Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Pirms gada stājās spēkā jaunais medikamentu cenu veidošanas modelis. Reformas mērķis bija samazināt to cenas un padarīt zāles pieejamākas pacientiem.
Vai tas izdevies? Par recepšu zāļu politiku, kā arī aptiekas un farmaceita vietu Latvijas veselības aprūpē tuvākajā un tālākajā nākotnē saruna ar Farmaceitiskās aprūpes asociācijas vadītāju Kristīni Jučkoviču.
Kā pēc pērn Veselības ministrijas ieviestās zāļu uzcenojumu reformas darbojas Latvijas aptiekas?
K. Jučkoviča: Šobrīd izveidojusies situācija, kuru mēs, Farmaceitiskās aprūpes asociācijas biedri, jau prognozējām: aptiekām, kas neatrodas pašās populārākajās vietās, kur apgrozās daudz cilvēku, ir grūtības ar uzņēmējdarbību. Pa kādai aptiekai ir aizvērušās, vēl citas, cik man zināms, tiek gatavotas pārdošanai.
Jāatceras, ka mūsu valstī likumi ir veidoti tā, ka aptieka sniedz ne tikai veselības aprūpes pakalpojumus, ko nosaka ārstniecības un farmācijas likumi, bet veic arī uzņēmējdarbību, proti, nodarbojas ar mazumtirdzniecību.
Šī reforma darbojas jau vairāk nekā gadu, tādēļ visi ir pieraduši un, kuri to varējuši, tikuši galā. Mums ar ministriju joprojām noris diskusija par dažādām kļūdām, neprecizitātēm, kuras tiek labotas darba kārtībā. Ceram uz izmaiņām, kas nāks par labu gan pacientiem, gan farmaceitiem, piemēram, ministrija ir lēmusi dažas iedzīvotāju grupas atbrīvot no maksas par farmaceitisko aprūpi, iegādājoties recepšu medikamentus, kuru cena nepārsniedz desmit eiro.
Šobrīd esam aicinājuši ministriju uz diskusiju par to, ka farmaceits, apkalpojot recepti, kas izrakstīta trim mēnešiem, darbu veic katru reizi, bet maksa par to jāveic tikai vienreiz. Aicinām padomāt par to, ka līdzvērtīgs darbs, apkalpojot šo recepti, tiek veikts kā pirmajā, tā otrajā un trešajā reizē.
Kad Veselības ministrija ieviesa jauno zāļu uzcenojumu reformu, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija norādīja, ka, visticamāk, nepiepildīsies prognozes par to, ka iedzīvotājiem zāles kļūs lētākas par 15–20%. Diemžēl mūsu prognozes daļēji ir piepildījušās. Lētie medikamenti kļuva dārgāki. Šobrīd tiek meklēts risinājums, lai šo kļūdu labotu.
Tūlīt pēc maksas par farmaceita pakalpojumu ieviešanas, aptieku darbiniekiem bija jāpiedzīvo emocionāli brīži. Lai gan arī līdz šim iedzīvotāji bija maksājuši par farmaceitisko aprūpi, čekā šī sadaļa netika izdalīta atsevišķi.
Tas nozīmē, ka iedzīvotāji pēc reformas nemaksāja vairāk, tikai kļuva redzams, kā veidojas zāļu cena un cik maksā farmaceitiskā aprūpe. Tas ir garš ceļš, kas sākas ar ražošanu, apgādi un beidzas aptiekā. Tikai maza daļiņa no zāļu cenas saistīta ar aptieku darbību.
Kā ir ar recepšu medikamentu pieejamību? Vai ir kādi zīmoli, kas aizgājuši no Latvijas tirgus un nav pieejami?
Zāļu valsts aģentūra regulāri publicē to medikamentu sarakstu, kuri Latvijā nav pieejami, un secināms, ka pēc reformas to daudzums ir palielinājies.
Agrāk saraksts bija uz kādām padsmit lapām, tagad – pāri divdesmit. Nezinu, vai šo medikamentu ražotāji ir vai nav aizgājuši no Latvijas tirgus, tas jājautā ražotājiem, bet šo medikamentu nav zāļu apritē. Varu tikai spekulēt, vai tas noticis reformas ietekmē, jo manā rīcībā nav šādu datu. Latvija atrodas Eiropā, un arī citās Eiropas valstīs ir līdzīgas problēmas. Ja kāds medikaments nav pieejams, tas var būt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, reformas dēļ kādam ražotājam mūsu zāļu tirgus vairs nešķiet interesants, ražotājam nav pieejama kāda aktīvā viela vai iepakojuma materiāls.
Lai zāles nonāktu pie iedzīvotājiem, tām jāiziet cauri garam procesam, katrā posmā var rasties kādi traucējumi.
Visi ir dzirdējuši par bērniem paredzēto antibiotiku (suspensiju) piegādes pārtraukumiem.
Jā, tādi brīži ir bijuši un tie atkārtojas no reizes uz reizi. Tas ir lieltirgotavu jeb zāļu apgādes uzņēmumu uzdevums – piegādāt aptiekām tos medikamentus, kuri nepieciešami Latvijas iedzīvotājiem.
Pacientiem svarīgi apzināties, ka sarunai par recepšu medikamentu pieejamību jānotiek jau ārsta kabinetā. Ārsta rīcībā ir nepieciešamā informācija, bet šaubu gadījumā par to var pārliecināties profesionālajās datubāzēs.
Protams, ik pa brīdim var rasties situācija, kad ārsta izrakstītie medikamenti aptiekā nav vajadzīgajā daudzumā vai devā, bet pilnīga to nepieejamība Latvijas aptiekās gadās reti un parasti ir īslaicīga.
