17. februārī attālināti notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes sēdē tika apstiprināti vadītāji un dalībnieki sešās darba grupās, kas turpmāk strādās pie aktuāliem jautājumiem konkrētās jomās:
- Likumdošanas darba grupa,
- Farmaceitiskās aprūpes darba grupa,
- Izglītības darba grupa,
- Komunikācijas darba grupa,
- Informācijas tehnoloģiju sistēmu darba grupa,
- Starptautiskās sadarbības darba grupa.
Sēdē tika pārrunāti darba grupu pamatuzdevumi un plānotie darbi. Likumdošanas darba grupu vadīs Agnese Ritene, Farmaceitiskās aprūpes darba grupu – Zane Melberga, Izglītības darba grupu – Vizma Vīksna, Komunikācijas darba grupu – Alla Čudovska, Informācijas tehnoloģiju sistēmu darba grupu – Jeļena Petrišina, bet Starptautiskās sadarbības darba grupu – Lāsma Henkuzena. Darbam darba grupās var pieteikties ikviens LFB biedrs, kas vēlas aktīvi darboties konkrētās jomas jautājumu risināšanā. Daudzi jautājumi ir iniciējami un darba grupu dalībnieki var sniegt savus priekšlikumus.
Sēdē biedrības prezidente Dace Ķikute informēja par pēdējā laikā paveikto un tuvākajiem plāniem. Kā uzsvēra D. Ķikute, svarīgi veicināt komunikāciju ar biedriem, regulāri informējot par paveikto. Jau šobrīd LFB mājaslapā var iepazīties ar darbu šajā gadā. Jādomā arī par to, kā savākt dažādus datus no farmaceitiem, lai LFB būtu pamats, kuru izmantot sarunās ar Veselības ministriju, atspoguļojot nozares rādītājus, farmaceitu darbu un reālo ieguldījumu sabiedrības veselībā. Prezidente arī informēja par 25. februārī gaidāmo LFB konferenci tiešsaistē un biedrības aktīvo iesaisti farmaceita asistentu profesijas standarta izstrādē. Kā atgādināja LFB prezidente, biedrības mērķis ir skaidrāk definēt šīs divas atšķirīgās profesijas – farmaceits un farmaceita asistents, un panākt, lai tas atspoguļotos arī mācību programmās un ikdienas darbā.
Vēl D. Ķikute informēja, ka plānots ieviest jaunu, ērtāku tālākizglītības atskaišu iesniegšanu – paredzēts, ka turpmāk to varēs izdarīt tiešsaistē un speciālistam nebūs jāierodas biedrības birojā klātienē. Dokumentu un piespraužu izsniegšana gan notiks klātienē, lai izpildītu normatīvajos aktos noteikto.
Vēl viens LFB darbības virziens šobrīd ir saistīts ar izmaiņām Ārstniecības likumā – proti, LFB ir virzījusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par farmaceitiskās aprūpes savietojamību ar ārstniecības procesu.
Valde sēdē pārsprieda dažādas aktualitātes – gan pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanu un jautājumus par turpmāku vakcinācijas sertifikātu izmantošanu, gan jautājumus par aptieku iesaisti iepakojuma depozīta sistēmā, kā arī par kaitējuma atlīdzināšanu pēc vakcīnu izraisītām blaknēm. LFB ir sniegusi viedokli ministrijām, žurnālistiem.
Valde arī vienojās, ka nepieciešams turpināt “BaltPharm Forum” tradīciju un Baltijas valstu organizācijām ir jādara viss, lai tās atkal varētu satikties kaut vai nelielā skaitā. LFB ir sazinājusies ar Igaunijas organizāciju un pārrunājusi iespējas šogad sarīkot forumu Igaunijā. Nākamgad forumam būtu jānotiek Latvijā. Kā uzsvēra vairāki valdes locekļi, sadarbība nedrīkst apsīkt un Baltijas valstu farmaceitiem ir jāturpina tikties.
LFB Rūpniecisko farmaceitu sekcijas (RFS) vadītāja Linda Meška informēja, ka kopš rudenī notikušā LFB kongresa bijuši divi Eiropas Rūpniecisko farmaceitu grupas (European Industrial Pharmacists Group, EIPG) rīkoti tiešsaistes semināri, kuros piedalījās arī RFS. 15. janvārī L. Meška piedalījās diskusijā par EIPG turpmāko attīstību un dalībvalstu lomu šajā organizācijā. Kā skaidroja L. Meška, EIPG šobrīd atrodas pārdomu posmā – vai un kā šī organizācija turpmāk darbosies. Galvenā problēma šobrīd ir dalībvalstu kūtrā iesaiste šīs organizācijas darbībā. Kā uzsvēra L. Meška, RFS negribētos zaudēt saikni ar Eiropas kolēģiem. Martā plānota vēl viena diskusija, kā arī paredzēta RFS biedru tikšanās, lai runātu par sekcijas kopsapulces sasaukšanu.
Nākamā LFB valdes sēde paredzēta 17.martā.
Elīna Badune