LFB iepazīstina veselības ministri ar farmaceitiem svarīgiem jautājumiem

2.septembrī Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) pārstāvji tikās ar veselības ministri Andu Čakšu, lai pārrunātu jautājumus, kas aktuāli farmaceitiem un farmaceita asistentiem. Sarunā biedrību pārstāvēja tās prezidente Kitija Blumfelde, valdes locekle un LFB Slimnīcu aptieku sekcijas vadītāja Inga Gūtmane, kā arī LFB viceprezidente Anna Žuniņa.

Problēma: trūkst farmaceita asistentu

Kā vienu no būtiskām problēmām LFB pārstāves akcentēja farmaceita asistentu trūkumu, paaudžu maiņas problēmu. Kā norāda K. Blumfelde, biežāk izskan apgalvojums, ka trūkst farmaceitu, kam LFB nevar piekrist. “Interese par farmaceitu “importēšanu” no citām valstīm, mūsuprāt ir apdraudējums jau tā zemajam profesijas novērtējumam un izkropļos darba tirgu vēl vairāk,” uzsver LFB preziddente.

LFB Farmaceitu un farmaceita asistentu reģistrā uz 2016. gada 30. augustu ir reģistrēti ap 1800 farmaceiti un ap 1400 farmaceita asistenti. Kā ministrei pauda LFB vadība, matemātiski rēķinot, sanāk, ka Latvijā uz vienu farmaceitu ir 0,8 farmaceita asistenti. Kā rāda LFB iegūtā informācija par situāciju citās Eiropas Savienības (ES) valstīs un arī pasaulē, ierastā prakse ir – uz vienu farmaceitu vismaz divi asistenti, bet bieži tie ir četri un vairāk.

36% no reģistrā esošajiem farmaceita asistentiem ir vecāki par 60 gadiem un 28% ir 51 – 60 gadu vecuma robežās! Bet knapi 10% ir vecumā līdz 30 gadiem.  Tas nozīmē, ka farmaceita asistenti kopumā noveco. It īpaši tas novērojams ārpus Rīgas.

LFB vadība norāda – saskaņā ar iepriekš minēto, ir uzskatāmi redzams, ka Latvijā trūkst farmaceita asistentu (koledžu beigušo speciālistu).

LFB izteiktie priekšlikumi, kas tika pieņemti zināšanai:

• Ņemot vērā farmaceita asistentu trūkumu, LFB pozitīvi vērtē atbilstošas studiju programmas izveidi vēl vienā medicīnas koledžā. Tāpēc LFB aicina Veselības ministriju rast iespēju budžeta vietu finansēšanai arī Sarkanā Krusta medicīnas koledžas farmaceita asistenta studiju programmā jau 2017./18. mācību gadā. Līdz šim Rīgas 1. medicīnas koledžu katru gadu absolvēja ap 30 – 40 speciālistu. LFB vadība uzskata, ka studiju iespēja vēl vienā mācību iestādē dubultos jauno speciālistu skaitu, un cer, ka konkurence koledžu starpā nodrošinās spēcīgāku jauno farmaceita asistentu ienākšanu profesionālajā dzīvē. Tāpat LFB aicina ministriju apzināt apmācību iespējas reģionos – Daugavpilī, Liepājā.

• LFB aicina veselības aprūpes speciālistu trūkuma problēmu reģionos skatīt kompleksi, jo trūkst ne vien farmācijas speciālistu, bet arī ārstu. Turklāt aptieka bez ārsta prakses nevar reāli eksistēt (it īpaši mazāk apdzīvotās vietās) un arī ārstam efektīvas terapijas nodrošināšanai nepieciešama aptieka, kur pacients operatīvi var iegādāties visu nepieciešamo. Iespējams, jāveido kādas kopīgas programmas, atbalsta projekti. LFB šobrīd nav konkrēta risinājuma šai problēmai, jo tā nav tikai farmācijas jomas, bet daudznozaru problēma, kas prasa valstisku ieinteresētību. LFB uzskata, ka tas ir arī politisks jautājums – kas notiks ar laukiem, mazpilsētām.

Problēma: farmaceits – pārdevējs vai veselības aprūpes speciālists

Kā vēl vienu aktuālu jautājumu tikšanās laikā LFB akcentēja farmaceita lomu veselības aprūpē un farmaceitiskajā aprūpē, kā arī farmaceita un farmaceita asistenta kompetenču un atbildību sadale.

Kā uzsver LFB prezidente K.Blumfelde – “visi dara visu”. Proti, profesionālajā vidē nav skaidri nodalītas abu speciālistu atbildības. Līdz ar to nonivilējas farmaceita profesijas prestižs, arī atalgojums.

Aptiekas statuss un zāļu cenu veidošanas principi aptiekā aizvien vairāk veicina tās virzīšanos “veikala” virzienā, kur farmaceitam kā vienkāršam “pārdevējam” ar savām zināšanām vairs nav, ko darīt. Šis ir ļoti jūtīgs jautājums tieši pašiem profesionāļiem, sarunā uzsvēra biedrības pārstāves. Zūd farmaceita zināšanu un farmaceitiskās aprūpes jēga – sniegt konsultācijas. Farmaceits jūtas nenovērtēts ne tikai finansiāli, bet arī emocionāli. Zinošākie kolēģi aiziet no jomas.

