Lejas aptieka Gulbenē pievienojas Apotheka saimei*

Ar Gulbenes Lejas aptiekas vadītāju un īpašnieci farmaceiti Vitu Krūmiņu tiekamies Rīgā, pirms viņa dodas uz Apotheka sadarbības partneriem rīkotu saviesīgu pasākumu.

Vitas izlolotā aptieka pērn nosvinēja 20 gadu jubileju, kas kolektīvā atzīmēta ar jauku ballīti. Šie gadi pagājuši vienā elpas vilcienā – pirmie desmit gan aizvadīti īrētās telpās, bet tad uzbūvēta aptiekas māja un tagad – vēl pēc desmit gadiem – aptieka ieguvusi jaunu vizuālo skanējumu ar Apotheka koncepta telpu iekārtojumu. Piedevām Lejas aptieka kļuvusi par simto aptieku ar Apotheka zīmolu. Šim zīmīgam faktam par godu SIA “A aptieka” Gulbenes novada vidusskolai uzdāvinājusi žurnālu “Ilustrētā Zinātne” un “Ilustrētā Junioriem” abonementus šim mācību gadam.

Vita atzīst, ka kopš pērnā gada 1. ok­tobra, kad atjaunotā aptieka vēra dur­vis, vairāk cilvēku nāk apskatīt pār­vēr­tības un tuvāk iepazīties ar pre­cēm pašapkalpošanās zonā. Klientu pie­saiste ir svarīga, jo konkurenci rada ķē­žu aptiekas. Lejas aptieka Gulbenē ir vienīgā neatkarīgā, un Vita priecājas, ka aptiekai izdodas veiksmīgi darboties lī­dzās nopietniem sāncenšiem. Vēlme uz­labot aptiekas izskatu un arī izmantot pēc iespējas labākus nosacījumus, ko var piedāvāt aptieku apvienība, lika Vitai izšķirties par grūtu soli un mainīt ilggadēju un stabilu sadarbības partneri – Tamro programmu “aptieka 1” – uz Apotheka. “Nekādā ziņā nevaru sūdzēties par “aptieka 1”, sadarbība bija laba, tā ilga vairāk nekā desmit gadu. Man nav sakāms neviens slikts vārds. Taču piedāvājumu kļūt par Apotheka sadarbības partneri varu raksturot ar vienu vārdu – izcils! Viņi burtiski uzbūra jauno aptiekas tēlu ne tikai idejiski, bet arī iekārtoja aptieku, ieguldot līdzekļus. Līgums ir skaidrs, nav ierobežojumu. Mārketings ir ļoti augstā līmenī, strādājam ērti, raiti. Nu jau klienti ir pieraduši pie rindas reģistratora. Sākumā gan gāja visādi, bet skaidrojām, un nu visi apguvuši jauno kārtību un atzinuši par ērtu. Ja neesam laikus nomainījušas lenti, cilvēki mums atgādina, ka nevar izdrukāt numuriņus,” par pārejas laiku stāsta vadītāja.

Par ļoti ērtu jauninājumu Vita atzīst pla­nogrammas, kas dod iespēju ana­lizēt preču apriti, racionalizēt preču pasūtināšanu, mazināt krājumu. Pēc pusgada darba tiks noskaidrots, kuras preces ir mazāk pie­prasītas un tiks izņemtas no sortimenta. Vita uzskata, ka tieši šādu zināšanu far­maceitiem dažkārt trūkst, tādēļ elastīga pieeja, noskaidrojot, kur tieši vajadzīgs atbalsts, ir liela Apotheka priekšrocība.

Jaunajās elektroniskās klienta kartēs tagad veidojas uzkrājums par iegādāto preci, agrāk bijusi tikai atlaide. Klienti iecienījuši tieši šādu krāšanas veidu. Ieviestas arī elektroniskas dāvanu kartes.

“Aptieka ir koša, skaista un ērta. Kolēģes saka: prieks nākt uz darbu! Man kā vadītājai tas ir svarīgi,” uzsver Vita.

Veidojot interjeru, Apotheka zīmols paredz katrai aptiekai piemeklēt indi­viduālu risinājumu. Īpašs gandarījums par izdevušos dekoratīvo sienu ar stilizētu Mendeļejeva ķīmisko elementu tabulu ar dzīvesprieka elementiem. Vita saka lielu paldies Apotheka sadarbības projektu vadītājai Zanei Gržibovskai un valdes lo­ceklim Jānim Kūliņam par idejām, spēju pārliecināt, ka viss izdosies, un raito ieceru īstenošanu.

Lejas aptiekas jaunajā interjerā vieta atrasta arī akvārijam, kurš te ir kopš 2005. gada un kura dažām iemītniecēm rit jau otrais gadu desmits.

Klientu apkalpošanas zālē ir divas da­torizētas darbavietas ar kasi. Kad klients paņem rindas numuru, viņš var gai­dot iepazīties ar preci, nestāvēt tieši aiz konsultējamā klienta. Tiek ievērots dis­krētums.

