Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
11. februārī notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes sēdē Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks iepazīstināja klātesošos ar aktualitātēm nozares normatīvo aktu jomā. Drīzumā Ministru kabinetā nonāks projekts grozījumiem zāļu kompensācijas kārtībā, saistībā ar kuriem Nacionālais veselības dienests šobrīd izstrādā atsevišķas vadlīnijas. Jau vairākkārt esam ziņojuši par plānotajiem grozījumiem; ar tiem var iepazīties šeit:
http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/sabiedribas_lidzdaliba/sabiedriska_apspriede/
Paredzēts, ka grozījumi zāļu kompensācijas kārtībā stāsies spēkā 2015. gada 1.jūlijā, ziņoja Zvejnieks. Taču tā kā daudzus nozares dalībnieku priekšlikumus nevarēja iekļaut Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”, nākotnē plānots veidot jaunus noteikumus. Tajos varētu būt arī nosacījumi, kas skar ekstemporāli pagatavotu zāļu iekļaušanu Kompensējamo zāļu sarakstā. Zvejnieks informēja arī, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs iecerējis sakārtot normatīvos aktus, kas skar zāļu gatavošanu aptiekās. VM veidos nelielu darba grupu, kas strādās pie normatīvo aktu grozījumiem šajā jomā.
Šoreiz LFB valde vairāk pievērsās grozījumiem MK noteikumos Nr. 416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība”, kā arī MK noteikumos Nr.436 ”Zāļu ievešanas un izvešanas kārtība”.
Papildus vairākiem redakcionāliem priekšlikumiem LFB valdes sēdē arī tika formulēta noteikta attieksme pret vairākiem grozījumu punktiem.
Daudz bažu biedrības valdei raisīja jautājums par zāļu piegādi mājās. Grozījumi MK noteikumos Nr.416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība” paredz, ka turpmāk aptieka varēs zāles piegādāt pacientam uz mājām, sniedzot farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu, ko būs atļauts veikt farmaceitam. LFB valde bija skeptiska, runājot par kontroles mehānismiem, kas nodrošinās to, lai personas, kas šīs zāles piegādā, patiešām būtu farmaceiti. Tāpat bažas radīja iespējas šos grozījumus izmantot par pamatu dažādu zāļu izplatīšanas “komercshēmu” radīšanai. Daudzi klātesošie atzina, ka šī priekšlikuma ideja esot laba, taču vēl nav pienācis īstais laiks tās realizēšanai dzīvē, jo tā saistīta ar daudziem riskiem, kurus pašreizējie kontroles mehānismi nevarēs novērst. LFB valde vienojās arī, ka zāļu piegāde mājās būtu definējama kā speciāls darbības veids un līdz ar nebūtu skatāma šo MK noteikumu ietvaros.
Otrs jautājums, kurā LFB valdei bija vienots viedoklis ir, ka šobrīd visām aptiekām nav iespējams realizēt MK noteikumus papildinošo 76. punktu. Tajā ir runa par detalizētām zāļu patēriņa atskaitēm ik ceturksni, kas būtu iesniedzamas Zāļu valsts aģentūrai (ZVA). Minētās atskaites reāli ir sagatavojamas tikai tām aptiekām, kurām ir datorizēta preču uzskaites sistēma. Kaut arī normatīvajos aktos ir nosacījums, ka visām aptiekām jābūt datorizētām, tas nenozīmē, ka tām ir jābūt aprīkotām ar elektronisku preču uzskaites sistēmu. Kā valdes sēdē norādīja LFB prezidente Kitija Blumfelde, minētās preču uzskaites sistēmas ieviešana prasa no aptiekas ievērojamas investīcijas (programmatūras un datortehnikas izmaksas ir vidēji ap 3000 EUR), kas šobrīd ir pārāk lielas mazajiem aptieku uzņēmumiem, it īpaši – mazapdzīvotās vietās. Pēdējo divu gadu laikā LFB ir vairākkārt centusies rast iespēju šo jautājumu risināt Eiropas Savienības fondu (ESF) finansētu projektu ietvaros, bet šobrīd tas nav iespējams, jo normatīvajos aktos aptieka definēta kā mazumtirdzniecības uzņēmums, tādējādi liedzot piekļuvi ESF finansējumam. LFB valde atzina, ka būtu nepieciešams laiks, kurā varētu turpināt meklēt risinājumus, lai minētās aptiekas tomēr varētu pāriet uz elektronisku preču uzskaites sistēmu.
Diskusijas raisīja arī jautājums par atļauto valstī ievedamo zāļu daudzumu viena pacienta personiskai lietošanai. Ir iespējami gadījumi, kad pacients lieto vairāk kā piecu nosaukumu medikamentus vienlaicīgi (piemēram, gados vecāki pacienti ar vairāku hronisku slimību diagnozēm). Iespējams, saprātīgāk būtu noteikt, ka atļauts ievest tikai vienu iepakojumu no katra zāļu nosaukuma, sarunu rezultātā pieļāva valde.
Vēl LFB valdes sēdē izskanēja priekšlikumi ierosināt, ka zāļu lieltirgotavu atbildīgās amatpersonas varētu būt tikai farmaceiti, kas būtu pirmais solis, lai ar laiku visos zāļu aprites posmos un jomās to pārraudzību veiktu farmaceits, kas ir viskompetentākais speciālists par šiem jautājumiem. To nākotnē varētu attiecināt ne tikai uz veselības aprūpes jomu, bet arī sociālajām institūcijām, Iekšlietu ministrijas struktūrām.
LFB valde lēma nosūtīt VM priekšlikumus plānotajiem grozījumiem, tai skaitā ierosinājumu arī lieltirgotavās par zāļu apriti uzraugošo un atbildīgo personu noteikt tikai farmaceitu. LFB valde pieļauj, ka, iespējams, nākotnē tam būtu jābūt sertificētam farmaceitam. Valdes sēdē apspriestos un apstiprinātos priekšlikumus K.Blumfelde aizstāvēja arī 18.februārī VM notikušajā sabiedriskajā apspriedē.
Valde uzņēma biedrībā vienu jaunu biedru.
Elīna Badune
E.Badunes foto.
