Latvijas Avīze: Aptiekas pieteikušas karu veselības ministram

Līdz sen neredzētiem asumiem nonākušas attiecības starp veselības ministru Hosamu Abu Meri un Latvijas zāļu tirdzniecības sistēmu.

Naidīgo attiecību iemesls – ministra deklarētais plāns panākt recepšu medikamentu cenu samazinājumu aptiekās par 17–20% no 1. novembra. Paaugstinātais tonis, kurā notiek komunikācija, liecina par to, ka aizskartas nopietnas intereses.

Īsumā aprakstot, veselības ministrs Hosams Abu Meri piedāvā ieviest citādu zāļu uzcenojuma modeli, kas ļaušot pielīdzināt zāļu cenas Latvijā pārējām Baltijas valstīm. Te jāatgādina, ka gan Konkurences padome, gan Valsts kontrole, gan arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstu grupa (OECD) ir norādījušas, ka Latvijā esošais zāļu piecenojuma modelis ir starp Baltijas valstīm pacientam visneizdevīgākais un Latvijas pacienti par zālēm maksā vairāk nekā kaimiņi.

Arī OECD norādījusi, ka starp vairāk nekā trīsdesmit valstīm, kas apvieno šo pasaules ekonomiski sekmīgāko valstu apvienību, Latvijas pacienti par zālēm maksā vienu no augstākajām cenām. Ir skaidrs, ka pie šādiem vērtējumiem esošā zāļu piecenojumu sistēma nav ilgtermiņā dzīvotspējīga un ir jāmaina. Arī situācija, ka Latvijas iedzīvotāji sāk braukt pēc zālēm uz Lietuvu un Igauniju, neko labu par esošo sistēmu neliecina.

Zāļu cenu reformas pīlāri

Ministra piedāvājums paredz mainīt situāciju recepšu zāļu grupā, proti, zālēm, kas maksā vairāk par septiņiem eiro. Kā to ilustrējis ministrs pats, ja kādas konkrētas recepšu zāles šobrīd maksā 24 eiro, tad pēc izmaiņām tās maksātu 18,70 eiro. Lai to panāktu, H. Abu Meri paredz, pirmkārt, ieviest solidāru visas farmaceitiskās apgādes ķēdes dalībnieku iepirkumu nosacījumu pārskatīšanu, kā arī valsts līdzdalību ar kopējo mērķi uzlabot recepšu medikamentu pieejamību iedzīvotājiem.

Atbilstoši Konkurences padomes rekomendācijām VM piedāvājums paredz atteikties no proporcionālā uzcenojuma zālēm un noteikt fiksētu piemērojamo uzcenojumu lieltirgotavām. Savukārt aptiekām zāļu uzcenojums veidosies no divām daļām – uzcenojuma par medikamentu iepakojumu un uzcenojuma par maksas recepti, kas pacientam nozīmē 0,75 eiro maksājumu par recepti, kas tiek iekļauta zāļu cenā, tā neparādīsies čekā atsevišķi. Abu Meri skaidro, ka modelis veidots tā, lai iedzīvotājiem, maksājot par recepti 75 eirocentus, zāļu cena jebkurā gadījumā būtu par 15–20% mazāka.

Turklāt tā neattiecas uz receptē izrakstīto zāļu skaitu, proti, pacients noteikto summu maksā tikai par izrakstīto recepti, nevis katru medikamentu atsevišķi. Tieši šis punkts, starp citu, ir izraisījis zāļu tirgotāju sašutumu, kas pieprasa, lai šāds maksājums tiktu noteikts par katru receptē izrakstīto medikamentu.

Savukārt VM uzskata, ka šobrīd neskaidrā un pārmērīgā zāļu uzcenojumu sistēma aptieķniekus stimulē vairāk pārdot dārgākas, nevis vienlīdz efektīvas, bet lētākas zāles.

Otrs reformas elements – paredzēts noteikt, ka ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, turklāt tiks noteikts, ka ražotājs cenu izmaiņas varēs veikt tikai reizi gadā. Jāatzīst, ka šis punkts nav pilnībā skaidrs, jo kurā valstī – Lietuvā vai Igaunijā – ražotāju cenas tiks ņemtas par kritēriju?

