LFB valdes sēdē – par aptieku uzlīmi, e-veselību un izmaiņām aptieku darbībā

11. novembrī notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes sēdē lielākā daļa laika tika pavadīta diskusijās par gaidāmiem normatīvo aktu grozījumiem. Veselības ministrijas (VM) pārstāve Silvija Riekstiņa informēja par VM Farmācijas departamenta (FD) direktora Jāņa Zvejnieka pārcelšanos darbā uz Zāļu valsts aģentūru, kur viņš pildīs direktora vietnieka amata pienākumus. VM FD direktora pienākumu izpildītāja no 4.novembra ir Diāna Arāja, taču par to, vai uz šo amatu tiks rīkots pretendentu konkurss, pagaidām ziņu neesot.

S.Riekstiņa informēja, ka top grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”, kas paredz paaugstināt kompensācijas apmēru C hepatīta zālēm. Viņa arī informēja, ka saskaņā ar VM rīkojumu par elektroniskās darbnespējas lapas un elektroniskās receptes ieviešanas plānu ar 20015.gada 1.novembri Nacionālā veselības dienestā (NVD) uzsāks darboties e-veselības palīdzības dienests un no 2015.gada 20.novembra informatīvā kampaņa par e-veselības Informācijas sistēmu un e-recepti. Kā skaidroja Riekstiņa, e-receptes sistēmas brīvprātīgā testa režīmā jau varēs sākt darbināt ar 2016.gada 1.janvāri, bet kā obligāta – no 2015.gada 1.jūlija. Tas nepieciešams arī, lai nezaudētu Eiropas Savienības līdzfinansējumu, turklāt tas atvieglos aptiekām darbu ar uzlīmēm, kas līmējamas uz pacientiem izsniedzamām recepšu zālēm. Kā jau iepriekš VM brīdinājusi, no 1.janvāra stājas spēkā obligāta uzlīmju ieviešana praksē.

LFB prezidente Kitija Blumfelde gan valdes sēdē norādīja uz vairākām grūtībām, ko aptiekām radīs situācija, kurā uzlīmes būs jāsāk lietot vēl pirms e-receptes sistēmas ieviešanas. “Ja aptiekai nav iespējas pacienta datus eksportēt no datora vai NVD sistēmas, tad uzlīme rada grūtības,” sēdē pauda K.Blumfelde. S.Riekstiņa skaidroja: “Bija paredzēts, ka aptiekas uzlīmju ieviešanu no 2015.gada 1.janvāra aptiekām atvieglos e-receptes uzsākšana. Par situāciju mēs informēsim Veselības inspekciju, lai vienotos par nostāju uzraudzības jautājumos attiecībā uz uzlīmēm, taču aptiekām par līgumu slēgšanu ar NVD par e-veselības IS izmantošanu produkcijas vidē jāsāk domāt jau tagad!”

Vēl plānoti grozījumi noteikumos, kas reglamentē zāļu apriti ārstniecības iestādēs – MK noteikumos Nr.220 “Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtība ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās”. Par tiem vēl gaidāma sabiedriskā apspriede. Aktuālais jautājums šo noteikumu kontekstā ir slimnīcu aptieku saglabāšana. Daudzas slimnīcu aptiekas ir likvidētas. Normatīvajos aktos būtu jāievieš kritēriji tam, cik lielai vai mazai slimnīcai ir vai nav nepieciešama slēgta tipa aptieka. Vai to noteikt pēc gultu skaita vai slimnīcas profila – arī par to vēl jālemj.

Diskusijas sēdē raisīja jautājums par zāļu derīguma termiņu pēc to pārfasēšanas no lielāka iepakojuma mazākā. K.Blumfelde rosināja, ka termiņi varētu būt atšķirīgi zālēm, kas vienkārši safasētas no lielāka iepakojuma mazākā, un zālēm, kas safasētas tā saucamajos daily pack jeb dienu iepakojumos. Par šiem jautājumiem vēl diskusijas turpināsies.

K.Blumfelde prezentēja LFB sagatavotos priekšlikumus grozījumiem MK noteikumos Nr. 288 “Aptieku darbības noteikumi”. LFB rosina noteikt aptiekas licences turētāja atbildību un apspriest izmaiņas darba dienas stundu skaita noteikšanā – vai nebūtu ieviešama 8 stundu darba diena kā obligāts ierobežojums farmaceita darbā, lai saglabātu viņa darbaspējas un modrību, tādējādi garantējot zāļu drošu izsniegšanu. Klatesošās aptieku pārstāves gan norādīja, ka nereti farmaceiti paši izvēlas strādāt 12 stundas ilgu darba dienu, lai pēc tam izmantotu vairākas brīvdienas. Jautājums rodas par to, cik uzmanīgs savā darbā var būt farmaceits, kurš nepārtraukti nostrādājis, piemēram, 10 stundas un vēl turpina apkalpot klientus. Kā norādīja S.Riekstiņa, par šo jautājumu varēs diskutēt arī sabiedriskajā apspriešanā.

Diskusijas sēdē nosrisinājās arī par ierosinājumu aizliegt aptiekai ierobežot izsniedzamo zāļu sortimentu. Vēl varētu būt risināmi arī jautājumi saistībā ar kritēriju noteikšanu diennakts aptieku darbam.

LFB valde atbalstīja pirmās palīdzības kursu kā obligāta apmācības pasākuma ieviešanu farmaceitu un farmaceita asistentu tālākizglītības programmā. LFB Padomei, kuras atbildībā ir ar tālākizglītību saistītie jautājumi, kopā ar Sertifikācijas komisiju jāizstrādā prasības šīm apmācībām. Tāpat valde atbalstīja kritēriju ieviešanu tālākizglītības sistēmas ietvaros darbojošos lektoru kvalitātes noteikšanai. Pasākumu pieteikšanas termiņu pagarināja līdz vienam mēnesim pirms pasākuma (līdzšinējo 10 dienu vietā), lai Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas komisija varētu paspēt izvērtēt ne tikai plānotā pasākuma saturu, bet arī lektoru atbilstību ieviestajiem kvalitātes kritērijiem.

Valde uzņēma biedrībā vienu jaunu biedru. Nākamā valdes sēde paredzēta 9.decembrī, bet datums vēl tiks precizēts.

Elīna Badune