamas, nestabilas tendences, pieņēma lēmumu vairāk laika un līdzekļu ieguldīt citu tirgu apguvē. Taču kopumā farmācijas biznesā eksporta tirgu pārorientēšana kā minimums var aizņemt no diviem līdz trīs gadiem. Tas ir saistīts ne tikai ar jaunu stratēģisko partneru atrašanu, bet arī ar sava uzņēmuma iepazīstināšanu, radīto produktu portfeļa prezentēšanu, skaidrojis Lapiņš. Tāpat ir jārēķinās ar zināmām birokrātiskām darbībām, piemēram, produkta reģistrāciju.
Elīna Badune
Ziņu avoti: Gazeta.ru , LETA
