LFB konferencē Rīgā – daudz jaunumu likumdošanas jomā

“Izskatās pēc mazas veselības aprūpes reformas Latvijā,” stāstot par tuvākajā laikā gaidāmajām izmaiņām farmācijas normatīvajos aktos, šodien, 20.februārī, Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) konferencē Rīgā rezumēja Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks.

Uz konferenci bija pulcējušies 160 farmācijas nozares speciālisti. Konferenci atklāja LFB prezidente Kitija Blumfelde. Konferences ievadā īpašu biedrības 20 gadu jubilejas nozīmīti par ieguldījumu LFB attīstībā saņēma ar šo balvu apbalvotie biedri, kuri dažādu apsvērumu dēļ nevarēja piedalīties LFB jubilejas svinībās pērnā gada novembrī.

K. Blumfelde pastāstīja par biedrības aktualitātēm un plāniem šajā gadā, informēja par starptautiskiem pasākumiem farmācijas nozarē, kā arī aicināja farmaceitus iesaistīties biedrības aktivitātēs, rosināt tēmas LFB apaļā galda diskusijām un stāstīt par jautājumiem, kas farmaceitiem un farmaceita asistentiem ir aktuāli.

J. Zvejnieks konferences dalībniekus iepazīstināja ar VM tuvākajiem plāniem attiecībā uz farmācijas nozari Latvijā.

Plāno daudz izmaiņu normatīvos aktos

Jau šogad plānoti grozījumi vairākos normatīvos aktos. Vistuvākajā laikā pieņemti varētu tikt grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”. Tie paredz vairākus references medikamentus līdzšinējā viena medikamenta vietā, Kompensējamo zāļu saraksta (KZS) maiņu četras reizes gadā līdzšinējo divu reižu vietā, atvieglotu paralēli importētu zāļu līdzdalību KZS un nosaka “cenu koridoru” sarakstā iekļaujamām jaunām zālēm. Kā informēja Zvejnieks, veselības ministrs Guntis Belēvičš pieņēmis stingru lēmumu esošā budžeta ietvaros paplašināt KZS, lai zāles kļūtu pieejamas lielākam pacientu lokam. Noteikumos plānotie grozījumi palīdzēs īstenot šo mērķi.

Šobrīd notiek sabiedriskā apspriede par grozījumiem MK noteikumos Nr. 416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība”. Kā galvenās izmaiņas šajā jomā Zvejnieks minēja iespēju aptiekām pirkt zāles no licencētām zāļu lieltirgotavām citās valstīs, atvieglotas prasības lieltirgotavām paralēli importētu un nereģistrētu zāļu ievešanai un izplatīšanai, aptieku astkaišu ieviešanu statistikas datu apkopošanai valstī, kā arī Eiropas Savienības vienotā logo ieviešanu interneta aptiekām.

Grozījumi plānoti arī MK noteikumos Nr. 436 “Zāļu ievešanas un izvešanas kārtība”. Tie galvenokārt attieksies uz dažādiem atvieglojumiem paralēli importētu zāļu ievešanai un izplatīšanai Latvijā.

Tuvākajā nākotnē paredzēts veikt izmaiņas arī MK noteikumos Nr. 57 “Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām”. Tiks noteikts speciāls marķējums slimnīcā izplatāmām zālēm, aptiekā fasētām zālēm, paralēli importētām zālēm, individuālām receptēm, kā arī zālēm, kas valstī ievestas konkrēta pacienta vajadzībām.

Ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 304 “Noteikumi par zāļu ražošanas un kontroles kārtību, par zāļu ražošanu atbildīgās amatpersonas kvalifikācijas prasībām un profesionālo pieredzi un kārtību, kādā zāļu ražošanas uzņēmumam izsniedz labas ražošanas prakses sertifikātu” tiks precizētas normas par zāļu fasēšanu aptiekās, kā arī par zāļu pagatavošanu pret individuālu recepti.

Grozījumi paredzēti arī MK noteikumos Nr. 288 “Aptieku darbības noteikumi”. Tie skars aptieku pienākumus pacientu veselības paškontroles nodrošināšanā, aptieku uzlīmes uz medikamentiem, aptieku darba laiku, kā arī lojalitātes kartes un reklāmu aptiekā. Šo grozījumu kontekstā plānots arī atgriezties pie diskusijas par pastāvīgu farmaceita klātbūtni aptiekā visā tās darba laikā.

Arī MK noteikumi Nr. 800 “Farmaceitiskās darbības licencēšanas kārtība”, visticamāk, drīz piedzīvos izmaiņas. Kā skaidroja Zvejnieks, šo noteikumu ietvaros jāprecizē kritēriji licences anulēšanai. Plānots, ka līdz ar izmaiņām licencēšanas kārtībā, turpmāk būs vajadzīgs Veselības inspekcijas atzinums licences saņemšanai. Tāpat varētu tikt ieviestas jaunas licenču formas un noteikta zāļu gatavošanas kā papildu darbības nosacījuma pārlicencēšana.

Ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 289 “Noteikumi par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanas kārtību, pētāmo zāļu marķēšanu un kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu klīniskās izpētes atbilstība labas klīniskās prakses prasībām” plānots noteikt, ka sponsora nauda par klīnisko pētījumu tiek novirzīta ārstniecības iestādei. Tāpat vairākas izmaiņas skars klīnisko pētījumu ētikas komiteju.

Ministrija definējusi prioritātes farmācijā

Konferencē Farmācijas departamenta (FD) direktors arī uzskaitīja Veselības ministrijas prioritātes farmācijas jomā:

–          definēt reālu zāļu gatavošanu aptiekās,

–          iznīcināt zāļu gatavošanu kā instrumentu aptieku konkurencē,

–          nostiprināt farmaceita lomu aptiekā,

–          uzlabot farmaceitiskās aprūpes kvalitāti,

–          izstrādāt koncepciju par vienotām cenām recepšu zālēm,

–       izstrādāt koncepciju par vienotu samaksu par farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu, vismaz attiecībā uz KZS iekļautām zālēm,

–          rast iespēju farmaceitam atvērt savu aptieku,

–          izstrādāt rotācijas principu diennakts aptiekām.

Plānots, ka VM varētu veidot jaunus normatīvos aktus zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas un aptieku darbības jomā.

Kā skaidroja J.Zvejnieks, no VM vadības ir saņemts aicinājums veidot jaunus noteikumus par zāļu iegādes kompensācijas sistēmu (ZIKS). Ar šo dokumentu plānots reformēt ZIKS, iekļaujot vairākus punktus:

–          kompensāciju aprēķināt pēc zāļu starptautiskā nepatantētā nosaukuma,

–          kompensācijas sistēmā iekļaut arī ekstemporāli pagatavojamas zāles,

–          kompensācijas sistēmā iekļaut paralēli importētas zāles,

–          nodrošināt kompensāciju aptiekai par pakalpojumu sniegšanu,

–          aprēķināt kompensāciju pēc vairākiem kritērijiem.

Savukārt ar jauniem aptieku darbības noteikumiem varētu apvienot visus normatīvos aktus, kas skar aptieku darbību, noteikt kritērijus zāļu gatavošanai aptiekā, regulēt aptieku licencēšanu un, iespējams, noteikt labu aptieku praksi.

Farmaceitus interesē e-recepte, C hepatīta zāļu kompensācija un aptieku problēmas

Sava stāstījumā noslēgumā Zvejnieks atbildēja uz konferences dalībnieku jautājumiem. Farmaceitus interesēja e-receptes attīstības gaita. Kā skaidroja FD direktors, ir izveidota darba grupa, kas nodarbojas ar e-receptes ieviešanu. Nacionālais veselības dienets šobrīd sadarbojas ar ģimenes ārstiem šo jautājumu risināšanā, savukārt farmaceitiem e-veselības sistēmā būs pieejama visa pacienta farmakoterapija. Taču, kā pieļāva Zvejnieks, no nākamā gada 1.janvāra e-recepte, visticamāk vēl nedarbosies.

Atbildot uz jautājumu par iespējamo 100% kompensāciju C hepatīta zālēm, Zvejnieks apstiprināja, ka šogad šis mērķis netiks sasniegts. “Esam veikuši aprēķinus un zinām, ka, lai nodrošinātu 100% kompensāciju C hepatīta zālēm, nepieciešami vismaz 4,7 miljoni eiro. Budžets nav palielināts, tāpēc šogad varētu vien virzīties uz 90% kompensāciju. Taču mēs neesam spējīgi nodrošināt pacientiem jaunu, inovatīvu terapiju, jo viena kursa cena ir 40 000 eiro,” skaidroja departamenta direktors.

Vēl tika rosināts izskatīt izmaiņas normatīvajos aktos, lai arī pašvaldībai piederošu aptieku, tāpat kā privātaptieku, laukos drīkstētu vadīt farmaceita asistents. Šobrīd noteikts, ka pašvaldība šādā gadījumā drīkst slēgt līgumu tikai ar farmaceitu, taču konkrētajā gadījumā algu šim farmaceitam maksā no aptiekas pieticīgajiem līdzekļiem. Zvejnieks sacīja, ka šobrīd grozījumi likumā nav plānoti, bet likumu nevar grozīt viena gadījuma dēļ. Aptiekai būtu jāvienojas ar pašvaldību par algas maksāšanu farmaceitam no pašvaldības budžeta, vai arī farmaceita asistentam jāparūpējas par savu privātu aptieku.

Ar LFB priekšlikumiem plānotajiem grozījumiem nozares dokumentos jau esam iepazīstinājuši portāla rakstos. Kā konferencē informēja LFB prezidente K. Blumfelde, portālā var iepazīties arī ar LFB valdes ierosinājumiem grozījumiem zāļu izplatīšanas kārtībā.

Konferences turpinājumā tās dalībnieki varēja klausīties dažādu speciālistu lekcijas par jaunumiem terapijā un zāļu ražotāju informāciju par medikamentiem.

Elīna Badune

E. Badunes foto.