Līdz ar jauno konceptu aptiekā iz­veidots veselības kabinets, kur mērī gli­kozes un holesterīna līmeni asinīs un bez maksas noteic asinsspiedienu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem šim nolūkam aptiekā jābūt atsevišķai telpai.

 

Krāsainā ikdiena

Rīta pusē, ieskaitot vadītāju, strādā četras speciālistes, jo ārstu pieņemšanas laikā nāk vairāk klientu. Darba netrūkst, jo nākas veikt arī ekspresanalīzes un pie pašapkalpošanās stendiem konsultēt klien­tus par uztura bagātinātājiem.

Aptieka sadarbojas ar Homeopātisko aptieku, jo klientiem dažkārt nepie­cie­šamas homeopātiskas zāles, savukārt gatavojamās zāles piegādā “A aptieka 7”.

Kolektīvā ir trīs farmaceita asistentes un četras farmaceites, no kurām trīs sertificētas. Viena kolēģe brauc no Litenes, otra no Lizuma. Vita lepojas, ka Lejas aptiekā strādā lizumiete Laima Klimona, kas saņēma 2013. gada Latvijas Ārstu biedrības balvu “Gada farmaceite”. Laima labprāt aptiekā strādā dažādās maiņās, jo grib pielāgot brīvo laiku mazbērnu – dvīnīšu – pieskatīšanai.

Kolēģi Ligitu Ševčenko Vita jokojot sauc par aptiekas “zelta fondu”. Abas strādā kopā no aptiekas atvēršanas dienas.

2005. gadā izveidota aptiekas filiāle Druvienā, kur strādā ārsta palīdze Larisa Zvirgzdiņa. Vita atklāj: “Larisa pagastā ir ļoti cienīta un mīlēta speciāliste. Viņai pieder skaistākā māja Druvienā ar lielu dārzu, tur aug arī ārstniecības augi, kuru vidū ir gandrīz divdesmit piparmētras šķirņu.”

Pēc farmaceites diploma iegūšanas Lejas aptiekas kolektīvam pievienojusies Vitas meita Zane Careva. “Man ir liels gandarījums, ka meita kļuva par farmaceiti, viņai ir arī bakalaura grāds sociālās zi­nātnēs. Priecājos, ka viņa ar ģimeni pār­cēlās no Rīgas uz Gulbeni. Lepojos ar viņu un ceru, ka viņa būs mana darba turpinātāja. Viņai ļoti patīk palīdzēt cilvēkiem. Darbs ar klientiem viņai veicās jau studiju laikā Rīgā, Ulbrokas aptiekā, pie Dainas Kalniņas. Taču, iepazinusies ar darba organizāciju lielveikalu aptiekās, meita teica: mammu, tas nav man, ne­gribu strādāt vairāk kā desmit stundas pēc kārtas un arī brīvdienās. Tādēļ biju prie­cīga, ka varu piedāvāt Zanei labākus darba apstākļus. Man vajadzēja palīgu, un viņa kļuva par vietnieci. Viņas vīrs arī ir gulbenietis un atrada te nodarbošanos. Tagad viņiem ir divi dēli – Patriks un Olivers. Bērnus audzināt mazpilsētā ir krietni vieglāk, Rīgā tam vajag vairāk līdzekļu un, kad bērns slimo, nākas skaidroties ar darba devēju,” saka Vita.

Ne tikai runājot par ģimeni, bet arī stāstot par kolēģēm Vitas balsī ieskanas lepnums un pavisam silta nots: “Manas meitenes ir brīnišķīgas, uzticamas, precīzas – kā jau īstas farmaceites. Ja gadās dzirdēt, kā viņas runā ar klientiem, varu tikai apbrīnot viņu zināšanas un iejutību. Laima tik daudz zina par ārstniecības augiem!”

Kolektīvs labprāt dodas kopā uz teātri, koncertiem, pie Laimas uz avenēm vai viņas brāļa – pirtnieka – uz pirti.

Vaļasprieku kolektīvā ir daudz. Asis­tentes Irēna Kļaviņa un Linda Dambe dejo tautasdejas, Gaļina Baraņņikova – vēder- un līnijdejas. Laima un Vita savulaik spēlējušas tautas teātrī un varbūt reiz to atsāks. Ligita Ševčenko savulaik dziedājusi sieviešu ansamblī, bet tagad vairāk aiz­raujas ar ceļošanu.

“Laima ir liela dziedātāja, ar viņu vien­mēr varam nodziedāt visas dziesmas līdz galam,” smejas Vita.

Zane cep pasakainas kūkas un kopā ar vīru labprāt gatavo ģimenei maltītes, tādēļ Vitu vakaros parasti gaida klāts galds.

Brīvā laikā Vitai patīk nūjot, slēpot, peldēt, lasīt grāmatas, vasarā viņa prie­cājas par savām rozēm – dārzā aug teju četrdesmit stādu. Un, protams, laiks ar mīļa­jiem mazbērniem aizrit nemanot.

Darba sparu un iedvesmu Vita rod vienkāršās, bet svarīgās lietās: ja ģimenē visiem klājas labi, darbs rit savu gaitu, kolektīvs ir draudzīgs, ir labi sadarbības partneri, tad var just īstu prieku.