Trešais reformas elements – paredzēts, ka slimnīcas nākotnē ar zālēm apgādās jauna valsts veidota zāļu lieltirgotava. Arī šis punkts ir pliķis sejā pašreizējām zāļu lieltirgotavām, jo tā gan ir publiska neuzticēšanās izpausme, gan atņems tām apmēram 20% tirgus – apmēram tādu daļu zāļu valstī patērē slimnīcas.

Visbeidzot ceturtkārt, paredzētas atlaides ekonomiski ievainojamākajām grupām – bērniem līdz 18 gadu vecumam tiks piešķirts atbrīvojums no pacienta receptes apkalpošanas maksas, tādu pašu saņems arī trūcīgās personas. Savukārt hroniskiem pacientiem būs iespēja izrakstīt vienā receptē zāles trīs mēnešu patēriņam.

Viens no reformas blakusefektiem, ko paredzējuši tās veidotāji, būšot tāds, ka padarīšot aptiekas vairāk atkarīgas no ienākumiem, kurus rada pacientu apkalpošana ar jau minēto uzcenojumu par maksas recepti, un attiecīgi mazāk atkarīgus no lieltirgotavu piedāvātajām atlaidēm. Tāpat aptiekām laukos, kas pilda arī sociālo funkciju, tikšot noteikta augstāka pakalpojuma maksa, līdzīgi kā tas ir reģionos ģimenes ārstiem, lai veicinātu pakalpojumu pieejamību. Šāda maksa par farmaceita pakalpojumu reģionu aptiekām ļaušot paplašināt pakalpojumu klāstu un attīstīties.

Visi kopā pret ministru

Šis priekšlikumu kopums izraisījis plašus un skanīgus dažādu farmaceitu organizāciju protestus, jo skartas visdažādākās intereses.

Taču atšķirībā no Veselības ministrijas priekšlikumiem, kas skaidri vērsti uz pacientu stāvokļa uzlabojumiem un labklājības paaugstināšanu, farmācijas nozares iebildumi nav īpaši saturiski bagāti un politiski pārliecinoši, vismaz tā tie nav izskanējuši.

Par labu iebildumiem nav nācis arī tas, ka daudzi no to izteicējiem ir tieši saistīti ar Latvijas farmācijas biznesa monopolu – uzņēmumu grupu, kas apvieno zāļu lieltirgotavas, aptieku tīklus “Mēness aptieka”, “Saules aptieka” un “Latvijas aptieka”, kā arī otro lielāko zāļu ražotāju “Olpha” (agrāk – “Olainfarm”).

Visu šo sazaroto tīklu apvieno holdinguzņēmums “AB City”, un tas kontrolē vismaz pusi zāļu tirgus.

Proti, šī iebildumu izteicēju grupa ir tieši ieguvēji no pašreizējās zāļu piecenojumu sistēmas un tas liedz viņu teikto uztvert kā skatījumu no malas. Taču, nenoliedzami, ir arī citi protestētāji – piemēram, Aptieku biedrība, kas pārstāv tos 30 uzņēmumus ar 110 aptiekām un aptieku filiālēm, kas galvenokārt darbojas reģionos.

Taču, arī tos vērtējot, nedrīkst aizmirst, ka šie uzņēmumi ir ekonomiski atkarīgi no zāļu lieltirgotāju labvēlības.

Starp protestētājiem ir arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija un Latvijas Zāļu ražotāju asociācija, kā arī daži uzņēmumi.

Mazās aptiekas var neizdzīvot

Saturiski aptieku iebildumus un bažas izraisa, pirmkārt, bažas par savu ekonomisko izdzīvošanu – spēju nopelnīt algām, apgrozāmajiem līdzekļiem un telpu īrei. Tas galvenokārt attiecas tieši uz reģionālajām, nelielu apdzīvoto vietu aptiekām.

Pilsētās, kur klientu daudz, aptiekas nav apdraudētas.