Piemēram, tā var notikt brīdī, kad tiek pārskatītas Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās references zāles (lētākās zāles ar vienādu iedarbību) un veiktas izmaiņas. Gribu uzsvērt – lai risinātu šādas situācijas, starp ārstu, farmaceitu un pacientu jābūt ciešai sadarbībai.
Latvija ir uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kas notiek ar recepšu medikamentu iegādi ārzemēs?
Eiropas Savienība virzās uz vienotu zāļu recepti, lai atvieglotu to iegādi cilvēkiem, kuri ceļo, dodas komandējumā vai apciemo tuviniekus ārzemēs. Šobrīd Latvijai vēl nav šādas vienošanās ar daudzām valstīm. To nosaka dažādi faktori, tostarp elektronisko sistēmu savietojamība (līdz 2029. gadam visām ES dalībvalstīm būs jānodrošina pārrobežu veselības pamatdatu un recepšu datu apmaiņa).
Arī es kā cilvēks, kurš bieži dodas komandējumos, uzskatu šādu prasību par ērtu un pamatotu.
Pērnajā rudenī, diskutējot par farmaceitiskās aprūpes lomu, jūs teicāt, ka farmaceita nozīme Eiropā tiek aizvien plašāk atzīta – tie kļūst par pirmo veselības sistēmas speciālistu, ar kuru saskaras pacienti ikdienā. Kādā virzienā, jūsuprāt, būtu jāattīstās farmaceitiskajai aprūpei Latvijā?
Uzskatu, ka jālauž stereotipi par farmaceitu kā pārdevēju veikalā. Regulāri dodos uz skolām, lai karjeras dienās skolēniem stāstītu par farmaceita profesiju, to, ka šis veselības aprūpes speciālists ar maģistra grādu vairāk par visiem, arī ārstiem, zina par medikamentiem. Farmaceitam jābūt ne tikai plašām zināšanām, viņam jābūt – un viņš arī ir! – likumpaklausīgam, jo viss, ko viņš ikdienā dara, tiek regulēts ar likumu, jābūt precīzam un empātiskam, lai uzklausītu un palīdzētu klientiem. Farmaceits valstij ir milzīgs resurss, nenoliedzami – viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem.
Arī aptaujas liecina, ka farmaceits ir iedzīvotājiem pieejamākais veselības aprūpes speciālists. Ir iedzīvotāju grupa, kas reti apmeklē ģimenes ārstu, bet regulāri iegriežas aptiekā. Farmaceitiem ir tiesības un pienākums ne tikai ieteikt medikamentus, bet arī sniegt vienkāršus veselības aprūpes pakalpojumus.
Farmācija ir viena no regulētajām nozarēm, bet farmaceits – profesionālis, kura zināšanas ir nemitīgi jāatjauno.
Jūs vērsāties ar aicinājumu saglabāt likumā noteiktās farmaceitu tiesības veikt vakcināciju. Kādi vēl pakalpojumi, kas pieejami aptiekās citās ES valstīs, būtu ieviešami arī Latvijā?
Jau piecus gadus ir atļauta farmaceitu veiktā vakcinācija. Tas ir viens no pakalpojumiem, kas radās kovida pandēmijas laikā.
Vakcinācijas pakalpojums aptiekā ir pieejams 16 Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, Portugālē un Polijā iedzīvotāji aptiekā var saņemt vairāk nekā desmit vakcīnas, lielākā daļa gan ir komercvakcīnas ceļotājiem un tamlīdzīgi.
Turklāt tā nav spiesta lieta, iedzīvotāji var brīvi izvēlēties – vakcinēties ģimenes ārsta praksē, aptiekā vai kur citur. Gribētos ticēt, ka aptieka ar laiku kļūs par veselības aprūpes punktu, kas nevis aizstās ģimenes ārsta prakses, bet, kā tas izskanējis vairākos Eiropas farmaceitiskās aprūpes asociāciju saietos, kļūs par “vietām, kas aizpildīs veselības aprūpes tuksnešus”.
Valstīs ar plašākām teritorijām jau veidojas šādi tuksneši, negribētos, lai tā notiktu arī pie mums. Vakcinācija ir tikai viena no iespējām.
Protams, vairāk centrējamies uz pakalpojumiem, kas saistīti ar medikamentiem, piemēram, zāļu lietošanas uzraudzību, bet farmaceiti ir apmācīti speciālisti, kuru spēkos ir iedzīvotāju veselības labā darīt vairāk.
Jau darbojas Latvijas Farmaceitu biedrības pilotprojekts, kas vērsts uz polifarmācijas jeb vismaz piecu dažādu zāļu lietošanas uzraudzību un kur iesaistīti farmaceiti no 50 aptiekām. Šāds pakalpojums nepieciešams pacientiem, kuri ārstējas pie dažādiem ārstiem un kuriem izrakstīti vairāki recepšu medikamenti.
Var veidoties risks, ka zāles var būt savstarpēji nesavietojamas, saturēt vienu aktīvo vielu, tiek lietotas nepareizi. Ceram, ka drīzumā šādu zāļu uzraudzības pakalpojumu aptiekā varēs saņemt visi, kam tas nepieciešams.
Iedzīvotājiem bieži vien jāapgrūtina ģimenes ārsts ar atkārtotu recepšu pieprasījumu. Ja ģimenes ārsts e-veselībā varētu norādīt, ka pacientam konkrētais medikaments noteiktā devā jālieto ilgstoši, farmaceits pats varētu šo recepti pagarināt.
Uzskatu, ka vienkāršu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana aptiekās ir jāattīsta, protams, Latvijas likumos noteiktā kārtībā, tādēļ priecājos, ka šādi noteikumi jau ir tapšanas stadijā.
Avots: LETA, Latvijas Avīze, Regīna Olševska
