Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
17.septembrī notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes sēdē biedrības prezidente informēja par paveikto LFB sociālās kampaņas rīkošanā. LFB ieguvusi 60% Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzmaksājumu sociālās kampaņas īstenošanai, vasarā piesakoties fonda izsludinātajā konkursā. Projektam informatīvu atbalstu sniedz biedrība “Veselības projekti Latvijai”. Šajā gadā sociālās kampaņas shēma būs līdzīga kā iepriekšējos divos gados. Tā norisināsies no 20. oktobra līdz 16. novembrim un tās tēma būs nederīgo medikamentu pareiza utilizācija ar saukli “Nodod nederīgās zāles aptiekā!”. Kampaņas ietvaros plānotas ļoti plašas aktivitātes visā Latvijā:
- paredzēts izvietot 150-160 vides plakātu sabiedriskā transporta pieturvietās Valmierā, Cēsīs, Rīgā, Liepājā un citās pilsētās;
- sagatavot speciālus maisiņus no eko-polietilēna nederīgo zāļu nodošanai;
- sagatavot un izplatīt informatīvus materiālus – bukletus – iedzīvotājiem par nederīgo zāļu pareizu utilizāciju;
- sagatavot un farmaceitiem izplatīt vadlīnijas par dalību kampaņā un rīcību nederīgo zāļu pieņemšanā un klientu konsultēšanā;
- “Radio Skonto” un radio “Hiti Rossii” no 27. oktobra divas nedēļas reizi dienā tiks pārraidītas eko-ziņas par vides pasargāšanu no nederīgo medikamentu atkritumiem.
Jau iepriekš ir izveidots dizains speciālai uzlīmei aptieku durvīm (vai citai redzamai vietai) ar norādi, ka šajā aptiekā pieņem nederīgos medikamentus, kura tiks izlīmēta kampaņas laikā, bet paliks arī tai beidzoties. Šo uzlīmi varēs saņemt LFB arī citas aptiekas, kas šobrīd vēl, iespējams, nesniedz minēto pakalpojumu, bet plāno to uzsākt nākotnē.
Plānots, ka sociālajā kampaņā piedalīsies ap 700 aptiekas. To skaitā ap 580 aptiekas, kuras jau līdz šim ir vākušas nederīgās zāles, uz kampaņas laiku savos skatlogos varēs izvietot kampaņas materiālus, tā papildus piesaistot iedzīvotāju uzmanību. Akcijas noslēgumā paredzēta diskusija par tās rezultātiem, par iespējamiem finansējuma avotiem, kas dotu iespēju šo pakalpojumu nodrošināt visās Latvijas aptiekās. Aptiekām kampaņas laikā jāfiksē dati par to, cik daudz zāļu savākts un nodots utilizācijai. Tas nepieciešams, lai turpmāk sarunās ar valsts institucijām vai pašvaldībām LFB varētu apliecināt aptieku pienesumu šajā jomā un runāt par konkrētiem rādītājiem un iespējamo finansējuma apjomu. Kā valdes sēdē uzsvēra K. Blumfelde, svarīga ir šīs aktivitātes kontinuitāte jeb turpmāka ilgstpēja, lai iedzīvotāji arī turpmāk varētu nederīgās zāles nodot aptiekā un aptieka tās vienmēr pieņemtu.
Vēl LFB valde nolēma atcelt 2004. gadā pieņemto valdes lēmumu, kas paredzēja dot īpašas atlaides farmaceita sertifikāta saņemšanā tālmācībā augstāko izglītību ieguvušiem bijušajiem farmaceita asistentiem, kam pieder aptiekas. Toreiz valde lēma, ka šiem speciālistiem, lai sertificētos, nebūs jāpilda prasība par trīs gadu nepārtrauktu darbu aptiekā pēc augstākās izglītības iegūšanas. Tolaik šāds lēmums tika pieņemts ar mērķi, dot iespēju ātrāk nokārtot sertifikāciju farmaceita asistentiem, kuriem piederēja aptiekas, kuri paši bija arī to vadītāji, un kuri nepilna laika studiju rezultātā ieguva farmaceita kvalifikāciju, jo, saskaņā ar Farmācijas likumu, aptieka varēja piederēt un par vadītāju drīkstēja būt tikai farmaceits. Šo gadu laikā ļoti liels aptieku vadītāju skaits ar farmaceita asistenta kvalifikāciju beidza Rīgas Stradiņa universitāti iegūstot farmaceita kvalifikāciju. Beidzoties noteiktajam 10 gadu pārejas periodam, 2010.gadā Farmācijas likumā tika veikti grozījumi, kuru rezultātā par aptiekas īpašnieku var būt jebkurš Latvijas iedzīvotājs, par vadītāju – sertificēts farmaceits (tas palika), bet, saskaņā ar Likuma 38.pantā noteikto, – arī farmaceita asistents. Tā kā jau vairākus gadus Rīgas Stradiņu universitātes nepilna laika studentu vidū vairs nav farmaceita asistentu, kas būtu aptieku vadītāji, tajā pat laikā bieži ir tikko koledžu beiguši farmaceita asistenti, kuriem ir niecīga praktiskā pieredze aptiekā, tad nav vairs pamata uzturēt 2004. gadā pieņemto valdes lēmumu. Turklāt agrākais valdes lēmums nostāda nepilna laika studiju beidzējus priviliģētākā stāvoklī nekā pilna laika studiju absolventus, kuriem vienmēr ir bijis jānostrādā nepārtraukti trīs gadi aptiekā, pirms viņi iegūst tiesības sertificēties. Valde lēma par 2004. gada valdes lēmuma atcelšanu.
Valdes sēdē noritēja arī sarunas par gatavošanos LFB 20 gadu jubilejas pasākumam. Tā ietvaros paredzēts iedibināt un turpmāk pasniegt īpašu balvu par ieguldījumu farmācijas nozares, zinātnes, izglītības, sabiedriskajā darbā vai LFB attīstībā. Balvu varētu pasniegt reizi četros gados, piemēram, LFB kongresā. Kandidātus balvas saņemšanai varētu izvirzīt ikviens nozarē strādājošais, taču par balvu saņēmējiem lemtu īpaša padome. Nolemts, ka balvas nosaukums būs “Paracelza balva” un tās moto – “cum exima laude” – “ar īpašu uzslavu”. Vēl top un tiek attīstītas balvas skices, jāapstiprina padomes sastāvs un balvas piešķiršanas nolikums.
Vēl valdes sēdē biedrībā tika uzņemti divi jauni biedri un raisījās aktīva diskusija par plānotajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas paredz farmaceita klātbūtni aptiekā visu aptiekas darba laiku. Izskanēja dažādi viedokļi par aptieku iespējām nodrošināt šādas normas izpildi, turklāt spraigas sarunas izvērsās par jauno speciālistu piesaisti aptiekām, it īpaši – aptiekām reģionos, kā arī iemesliem, kāpēc jaunie speciālisti neizvēlas darbu aptiekā. Šo diskusiju nolemts turpināt.
Nākamā valdes sēde paredzēta 22.oktobrī.
Elīna Badune