Taču veselības ministrs H. Abu Meri apgalvo, ka ir ticies ar mazo aptieku pārstāvjiem, ar skaitļiem rokās pierādījis tiem, ka to izdzīvošana netiek apdraudēta.

“Mēs esam salīdzinājuši recepšu skaitu pa mēnešiem un to, cik valsts un pacienti par tiem samaksās, un šie aprēķini liecina, ka aptiekām zaudējumu nebūs.

Taču valsts arī nevar glābt aptiekas vietās, kur nav iespējams nopelnīt un kur tās knapi spēj pastāvēt, tas arī nav pareizi. Latvijā ir par 30% vairāk aptieku nekā vidēji OECD valstīs uz tūkstoti iedzīvotāju. Tas gan nenozīmē, ka es vēlos, lai tās tiktu aizvērtas,” izteicies ministrs.

Mazo reģionālo aptieku pārstāvji argumentējuši, ka 2,50 eiro par receptes apkalpošanu, kas ir sarežģīts darbs, situācijā, kad “Latvijas Pasts” gatavojas no nākamā gada iekasēt 2,25 eiro par iekšzemes vēstules nosūtīšanu, esot neadekvāti zema samaksa. Visa ta rezultātā tiek izteiktas bažas, ka daļa mazo aptieku beigs pastāvēt vai arī tajās nebūs pieejams viss zāļu spektrs, kas radīšot trauksmi pacientos.

Spriežot pēc ministra komentāriem, arī viņš pieļauj, ka kaut kādām aptiekām mazapdzīvotās vietās var nākties slēgt durvis, taču ir arī skaidrs, ka tas galvenokārt saistīts ar lauku iztukšošanos un mazo pircēju skaitu, nevis zāļu piecenojuma modeli kā tādu. Šķiet, kā alternatīvu ministrija gatavojas piedāvāt un attīstīt zāļu piegādi pacientiem uz mājām, nav tikai skaidrs, kā paredzēts iemācīt senioriem to lietot un zāles pasūtīt.

Vai mazināsies zāļu pieejamība

Otrs būtiskākais iebildums pret paredzēto reformu ir vāji slēptie draudi, ka lieltirgotavas vairs nepiegādās zāles, īpaši tālākos reģionos. Tas izraisīšot pacientu trauksmi un paniku.

Atbildot uz to, ministrija draud ar palielinātiem sodiem lieltirgotavām, ja nepamatotu iemeslu dēļ netiks piegādātas Valsts zāļu reģistrā reģistrētās zāles. Veselības ministrija draud ar sodu četrkāršošanu par šādu rīcību. Citiem vārdiem sakot, VM negrasās ceremonēties un ir gatava izmantot pātagas taktiku. Vai ar to būs pietiekami, laiks rādīs, taču nevajadzētu aizmirst, ka valsts rīcībā būs arī valsts zāļu lieltirgotava – tātad aptiekām parādīsies jauns alternatīvs piegādes kanāls.

Trešais iebildums jeb, pareizāk sakot, pastāvīgs refrēns, kas skan jau vismaz divdesmit gadus: ja gribat lētākas zāles, palieliniet valsts kompensējamo medikamentu daļu, proti, dodiet mums vairāk budžeta naudas. Zināma taisnība šajos vārdos ir, jo relatīvi nelielais kompensējamo medikamentu budžets liedz Latvijas tirgū ienākt jaunākiem un efektīvākiem medikamentiem un palielina pacientu līdzmaksājumus.

Taču valdība jau šī gada 16. janvārī apstiprināja pasākumu kopumu un rīcības virzienus, lai uzlabotu zāļu finansiālo pieejamību iedzīvotājiem. Viens no šiem pasākumiem ir tas, ka no 1. jūlija kompensējamiem medikamentiem 50% valsts kompensācijas vietā būs 75% kompensācija.

Saskaņā ar VM aprēķiniem 250 tūkstoši iedzīvotāju, kuri līdz 1. jūlijam maksāja 50% no medikamentu cenas, tagad maksās 25%.

