Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) izveidojusi darba grupu, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus “mūsdienīgas un ilgtspējīgas veselības aprūpes” finansēšanas sistēmas izveidei Latvijā.
LĀB sabiedrisko attiecību vadītāja Evija Ansonska informēja, ka 2. maijā biedrība rīkoja diskusiju, kurā piedalījās vairāk nekā 30 veselības nozares eksperti, tai skaitā Veselības ministrijas, Saeimas un Rīgas domes pārstāvji, slimnīcu un privātklīniku vadītāji, veselības aprūpē strādājošo organizāciju, universitāšu, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.
Tika analizēti dažādi veselības aprūpes sistēmu modeļi atkarībā no to organizācijas un finansēšanas veida. Tika apskatīti gan privātās, gan obligātās veselības apdrošināšanas un veselības aprūpes finansēšanas ar nodokļu sistēmu plusi, mīnusi un ieguvumi.
Eksperti secinājuši, ka kvalitatīvas reformas bez atbilstoša finansējuma nav iespējamas, tāpēc arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikts, ka veselības nozares finansējumam indikatīvi ir jāsasniedz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 2,5 miljardiem eiro pašreizējo 4% un 1,6 miljardu eiro vietā.
LĀB valdes loceklis un darba grupas vadītājs Māris Taube vērsa uzmanību, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir mainīts trīs reizes, un izmaiņas ir bijušas ļoti būtiskas. Taču kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija – veselības aprūpes finansēšanas modeļa reformu esot veikušas tikai vienu reizi.
“Rezultāts – mūsu kaimiņvalstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei pašlaik velta divas reizes vairāk naudas, bet Latvija jau šogad un nākamajos gados būs valsts ar Eiropas Savienībā zemāko valsts finansējumu veselības nozarei un augstāko pacientu līdzmaksājumu,” norādīja Taube.
Savukārt Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) vadītājs Valts Ābols skaidroja, kā esošais veselības aprūpes finansēšanas modelis ietekmē lielo slimnīcu spēju nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju veselības aprūpēs pakalpojumiem un mūsdienīgu ārstēšanu. Viņa vērtējumā, zemais aprūpes finansējums Latvijā ir politiskā izvēle. Naudas trūkuma apstākļos nenofinansētas paliek arī lietas ar tālāku skatu nākotnē un lielu ietekmi, piemēram, sabiedrības veselības iniciatīvas vai mentālā veselība.
Pēc viņa paustā, pašlaik tiek finansētas tikai akūtas vajadzības. Covid-19 krīzē Latvija iegāja kā “slimākā OECD [Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas] valsts, tāpēc mēs pašlaik ne tikai ārstējam visu, kas sakrājies, bet mūsu uzdevums ir arī stiprināt veselības sistēmas noturību pret krīzēm,” viņš uzsvēra.
Neraugoties uz to, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Eiropas Savienība (ES) aicina valstis veselības aprūpē ieviest universālā veselības nodrošinājuma principu, kad visiem cilvēkiem ir pieejams viss viņiem nepieciešamo kvalitatīvo veselības pakalpojumu klāsts, pēdējā laikā Latvijā atkal publiski esot izskanējušas idejas par jauniem finansēšanas modeļiem veselības aprūpē un tirgus principu ieviešanu veselības aprūpē, tai skaitā obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas ieviešanu.
PVO pārstāvniecībā vadītājs Uldis Mitenbergs informēja, ka Latvijas 2023.gada veselības aprūpes budžeta bāzes finansējums ir 10,3% apmērā no vispārējiem valdības izdevumiem, vidēja termiņa budžeta ietvars līdz 2026.gadam – ap 10%. Salīdzinājumam – Igaunijā veselības aprūpei no valdības izdevumiem jau 2020.gada tika atvēlēti 15%. Viņš norādīja, ka zemi valdības izdevumi veselībai korelē ar augstiem privātiem maksājumiem, kas Latvijā svārstās ap 40% no kopējiem veselības izdevumiem.
“Hronisks nepietiekams veselības aprūpes finansējums veicina augstu novēršamu mirstību, zaudējumus darba tirgum un ietekmē ekonomiku. Starptautiskā pieredze liecina, ka efektivitāti paaugstinošām reformām ir nepieciešami papildus sākotnējie ieguldījumi. Svarīgākais reformu mērķis – kvalitatīvas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšana, nešķirojot cilvēkus,” sacīja Mitenbergs.
LĀB prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, citu Eiropas valstu pieredze, savu iedzīvotāju veselības aprūpei atvēlot no 2500 līdz 5000 eiro gadā, objektīvi parāda mūsdienīgas veselības aprūpei nepieciešamo finansējuma daudzumu. Viņas vērtējumā, slimnīcu reformas un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ne tikai nerisinās primārās aprūpes un veselības pakalpojumu, kā arī mūsdienīgu zāļu pieejamības jautājumus, bet tieši otrādi – atstās bez veselības aprūpes simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju.
Plānots, ka darba grupa gala ziņojumu prezentēs 8.jūnijā.
Avots: LETA, LĀB
2.05.2023
