LFB konferencē runā par farmaceita problēmām

“Farmaceits ir vispieejamākais veselības aprūpes speciālists, daudz kas atkarīgs no viņa ieteikuma, viedokļa,” 25.septembrī, Vispasaules farmaceitu dienā, Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) rīkotajā konferencē teica biedrības prezidente Kitija Blumfelde.

Konferenci atklāja veselības ministrs Guntis Belēvičs ar apsveikumu visiem kolēģiem – farmaceitiem. Dienas gaitā par farmācijas nozares daudzajām šķautnēm runāja farmaceiti, kas pārstāv atšķirīgas šīs nozares jomas.

 

Kas farmaceitam liedz justies labi nozarē?

Aptuveni 90% no kopējā reģistrēto farmaceitu skaita Latvijā ir algoti darbinieki, konferencē atklāja K.Blumfelde. Farmaceita asistentu vidū šis lielums ir 97%. Darba vide ir daudzveidīga un arī farmaceita lomas aptiekā ir vairākas un ļoti atšķirīgas – zāļu izplatītājs, konsultants, uzraugs, ražotājs, kontrolieris, “sociālais darbinieks”, “psihologs”, partneris, personas datu uzturētājs, izglītotājs jeb skolotājs. “Nav viegli vienā cilvēkā iemiesot visas šīs lomas,” pauda K.Blumfelde.

Viņa arī runāja par problēmām, kas liedz farmaceitam komfortabli justies šajā sistēmā: nav skaidri definēts kompetenču un atbildību sadalījums starp farmaceitiem un farmaceita asistentiem, formāli visa atbildība gulstas uz speciālista pleciem un nav nodalīta komersanta atbildība, agresīva konkurence starp uzņēmumiem, amaga fiziska un psiholoģiska slodze, jauno speciālistu vilšanās, speciālistu novecošanās, mazas iespējas realizēt sevi kā speciālistu, pārāk liela atbildība jaunam vai topošajam speciālistam. LFB prezidente aicināja vecākos kolēģus atbalstīt jaunos speciālistus aptiekā, palīdzēt viņiem, lai mazinātu viņu vilšanos.

Kas jādara, lai risinātu šīs problēmas? Jāpanāk, ka aptiekā galvenais ir farmaceits, jānodala farmaceita un farmaceita asistenta kompetences un atbildība, jāveic izglītības galarezultāta novērtēšana un jāsagatavo attiecīgi ieteikumi izglītības iestādēm, jāapsver iespēja sertificēt visus farmaceitus, jādomā par farmaceitu pakalpojumiem ārpus aptiekām, par jaunām farmaceita darbības formām, jāstiprina klīniskā farmaceita loma un slimnīcu farmaceiti jāiekļauj valsts institūciju darbinieku atalgojuma reglamentā, pielīdzinot tos ārstniecības personām. LFB vēlas panākt, ka visās vietās un iestādēs, kur notiek zāļu aprite, galvenais speciālists ir farmaceits, skaidroja K.Blumfelde. Jādomā arī par to, kāda nākotnē būs rūpnieciskā farmaceita loma mūsu valstī.

Lai farmaceits šajā sistēmā labi justos, jādefinē pakalpojumu grozs aptiekā, jāveic pāreja no konkurences ar cenām un precēm uz konkurenci ar farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu kvalitāti, jāpanāk nodalītas aptiekas vadītāja un licences turētāja lomas un atbildības, jādefinē aptiekās pieļaujamā reklāma, jāpievēršas cilvēkresursu plānošanai un darbam ar jaunajiem farmaceitiem – nebūtu labi aptiekā ļaut strādāt 1.kursa studentiem, konferencē pauda LFB prezidente.

Farmaceitiskās aprūpes pakalpojumi pret mārketingu

Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks sniedza ieskatu nozarē esošajā situācijā. Valsts ik gadu farmaceitiem par kompensējamo zāļu recepšu atprečošanu un konsultāciju samaksā 15 miljonus eiro. Šobrīd Latvijā ir 779 aptiekas un 92 aptieku filiāles un aptieka ir vispieejamākā veselības aprūpes iestāde, pauda Zvejnieks. Pakalpojumi, kurus farmaceits varētu sniegt nākotnē, ietver zāļu terapijas uzraudzību, zāļu racionālas lietošanas uzraudzību, atkārtotas recepšu saņemšanas organizēšanu, jaunas zāļu terapijas monitoringu, smēķēšanas atmešanas uzraudzību. Taču, kā skaidroja Zvejnieks, vispirms ir vajadzīgs pilotprojekts – ir jāattīsta konkrētais pakalpojums, un tikai pēc tam aptieka to piedāvā valstij. Valstij ir jāzina, kādu pienesumu tas dod, cik izmaksā. Labs instruments šādu pakalpojumu ieviešanai varētu būt Eiropas sociālo fondu līdzekļi.