Tāpat kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti septiņi jauni medikamenti, kas uzlabos zāļu pieejamību pacientiem, kam ir krūts vēzis, nesīkšūnu plaušu vēzis, melanoma, multiplā mieloma, mieloleikoze, bērniem, kam ir akūta limfoleikoze, un depresijas pacientiem.

Kompensācijas sarakstā jau esošus sešus medikamentus papildus apmaksās pacientiem ar astoņām jaunām diagnozēm.

Šāds kompensējamo medikamentu budžeta palielinājums izmaksāja 14,6 miljonus eiro. Proti, ir taisnība, ka Latvijas kompensējamo medikamentu budžets ir relatīvi neliels, taču tā lielums ir cieši saistīts ar valsts kopējo labklājības līmeni un pakāpeniski aug. Palielināt to ātrāk nozīmētu atteikties no kaut kā cita.

Vēl ir izskanējis iebildums, ka zāļu piecenojumu reforma veicināšot bezrecepšu zāļu un pārtikas piedevu patēriņu zāļu vietā, tas nekādi nav argumentēts un liekas apšaubāms situācijā, ja reformas rezultātā tiešām izdosies pazemināt zāļu cenas par 17–20%. Cits tikpat neskaidrs iebildums ir tas, ka reforma palielināšot ārvalstu zāļu ražotāju dominēšanu Latvijas tirgū, arī šis arguments netiek nekādi publiski pamatots.

Prognoze – ministram izdosies

Pārvietojoties ar mašīnu pa Latvijas mazpilsētām, nav grūti pamanīt, ka ciematā vai mazpilsētā var vairs nebūt skolas, pasta un bankas, bet veikals un aptieka būs vienmēr. Arī pilsētās aptieku netrūkst – tātad visām pietiek klientu un ieņēmumu.

Tas ļauj izdarīt secinājumu, ka aptieku nozarei nemaz tik slikti šobrīd neklājas.

Tādēļ publiskās vaimanas par to, ka laukos varētu tikt slēgtas mazās aptiekas, diez vai atradīs dzirdīgas politiķu ausis, vismaz ne līdz brīdim, kad tiks slēgti vairāki desmiti aptieku. Ņemot vērā, ka Veselības ministrijas deklarētie mērķi – zāļu cenu samazināšana – ir politiski ļoti pievilcīgi situācijā, kad valdošā koalīcija bijusi spiesta atteikties no veselības aizsardzības kā budžeta prioritātes, un tie varētu reāli uzlabot pacientu iespējas, var prognozēt, ka, neskatoties uz visiem iebildumiem, 16. jūlijā valdība apstiprinās VM informatīvo ziņojumu un zāļu cenu reforma no 1. novembra kļūs par realitāti.

Aptieku ieņēmumi pieaugs par sešiem miljoniem

Veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Zāļu uzcenojuma modeli plānojam iesniegt Ministru kabinetā līdz 16. jūlijam. Es vēlos, lai tas stājas spēkā no 1. novembra. Ieviešot šo modeli, gala cena recepšu zālēm saruks par 17-20%. Cenas samazināsies arī kompensējamiem medikamentiem.

Mūsu mērķis nav samazināt cenas lētajām zālēm, kas maksā, piemēram, no viena līdz trim eiro. Mērķis ir panākt, lai lētākas kļūst tās zāles, kas maksā septiņius, astoņus eiro un dārgāk, jo cilvēki jau nebrauc uz kaimiņvalstīm pēc lētajām zālēm – viņi brauc pirkt tos medikamentus, kas Latvijā maksā dārgi.

Lieltirgotavas piedraud, ka, ieviešot šo jauno zāļu uzcenojuma modeli, mēs panākšot, ka aptiekām nebūšot medikamentu. Tā nav taisnība. Veselības ministrija ar Tieslietu ministrijas atbalstu virza grozījumus Ārstniecības likumā par soda palielināšanu lieltirgotavām.