 

Aptieka ir mans hobijs

Vaicāta par vaļaspriekiem, Vita uzsver, ka darbs ir viņas galvenais hobijs. “Aptieka ir visa mana dzīve,” viņa uzsver.

Vita atceras, ka farmācijai viņas uz­manību pievērsusi mammas profesija un draudzenes māsa. “Mammīte bija feldšere vecmāte. Mūsu mājai blakus atradās Tirzas slimnīca, kur viņa strādāja, un bērnībā bieži gāju pie mammas uz darbu un līdzi arī uz aptieku. Tirzas aptieka arī tagad atrodas atsevišķā mājā ar veclaicīgām ozolkoka mēbelēm. Tur gatavoja zāles slimnīcai, un mamma ar lieliem groziem gāja uz aptieku vairākas reizes dienā, lai nogādātu slimnīcā pagatavotās zāles,” atceras Vita.

Aptiekā bijusi īpaša, brīnumu pilna gai­sotne un, protams, garšīgais hema­to­gens. Vidusskolas pēdējā klasē Vitai pirmā doma bijusi, ka viņa, tāpat kā mamma, varētu kļūt par vecmāti. Mamma gan nedaudz iebildusi. Savukārt Vitas draudzenes māsa ārste mudinājusi iet uz farmaceitiem, tā esot īstā izvēle. Draudzene nav paklausījusi māsai, kļuvusi par veterinārārsti, bet Vitai ideja iekritusi sirdī.

“Mācīties bija interesanti, bet tagad ar kolēģēm esam spriedušas, ka mums trūkst anatomijas zināšanu, kas dažkārt derētu darbā. Tāpat labi būtu bijis ap­gūt uzņēmējdarbību un vadību. Arī far­makoloģija būtu jāmācās pamatīgāk, jo tā ir aroda pamats. Psiholoģiju un sa­skarsmi ar klientiem esam labi ap­guvušas semināros un praksē,” par studiju saturu spriež Vita.

Pēc Rīgas Medicīnas institūta beigšanas 1984. gadā Vita sākusi strādāt Galvenās ap­tieku pārvaldes centrālā rajona ap­tiekā Gulbenē (tagad Gulbja aptieka) par ķīmiķi analītiķi, kontrolējusi sterilos šķīdumus un aptiekā gatavotās zāles. Tad bijusi defektāre, rūpējusies par izejvielu krājumiem.

Tad nāca 1990. gadi. “Ar kolēģi Ilzi Semjonovu nodibinājām Ābeļu aptieku, ko vadīju pāris gadus. Sākumā bija bail no darba ar klientiem, jo nebiju to darījusi. Studēju pa vakariem Maškovska farmakoloģiju, pārskatīju studiju pierakstus un ieguvu vajadzīgo pārliecību, ka esmu droša par sevi kā profesionāli. Taču tuvinieki un draugi laikam rūpējās, lai neieslīgstu pašapmierinātībā, un mudināja atvērt pašai savu aptieku. 1996. gada 13. aprīlī atvērām ģimenes uzņēmuma SIA “Anīss V.K.” Lejas aptieku. Sākumā bijām četras darbinieces: divas farmaceites (Rita Zemniece un es) un divas asistentes (Ligita Ševčenko un Rita Marovska). Grūti gāja pirmos gadus ar telpām, ko īrējām no pašvaldības, pēc privatizācijas mājas īpašnieks mūs lika ārā. Jauna mitekļa meklējumos radās iespēja uzcelt pašiem savu aptiekas ēku, un 2005. gada 21. janvārī tā tika pabeigta.”

Lai arī vienā darbavietā pavadīti ilgi gadi, Vita apgalvo, ka rutīna aptiekā nedraud, jo ik dienu jāsastop jauni cilvēki, jārisina jaunas problēmas, prieku rada spēja palīdzēt un patīkamas darba vides pārmaiņas.

E–receptei aptieka ir gatava, bet vēl nav nācies sistēmu lietot. “Znots nesen parādīja videosižetu: kāds vīrs, dabūjis gan e–receti, gan parasto, iegājis kādā Rīgas aptiekā un nosaucis ID kartes numuru. Farmaceites satraukušās ne pa jokam. E–recepte nedarbojusies, un tad kā dāvanu vīrs izvilcis papīra recepti. Pašlaik gan tā var gadīties jebkurā aptiekā – teorētiski varam, bet praktiski neesam strādājušas. Taču esmu pārliecināta, ka farmaceiti, kā parasti, visu apgūs,” skaidro Vita Krūmiņa. Viņa cer, ka e–recepte būs palīgs darbā, nevis kavēklis. “Nesaprotu, kāpēc Latvijā riteni izgudro no jauna, ja Igaunijā sistēma labi strādā un to atliktu tikai pārņemt. Bet gan jau nāks laiks, nāks padoms. Galvenais ir saglabāt optimismu. Mēs esam pozitīvi domājošas, nečīkstam par lietām, ko nevaram mainīt. Mīlam savu darbu un dzīvi!” saka Vita.

 

Olita Zariņa

 www.farmacija-mic.lv

 

*Apmaksāta publikācija.