VM uzskata, ka aptieku un farmaceitu potenciāls netiek izmantots, jāuzlabo sadarbība starp ģimenes ārstu un farmaceitu, jāintegrē klīniskais farmaceits primārajā, sekundārajā un terciārajā aprūpē.

LFB viceprezidents Valdis Pirsko runāja par farmāciju globālā skatījumā. It visur, ne tikai mūsu valstī, farmācija aptiekās ir balansēšana starp pacientu aprūpi un uzņēmējdarbību. Pasaules veselības organizācija (PVO) jau 1988. gadā definējusi septiņas farmaceita lomas, kas vēlāk papildinātas ar vēl vienu funkciju. Šajā sarakstā farmaceits pirmkārt definēts kā farmaceitiskās aprūpes sniedzējs. V.Pirsko ieskicēja arī farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu klātsu Eiropā. Daudzās valstīs par īpašiem pakalpojumiem farmaceiti saņem samaksu no valsts. Vēl V.Pirkso runāja par pazīmēm, kas liecina par farmaceita profesionālitāti – kādi ir profesionalitātes kritēriji.

Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena runāja par farmaceitu profesionālo neatkarību, par brīvo profesiju nākotni Eiropas pilsoniskajā sabiedrībā. Viņa farmaceita profesiju ierindoja brīvo profesiju sarakstā, jo tā atbildt kritērijiem, kas raksturo brīvās profesijas. Būtisks uzsvars šajā jomā liekams uz to, ka pacients nevar izvērtēt, cik godprātīgi farmaceits sniedz informāciju, tāpēc pakalpojuma sniedzējiem jāatbilst īpaši augstām profesionālajām un ētikas prasībām. “Jāatceras, ka farmaceita profesija balstās uz uzticēšanos; pacients uzticas speciālistam, tāpēc to nekādā gadījumā nedrīkst izmantot ļaunprātīgi, pievilt šo uzticību,” uzsvēra S.Čulkstena.

Viņa arī iepazīstināja auditoriju ar moderniem terminiem, kas tiek lietoti mūsdienu aptiekā un nereti saistīti ar farmaceita profesionālās brīvības ierobežošanu: portfelis, pirmās izvēles prece, planogramma, slepenais pircējs, prece ar sliktu derīguma termiņu, akcijas produkti, pārdošanas apjoma plāns. Visi šie termini saistīti ar mārketinga metodēm aptiekā, pārdošanas veicināšanu un farmaceita kontroli no darba devēja puses. Aptaujā par farmaceitu profesionālo brīvību aptiekā, daudzi speciālisti ir norādījuši, ka cieš no vadības spiediena un atbildības, kas tiek pārvērsta par kolektīvo atbildību – ja viens neievēro prasības, cieš viss kolektīvs.

S.Čulkstena aicināja farmaceitus “saglabāt mugurkaulu”, pašapziņu un apzināties, ka viņi dara pareizi, ja savā darbā izvēlas profesionālu pieeju.

 

Kā izdzīvot individuālām aptiekām?

Arī Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene aicināja farmaceitus celt savu profesiju saulītē. Runājot par tēmu “Farmaceits – uzņēmējs, vadītājs”, viņa uzsvēra, ka farmaceits var būt jebkas – vadītājs, grāmatvedis, pat ministrs, ja vien viņam ir nepieciešamās īpašības un vēlme izglītoties. Taču pēc viņas domām, farmaceits-uzņēmējs primāri tomēr vienmēr būs farmaceits. To aptieku, kuras pieder farmaceitiem, skaits Latvijā strauji sarūk. Šobrīd mūsu valstī tādu aptieku ir ap 200, taču aptuveni 80% Eiropas Savienības dalībvalstu ir noteikts, ka aptiekas īpašnieks fvai vairākuma akcionārs ir farmaceits. Izmaiņas Latvijas normatīvajos aktos panākušas mūsu valsts aptieku nozares virzību liberalizācijas virzienā. Lai individuālās, farmaceitiem piederošās aptiekas arī turpmāk Latvijā varētu pastāvēt, tām būtu jākooperējas, uzskata A.Ritene. “Tas ir vienīgais veids, kā individuālai aptiekai pastāvēt. Tie ir kopīgi iepirkumi, kopīgs mārketings,” konferencē uzsvēra A.Ritene, piebilstot, ka dažreiz jārīkojas saskaņā ar ekonomikas principiem, jo ne vienmēr ar farmaceitisko aprūpi spēsim konkurēt ar citiem uzņēmumiem.

