Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
13.maijā notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valde sēdē biedrības prezidente Kitija Blumfelde valdi iepazīstināja ar jauno apsptiprinātu Veselības ministrijas (VM) Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sastāvu. Padomē turpmāk pa vienam pārstāvim no LFB, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības, Latvijas Aptiekāru asociācijas, Aptieku biedrības, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas, Latvijas Zāļu paralēlā importa asociācijas un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento”.
K.Blumfelde arī informēja par jauno, Latvijas iedzīvotājiem domāto sociālo projektu “Sirds veselības skola”, ko rīko aptieku tīkls “Euroaptieka” sadarbībā ar LFB, Latvijas Kardiologu biedrību (LKB) un pacientu biedrību “Parsirdi.lv”. Projekts paredz pievērst Latvijas iedzīvotāju uzmanību sirds veselības nozīmei veselīgi nodzīvoto dzīves gadu kontekstā, vienlaikus stiprinot farmaceita kā Latvijas veselības aprūpes sistēmas pilnvērtīga pārstāvja lomu iedzīvotāju izglītošanā. Kā valdes sēdē skaidroja K.Blumfelde, šis projekts ir laba sagatavošanās platforma LFB sociālai kampaņai, kas aptiekās norisināsies šā gada rudenī, un kam biedrība jau savlaicīgi gatavojas.
Sociālā kampaņa par sirds un asinsvadu slimību riskiem “Aprunājies ar savu farmaceitu” notiks oktobrī un arī to atbalstīs LKB. Kampaņas mērķi būs izglītot sabiedrību par galvenajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, par veselīgu dzīvesveidu, par iedzīvotāju iespējām apzināt aptiekā sirds asinsvadu slimību riska faktorus. Aptiekas, kas vēlas piedalīties sociālajā kampaņā 2015. gada oktobrī, LFB aicina pieteikties biedrībā līdz 20. maijam. Pieteikuma anketu var meklēt LFB mājas lapā www.farmaceitubiedriba.lv .
Farmaceitiskās aprūpes projekti bija arī aktuāla tēma aprīļa beigās Igaunijā notikušajā “BaltPharm forumā”. Kā informēja LFB prezidente, Latviju šajā forumā pārstāvēja 26 cilvēku delegācija. Igaunijas kolēģi forumā runāja par savu likumdošanas pieredzi farmācijas jomā. Arī Lietuvas pārstāvji dalījās ar jaunumiem savos normatīvajos dokumentos, savukārt Latvijas puse varēja palielīties ar savu tālākizglītības sistēmu, ko citvalstu kolēģi uztvēra ar interesi. Aizraujošs esot bijis kāda Igaunijas farmācijas studenta stāstījums par savu prakses darbu Ruandā, atklāja I.Rūķe. Tāpat lielu interesi Latvijas kolēģu vidū rosinājusi ekskursija Igaunijas aptiekā, kur bijusi iespēja iepazīties ar to, kā praksē darbojas e-receptes sistēma.
LFB piedalījusies Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Domes sēdē, kur notikušas pārrunas par studiju gala eksāmeniem un nākamā gada studentu uzņemšanu.Tagad divu gala pārbaudījumu vietā studentiem jānokārto trīs, informēja LFB prezidente. Biedrība arī piedalās darba grupā, kas izveidota, lai varētu abām augstskolām,– RSU un Latvijas Universitātei (LU), izveidot farmācijas (LU – farmācijas maģistra) un ārstniecības studiju programmu beidzējiem vienotu gala pārbaudījumu. Darba grupā piedalās abu augstskolu, LFB, VM, Izglītības ministrijas un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji. LFB izrunājusi minēto VM darba grupas uzdevumu LFB Farmācijas speciālistu izglītības un cilvēkresursu stratēģiskās padomes sēdē 29.aprīlī un vienojusies, ka pārbaudījuma saturiskā puse jāveido, piesaistot augstskolu ekspertus un profesionālās organizācijas , tam jāaptver farmaceita profesijas standartā iekļautās prasības kompetencēm, zināšanām un prasmēm . Teorija varētu tikt pārbaudīta ar testu palīdzību, bet t.s. “darba stacijās” varētu demonstrēt praktiskās iemaņas. Darba grupa turpina strādāt, jo, lai varētu realizēt vienotu kvalifikācijas gala eksāmenu ārstiem un farmaceitiem, ir jāapzina gan nepieciešamās izmaiņas augstskolu līdzšinējā praksē, apmācību struktūrā, gan, iespējams, – regulējošos normatīvajos aktos un vēl citas būtiskas lietas.