LFB ierosināja precizēt normatīvajos aktos un profesiju standartos farmaceita un farmaceita asistenta kompetences, prasmes, atbildības. Tāpat LFB rosināja skaidri formulēt, ka farmaceitiskā aprūpe bez farmaceita līdzdalības nav iespējama, kur farmaceita asistents arī drīkst piedalīties noteiktu pakalpojumu sniegšanā, paaugstinot savu kvalifikāciju atbilstoši noteiktām prasībām.

Tikšanās laikā abas puses vienojās, ka LFB sagatavos konkrētus priekšlikumus kvalifikācijas prasībām, pakalpojumiem, izmaiņām standartos. Biedrība noteikti aicinās kolēģus iesaistīties darba grupā, kura sagatavos priekšlikumus.

Jautājumā par profesiju standartu sakārtošanu būs nepieciešama Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbība.

Problēma: aptieka – veikals vai farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanas vieta

Kā trešo problēmjautājumu abas puses sarunā apskatīja aptiekas statusu. Kā skaidro K.Blumfelde, šobrīd aptieka NACE klasifikatorā (Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā) atrodas sadaļā G – “Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts” un tiek klasificēta kā “47.73. Farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētos veikalos”.  Aptieka tātad valsts izpratnē ir specializēts veikals, secina LFB.

LFB vadība uzskata, ka šeit vērojama pretruna ar farmaceitiskās aprūpes būtību, jo tā ir definēta kā augsti kvalificēta speciālista specifiski pakalpojumi. Tajā pat laikā aptiekā nenoliedzami tiek veikta arī mazumtirdzniecība – kosmētikas, uztura bagātinātāju un citu produktu pārdošana. Taču ap 80% darba apjoma aizņem tieši farmaceitiskā aprūpe. Tai arī nepieciešami atbilstoši resursi – gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. LFB ir nokaidrojusi, ka aptuveni 10 – 15% gadījumu konsultācija, kuru sniedz farmaceits, beidzas bez pirkuma, turklāt – šīs konsultācijas prasa noteiktas speciālista zināšanas un arī laika resursus.

Minētā situācija līdz šim radījusi šķēršļus ES fondu finansējuma piesaistei aptieku pakalpojumu kvalitātes attīstīšanai, sabiedrību izglītojošu projektu realizēšanai.

LFB ierosināja ņemt par piemēru citu ES un pasaules valstu pieredzi, kur aptieka ir atsevišķs saimnieciskās darbības veids pakalpojumu jomā. LFB redzējums – pārcelt aptieku uz NACE klasifikatora sadaļu M – “Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi”, līdzīgi veterinārajiem pakalpojumiem, kas izdalīti kā atsevišķa klase. M sadaļa tiek raksturota sekojoši: “Šī sadaļa ietver specializētas profesionālās, zinātniskās un tehniskās darbības. Lai veiktu šīs darbības, vajadzīgs augsts apmācības līmenis, un, tās veicot, lietotājiem kļūst pieejamas specializētas zināšanas un prasmes.”, kas pilnībā atbilst farmācijas speciālistu darbībām.

Sarunā abas puses vienojās, ka LFB iesniegs VM savu redzējumu un argumentus, lai VM būtu iespēja šo jautājumu risināt tālāk ar Ekonomikas ministriju.

 E-veselība – farmaceitam šauri pieejama

Tikšanās ietvaros tika arī apspriesti jautājumi, kas skar e-veselību un e-recepti.

Šobrīd joprojām, neskatoties uz LFB vairākkārtīgu atgādinājumu (vēstules 2011. gadā un 2013. gadā), tikšanos VM 2014. gadā, kurā piedalījās gan NVD, gan VM, gan ģimenes ārstu asociāciju pārstāvji, un solījumiem ņemt vērā informācijas apjoma un funkciju paplašinājumu, farmaceitam e-veselības ietvaros ir iespēja tikai apstrādāt e-recepti.

Lai realizētu VM veselības aprūpes politiku, kuras centrā ir pacients, ļoti būtiska ir dažādu veselības aprūpes speciālistu, to skaitā – arī farmaceita, iesaiste veselības uzturēšanas, ārstēšanas procesos, uzsver LFB. Kaut arī farmaceitiskā aprūpe ietver zāļu lietošanas uzraudzību, farmaceitam nav īsti iespēju to veikt bez pieejas noteiktai informācijai. E-veselības vide būtu optimāla, lai šo realizētu. Farmaceitam vajadzētu būt pieejamai visai informācijai par visām zālēm, kādas pacients ir iegādājies kopš sistēmas darbības uzsākšanas – kad tās iegādātas, kāda ir to lietošana; informācijai par alerģijām vai zāļu blaknēm; pacienta ģimenes ārsta kontaktiem. Jābūt iespējai e-vides ietvaros nodot informāciju ārstam par saviem novērojumiem, problēmām, ja tādas konstatētas. Šobrīd vienīgais informācijas avots ir pacients, kurš sniedz to fragmentāri un subjektīvi.

Abas puses vienojās, ka LFB atkārtoti iesniegs VM priekšlikumus, kādai informācijai būtu jābūt pieejamai farmaceitam, lai nodrošinātu uz pacientu vērstu kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi.

Vēl tikšanās laikā tika skarti jautājumi, kas saistīti ar klīniskā farmaceita vietu veselības aprūpē, farmācijas speciālistu tālākizglītību, u.c.

LFB uzskata, ka tikšanās ar A. Čakšu bija konstruktīva, ar ieinteresētību minēto problēmu risināšanā.

Sagatavoja Elīna Badune

www.farmacija-mic.lv