Lietuvas medicīnas iestādes sekmīgi pāriet uz elektronisko recepšu izrakstīšanu, paziņojusi Lietuvas Veselības ministrija.
Pēc tās sniegtajiem datiem, salīdzinot pagājušā gada martu un novembri, kompensējamajiem medikamentiem izrakstīto elektronisko recepšu skaits pieaudzis no 14 līdz 45%, ziņo nacionālā informācijas aģentūra LETA.
Līdz šā gada 5.janvārim pie e-veselības sistēmas bija pievienojušās vairāk nekā 400 veselības aprūpes iestādes – gandrīz puse no visām iestādēm, kuras parakstījušas līgumus ar Valsts slimokasi.
Kopš Lietuvā sākta elektronisko recepšu izrakstīšana, valstī kopumā izrakstīti vairāk nekā trīs miljoni šādu recepšu. 85% no tām attiecas uz kompensējamajiem medikamentiem. Kā norādījusi veselības ministra vietniece Kristīna Garuoliene, acīmredzamas pārmaiņas šai ziņā vērojamas ne tikai lielajās ārstniecības iestādēs, bet visā Lietuvā, lai gan ilgu laiku pastāvēja bažas, ka rajonu ārstniecības iestādes ar jauninājumu ieviešanu tik viegli neies.
E-veselības sistēmai saskaņā ar ministrijas informāciju pievienojušās jau aptuveni 90% Lietuvas aptieku, ziņo LETA. Tomēr, neskatoties uz to, Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests (STT) sācis pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamām ļaunprātībām e-veselības sistēmas veidošanā, balstoties uz Seima Korupcijas apkarošanas komisijas izmeklēšanas atzinumiem par šīs sistēmas izveides apstākļiem.
STT centīsies noskaidrot, vai šai procesā nav pieļautas koruptīva rakstura noziedzīgas darbības. Pirmstiesas izmeklēšanu uzraudzīs Viļņas apgabala prokuratūras Organizētās noziedzības un korupcijas izmeklēšanas nodaļa.
Kā konstatējusi Seima komisija, iespējams, ka valstij nodarīts nopietns kaitējums. Savos atzinumos tā norāda, ka neviens no trim jau 2000.gadā iecerētās sistēmas projekta līdzšinējiem posmiem nav pienācīgi īstenots, sistēma līdz pat šim laikam nedarbojas tā, kā plānots, un nesniedz kvalitatīvus pakalpojumus, bet tās izveidei iztērēti aptuveni 40 miljoni eiro. Komisija uzskata, ka par e-veselības sistēmas ieviešanu atbildīgie bijušie Veselības aizsardzības ministrijas darbinieki savus pienākumus pildījuši nolaidīgi, turklāt daudzi no viņiem no darba ministrijā pārgājuši strādāt uzņēmumos, kas bija tieši saistīti ar e-veselības sistēmas izveidi un ieviešanu.
Eiropas Savienības atbalstītā e-veselības projekta īstenošanu Lietuvā sāka 2005.gadā, un investīcijas tajā sasniedza 40 miljonus eiro, no kuriem 30,8 miljoni eiro bija ES atbalsts. Šobrīd tiek īstenots ceturtais projekta posms, kuram būs vajadzīgi vēl vairāk nekā 28 miljoni eiro.
Kā norāda STT, šā dienesta speciālisti korupcijas novēršanas jomā ne vienreiz vien vērsuši atbildīgo institūciju uzmanību uz apstākli, ka e-veselības projekta īstenošana nenotiek tā, kā vajadzētu. Kā korupcijas riska faktori veselības aprūpes sistēmā minēti gan nepietiekami attīstītā informācijas tehnoloģiju izmantošana, gan apstāklis, ka nav izveidota nepieciešamā informācijas tehnoloģiju sasaiste starp atsevišķām iestādēm, kas palīdzētu sekmīgi īstenot šo projektu, ziņo LETA.