Patlaban, ja lieltirgotavas aptiekām 24 stundu laikā nepiegādā zāles, kas ir pieejamas valstī, tad sods ir līdz 25 tūkstošiem eiro. Veselības ministrija vēlas to palielināt līdz 100 tūkstošiem eiro par to, ka noliktavās novietotie medikamenti nepamatotu iemeslu dēļ aptiekām netiek piegādāti. Lieltirgotavas ar šiem draudiem vēlas pateikt, ka zāļu trūkumā būs vainīga ministrijas reforma, bet tā nenotiks. Ja Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) ir piereģistrēti konkrēti medikamenti, tad tiem ir jābūt valstī. Veselības ministrijai kopā ar Veselības inspekciju ir savs rīcības plāns – ja kāds lieltirgotājs nelikumīgi, negodīgi rīkosies, mēs to atklāsim un sodi būs bargi.

Cilvēkiem, kuriem ārsts izraksta kompensējamās zāles, bieži ir jāpērk arī recepšu medikamenti, kas nav valsts apmaksāto zāļu sarakstā.

Mēs analizējām izdevumus par zālēm konkrētiem pacientiem ar konkrētām diagnozēm. Cilvēks par konkrētu 75% kompensētu medikamentu samaksā, piemēram, deviņus eiro, bet tas cilvēks, kura diagnoze nav kompensējamo zāļu sarakstā un kuram arī ir nepieciešamas tieši šādas zāles, no savas kabatas samaksā 75 eiro. Mēs gribam panākt, ka zāļu cena šādā gadījumā ir vienāda.

Zāļu ražotājs sava produkta realizācijas cenu Latvijā nedrīkstēs noteikt augstāku par identisku zāļu zemāko deklarēto cenu Lietuvā un Igaunijā. Piebildīšu, ka valstīs atšķirīgais PVN ļoti minimāli ietekmē zāļu cenu.

Ražotājs reģistrē savu maksimāli pieļaujamo zāļu cenu Zāļu valsts aģentūrā, un tā ir publiski zināma, taču, ņemot vērā pašreizējo zāļu uzcenojuma modeli, tai ir grūti izsekot, un tirgotājs ar cenu var spekulēt. Arī aptiekām pašreizējā cenas formula ir ļoti izdevīga. Bet, ieviešot recepšu medikamentiem cenu salīdzināšanu ar Lietuvu un Igauniju, izsekojamība kļūs vienkāršāka.

Mēs plānojam līdz novembrim sakārtot arī samaksu par farmaceita pakalpojumu, izsniedzot zāles pret recepti. Papildus zāļu cenai aptieka iekasēs maksu par pirmreizēju zāļu izsniegšanu 1,50, kā arī 2,50 eiro, ja aptieka (aptiekas filiāle) ir vienīgā konkrētajā apdzīvotajā vietā. No minētās maksas 75 centus iekasē no zāļu pircēja, bet atlikušo sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Ja pacientam ir jālieto zāles, piemēram, trīs mēnešus, kas bieži tā ir hroniski slimiem cilvēkiem, tad par zāļu izsniegšanu pret recepti būs jāmaksā 75 centi. Nebūs tā, ka aptiekā pasaka: mums ir tikai viens oriģināls un pārējo varēsiet nopirkt vēlāk, un pacients katru reizi, kad dosies pēc zālēm, maksās 75 centus. Maksās par vienu epizodi, nevis katru epizodi.

Aptieku ieņēmumi no zāļu uzcenojuma un farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas, izsniedzot zāles pret recepti, tiks palielināti vismaz par sešiem miljoniem eiro, salīdzinot ar pašreizējiem, un tie ir lielāki par aptieku ieņēmumiem Lietuvā un Igaunijā.” Jāpiebilst, ka patlaban Veselības ministrija strādā pie zāļu valsts lieltirgotavas izveidošanas, kas būtu ļoti finansiāli izdevīgi slimnīcām, īpaši universitāšu klīnikām, jo slimnīcas izmanto ap 20% zāļu.

Tas nav vienas dienas jautājums, bet patlaban par to tiek intensīvi domāts.”

 

Avots: LETA, Latvijas Avīze (Māra Libeka, Olafs Zvejnieks)