Viņa informēja arī par savu dalību Vācijas aptiekāru asociācijas zinātniskajā konferencē Berlīnē, kur arī tikusies ar nozares pārstāvjiem, lai runātu par izglītības jautājumiem. Arī Vācijā problēmas aptieku nozarē ir līdzīgas – uztraukums par farmaceitu profesionālo kvalifikāciju, gados jauna darbaspēka trūkums aptiekās. Konferencē pārsvarā pārstāvēti bija farmaceiti – aptieku īpašnieki (Vācijā aptieka var piederēt tikai farmaceitam). Daudzas nelielas aptiekas veras ciet, jo pēc farmaceita pensionēšanās nav mantinieka farmaceita, kuram to pārņemt.
LFB Slimnīcu aptieku sekcijas vadītāja Inga Gūtmane informēja, ka noticis sekcijas seminārs Organiskās sintēzes institūtā. Lekciju farmaceitiem lasīja zinātnieks Ivars Kalviņš, bet laboratorijās varēja iepazīties ar jaunajiem zinātniekiem. Kā novērtēja I.Gūtmane, Latvijā aug ļoti zinoša jaunā paaudze. Sekcija arī iesaistījusies projektā par zāļu iepirkuma sistēmām, kas tiek īstenots slimnīcu aptiekās.
Rūpniecisko farmaceitu sekcijas pārstāve Inta Saprovska pastāstīja par dalību Eiropas Rūpniecisko farmaceitu grupas (European Industrial Pharmacists’ Group, EIPG) ģenerālajā asmablejā, kas aprīļa otrajā pusē notika Edinburgā, Skotijā. Asamblejā kopumā piedalījās 19 valstu pārstāvji; bija pārstāvētas 14 EIPG dalībvalstis. Pirmajā dienā katra valsts prezetēja savas aktualitātes. Tā, piemēram, Francijā kopš 2012. gada ražotājiem jāinformē par potenciālu vai esošu zāļu trūkumu. Izstrādāta speciāla sistēma, kas 24 stundas diennaktī ievāc datus no visām aptiekām. Zāļu trūkuma problēma ir aktuāla visā pasaulē; iemesli tai ir dažādi, tai skaitā – paralēlais imports, informēja I.Saprovska. Nozīmīgs jautājums ir arī topošo speciālistu piesaiste farmācijas industrijai. daudzas valstis strādā ar studentiem, lai veicinātu viņu interesi par darbu šajā nozarē. Jauniešiem tiek nodrošināti informatīvi materiāli ar sīku informāciju par karjeras iespējām farmācijas jomā. Tikpat aktuāla tēma ir zāļu viltojumi. Somijā šogad konstatēts pirmais viltotu zāļu gadījums – medikamenti šai tirgū ienākuši no Itālijas, pastāstīja I.Saprovska. Šobrīd Eiropā arī tiek pārskatīti propfesionālās kvalifikācijas direktīvā iekļautie farmaceitu zināšanu un prakses kritēriji, kas īpaši attiecas uz farmaceitiem, kas vēlas strādāt ārpus savas valsts. Tiek runāts, kā mazināt atšķirības valstu vidū pēcdiploma izglītības prasībās. “Mēs viņiem neesam maza valsts! Mums ir līdzvērtīgas pozīcijas,” Eiropas kolēģu attieksmi raksturoja I.Saprovska.
Latvijā rūpniecisko farmaceitu vidū ris sarunas par to, ka vajadzētu sertificēt ražošanas uzņēmumu kvalificētās personas. LFB prezidente informē, ka LFB ir sniegusi priekšlikumus, ka zāļu lieltirgotavu atbildīgās amatpersonas var būt tikai farmaceiti un pieļauj, ka nākotnē arī ražošanas uzņēmumos augstāk minētajā amatā iespējams vajadzētu būt farmaceitiem,. Prezidente aicināja RFS sagatavot savu redzējumu par prasībām abu minēto amatu izpildītājiem.LFB Ētikas komisijas vadītāja Sigita Čulkstena informēja, ka, kopš 2013. gada novembra, kad tika ievēlēts jaunais komisijas sastāvs, saņemtas četras sūdzības. Tie bijuši jautājumi, kas saistīti ar farmaceita attieksmi, pieklājību pret klientu, taču nereti sūdzības bijušas pārspīlētas.
Nākamā valdes sēde plānota 17. jūnijā.
Elīna Badune