Biedrības “Veselības projekti Latvijai” pārstāve Signe Mežinska runāja par farmaceita, ārsta un pacienta attiecībām. Šīs sadarbības pamatā ir uzticēšanās, atbildība, atklātība. Tad tā nesīs rezultātus. Un vēlamie rezultāti šajā jomā būtu: racionāla zāļu lietošana, risku mazināšana, informācijas apmaiņa. Tikai sadarbojoties visām trīs pusēm, iespējams maksimāli mazināt riskus. Taču farmaceiti saskata problēmas šajā sadarbībā, kamēr ārsti tās neredz. Tāpēc jamēģina veidot inteliģentu dialogu, lai uzlabotu šīs attiecības, norādīja S.Mežinska. Kā milzīgu problēmu S.Mežinska minēja reklāmas ietekmi uz iedzīvotājiem. “Pensionāri savu mazo pensiju tērē nelietderīgi plaši reklamētiem uztura bagātinātājiem,” pauda S.Mežinska. Daudzas problēmas un neskaidrības nozarē atrisinātu arī e-veselība un e-recepte, uzskata biedrības pārstāve.

 

Kas satrauc jaunos un topošos farmaceitus?

“Varam runāt par visām šīm nozares problēmām, taču šādus pasākumus apmeklē ļoti maz jauno speciālistu, tāpēc jādomā, kā šai informācijai nonākt līdz viņiem,” runājot par jauno un topošo farmaceitu problēmām, konferencē pauda farmaceits Jānis Kurlovičs. Farmācijas studiju absolventu skaits ar katru gadu pieaug, taču maz jauno profesionāļu aiziet strādāt uz aptiekām. Kāpēc, to īpašā aptaujā centās noskaidrot arī J.Kurlovičs, konferencē daloties ar aptaujas rezultātiem. Aptaujāti pēdējos trīs gados studijas absolvējušie farmaceiti. darba aptiekā viņi piešķīruši vairāk mīnusu kā plusu: garas darba stundas, pat 13 stundu darba diena, darbs brīvdienās, nav iespējas pielietot iegūtās zināšanas, nav iespējas pagatavot ekstemporālas zāles, trūkst laika sniegt klientam kvalitatīvu konsultāciju, reklāmas spiediens prevalē pār farmaceita zināšanu novērtējumu, aptiekās zemāks atalgojums kā citviet nozarē, farmaceitu uztver tikai kā pārdevēju. 26% aptaujāto jauno speciālistu farmaceitisko aprūpi Latvijā uzskata par sliktu. Tikai 2,3% uzskata, ka tā ir ļoti laba. Lielas problēmas ir laika un darbinieku trūkums, kas savā starpā ir saistītas. Jaunie speciālisti ir gana izglītoti, daudz ceļojuši, apmeklējuši konferences un kongresus ārvalstīs, un saka, ka Latvijā farmaceitiskā aprūpe netiek veikta Eiropas līmenī, atzina Kurlovičs. Daļa jauno farmaceitu uzskata, ka aptieku Latvijā ir par daudz. Tas rada darbinieku trūkumu, kā rezultātā – lielāku spriedzi aptiekā, kad ātri jāapkalpo gara pacientu rinda.

Būtiska problēma ir studentu darbs aptiekā laikā, kad tur nav neviena farmaceita. Studenti ir ieinteresēti e-receptes ātrākā ieviešanā, kas būtiski atvieglotu darbu aptiekā. Aptaujas rezultāti arī apliecināja, ka jaunie speciālisti ar augstāko izglītību – farmaceiti – jūtas zaudētāji attiecībā pret farmaceita asistentiem, jo abu atalgojums bieži vien ir līdzvērtīgs, taču studijās ieguldītais laiks un finansējums farmaceitu gadījumā ir daudz lielāks.

Kā atklāja Kurlovičs, pēc pieciem gadiem aptiekā sevi redz tikai 44% aptaujāto. Stingru “nē” darbam aptiekā pauda 12%. Kurlovičš uzskata, ka steidzami jādomā ne tikai par jauno speciālistu piesaisti aptiekai, bet it īpaši – aptiekām laukos.

Par klīniskā farmaceita darbu konferencē stāstīja Aleksandra Aitullina. Zāļu ražotāji informēja par saviem jaunumiem, savukārt konferences otrajā daļā tās dalībnieki varēja noklausīties speciālistu lekcijas par dažādām medicīniskām tēmām.

 

 

Elīna Badune

 

E.Badunes foto.