Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) ikmēneša valdes sēdē 16. maijā galvenās diskusijas raisījās par pašlaik Veselības ministrijas virzītajiem Farmācijas likuma grozījumiem, kuri tiek skatīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
LFB aktīvi piedalās priekšlikumu apspriešanā un diskusijās ar Farmācijas departamenta ekspertiem. Diemžēl jāatzīst, ka diskusiju ir par maz, jo Farmācijas likums nav pārskatīts diezgan sen, juridiskās nostādnes ir mainījušās, un tās nepietiekoši tiek skaidrotas nozarei. Grozījumu projektā iekļauti priekšlikumi, kuri raisa pamatotas bažas par vertikālās integrācijas vēl lielāku stiprināšanu un līdz ar to neatkarīgo aptieku, kurās praktizē pats aptiekas īpašnieks, izspiešanu no tirgus.
Aptieku nozare ir reglamentēta un izteikti praktiska – visām darbībām jābūt precīzām, reglamentētām, farmaceitiem izpildāmām un iedzīvotājiem saprotamām. LFB nav skaidrs, ar kādu mērķi tiek virzītas izmaiņas Farmācijas likuma 35. pantā par aptiekām atļautajām darbībām un kā tās praktiski būs realizējamas, jo priekšlikums ir ļoti plaši interpretējams.
Pēc būtības priekšlikums, ka aptieka drīkst izplatīt zāles citai aptiekai, ir saprotams, jo ir gadījumi, kad zāļu faktiskas vai mākslīgas nepieejamības apstākļos farmaceiti pacientu interesēs dara visu, lai klientiem palīdzētu, tostarp zvana un meklē citās aptiekās atlikušos zāļu iepakojumus. Tomēr jābūt skaidrībai, kādos gadījumos aptieka aptiekai drīkstētu izplatīt zāles, kādā daudzumā un kāda būtu kārtība, naudas aprite, uzcenojums šādām zālēm, kā aprēķināt PVN un citas nianses, jo aptieka pēc NACE klasifikatora ir mazumtirdzniecības vieta. Mūsu valstī pastāvošās vertikālās integrācijas (lieltirgotava – aptieka) apstākļos var rasties situācija, ka daļai aptieku nekādi nebūs iespējams sagādāt klientiem nepieciešamās zāles, jo viss krājums nonāks vienā aptieku ķēdē. Tas nozīmē, ka pacients tiks ierobežots, jo, iespējams, viņam ierastajā tuvajā aptiekā zāles sagādāt nevarēs, un pacients būs spiests tērēt savus līdzekļus un laiku, lai tiktu pie zālēm tālākā aptiekā. Šādā situācijā neizbēgami ir tas, ka pārmetumi tiks adresēti farmaceitam aptiekā.
No Veselības ministrijas esam saņēmuši mutvārdu skaidrojumus, ka Ministru kabineta noteikumos būs paredzēta kārtība. Tomēr rodas jautājums, vai tad likuma norma nebūs spēkā līdz noteikumu apstiprināšanai? Kad šādi noteikumi taps – nav skaidrs.
LFB valde apsprieda arī citus priekšlikumus, tomēr esam gatavi paust kategoriskus iebildumus, ja tiesību normās tiks paredzēts vēl vairāk tehnisku darbību farmaceitam aptiekā, lai izsniegtu zāles, pie tam solītās zāļu cenu reformas apstākļos. Jau šobrīd skaidrošanas darbs iedzīvotājiem par daudzajām un sarežģītajām zāļu izsniegšanas niansēm, cenām, valsts prasībām un e-receptes funkcionalitāti atstāts tikai farmaceita ziņā. Tas atņem farmaceita laiku konsultācijām un zāļu lietošanas uzraudzības pakalpojumu sniegšanai, jo nekur nav pazudušas kļūdas zāļu parakstīšanā, kuras jānovērš farmaceitam, iedzīvotāju jautājumi, nepieciešamība bieži sazināties ar ārstiem. Sarežģītās valsts prasības, piemēram, ierobežojumi zāļu aizvietošanā, kuri jāievēro farmaceitam, bieži noved pie aptiekas klientu neapmierinātības un sašutuma. Ikdienā farmaceiti, pildot savus darba pienākumus, bieži sastopas ar emocionālo vardarbību no klientu puses, kā arī ar goda un cieņas aizskārumu. Ja Eiropas valstīs ir laba pieredze paplašināt aptieku pakalpojumu klāstu un farmaceitu vairāk iesaistīt veselības aprūpes komandā, atvieglojot mediķu darbu, tad pie mums diemžēl šādus uz zāļu racionālu lietošanu un zāļu lietošanas uzraudzību vērstus pakalpojumus ieviest kavē milzīgā birokrātija un zināmā mērā valsts neuzticēšanās farmaceita kompetencei, sniedzot farmaceitisko aprūpi iedzīvotājiem. Ir jāstiprina aptiekas profesionālā kapacitāte, kas saistīta ar kvalitatīvu aptiekas vadītāja darbu un pietiekošu farmaceitisko personālu aptiekā, jo diemžēl pēdējos gados aptieku īpašnieku intereses bieži vien vairāk tiek koncentrētas uz biznesa mērķu sasniegšanu.
LFB valdē tika pārrunāta un izteikta neizpratne par pēdējā laikā masu medijos pausto par zāļu cenu reformu, kurā izskan viedoklis, ka iedzīvotājiem it kā būs papildus jāmaksā farmaceitiem par zālēm. Izsakām nožēlu un neizpratni par šādu nekorektu situācijas interpretāciju un komunikācijas veidu ar sabiedrību. Zāļu cena ietekmē aptiekas ienākumus, no kuriem daļa vienmēr tikusi novirzīta farmaceitu atalgojumam – aptiekai nevar būt ienākumu, ja tā nepārdod zāles. Iedzīvotājiem ir svarīga samazināta zāļu gala cena, kas ir zāļu cenu reformas galvenais mērķis. Samazinātā zāļu cena no iedzīvotāju puses nekādā veidā netiks aplikta ar kādu papildus samaksu farmaceitiem. Farmaceitu algas netiek finansētas no valsts budžeta, un diemžēl pašlaik Latvijā farmaceiti par līdzvērtīgu darbu saņem zemākas algas nekā Igaunijas un Lietuvas kolēģi. Tāpēc zāļu uzcenojumā jābūt iezīmētai summai, kura novirzāma farmaceitu atalgojumam – ne tikai uzņēmuma peļņas gūšanai. Sabiedrībai svarīgi saprast, ka jaunais zāļu uzcenojuma modelis būtībā paredz uzcenojuma pārdali par labu aptiekām un farmaceitiem, tomēr tas iedzīvotājiem neradīs papildu izmaksas, iegādājoties zāles!
Dace Ķikute, LFB prezidente
