Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas Universitātes (LU) pētnieki sadarbībā ar Cīrihes Universitāti ir noskaidrojuši, kāds ir ādas dzīšanas process. Šis pētījums nākotnē, iespējams, ļaus izgudrot jaunus medikamentus brūču un vēža ārstēšanai, ziņo LU Komunikācijas un inovāciju departamenta pārstāve Antra Sprēde.
Pēc dziļākas savainošanās uz ādas paliek rēta. Ar rētām cilvēki var sadzīvot, bet problēmas rodas tad, ja rētas aizņem ievērojamu ķermeņa daļu, kā tas ir apdeguma gadījumā, skaidro pētījuma autors Dr. pharm. Vadims Parfejevs. Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas labāk izprast audu dzīšanas un rētaudu veidošanās procesus. Pētījumā atklāts viens no mehānismiem, kas brūcēm palīdz sarauties. Pētījumā arī konstatēts, kā dzīšanas procesu var aizkavēt arī ar ģenētiskām metodēm. Ne vienmēr ātra brūču dzīšana ir laba, jo tā parasti ir saistīta ar rētaudu veidošanos. Piebremzējot dzīšanas procesu, iespējams, ka tas noved pie labākiem rezultātiem.
Pētījuma laikā ar jaunām bioloģijas metodēm pētnieki izdalīja šūnas no normālas ādas un no brūces un analizēja visus gēnus, kas šajās šūnās tiek aktīvi izmantoti pēc ādas ievainojuma. Katrs gēns kodē kādu proteīnu, tāpēc pētījumā iegūts proteīna saraksts, kuru varētu izmantot jaunu medikamentu izstrādē. Šajā proteīnu sarakstā varētu atrast kandidātproteīnus un tad tos iestrādāt brūču apsējā, kur proteīni var nonākt brūcē un palīdzēt veikt to pašu funkciju – palīdzēt brūcei ātri sarauties. Šis varētu palīdzēt diabēta slimniekiem vai slimniekiem, kuriem ir nedzīstošas brūces.
Iespējams, ka šīm pašām šūnām ir kaut kāda loma arī vēža attīstībā, pieļauj V. Parfejevs, norādot, ka eksistē hipotēze, ka vēzis ir nedzīstoša brūce. Un tas ir vēl viens potenciālais pētījumu virziens. Vēl viens iespējamais pielietojums ir iestrādāt šīs šūnas mākslīgās ādas produktos, kas tiek izmantoti ādas aizstāšanai.
Pētījums “Perifērās inervācijas loma ādas brūču dzīšanas procesā” ir viens no 12 nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2018. gadā, norāda LU Komunikācijas un inovāciju departaments.
Pētījums „Cilvēka ādas cilmes šūnu neiroreģeneratīvā potenciāla raksturošana in vitro un in vivo” tika veikts asoc. prof. Unas Riekstiņas vadībā LU Medicīnas fakultātes Farmācijas un Medicīnas doktorantūras studiju programmā laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam. Tas tapis pateicoties ESF projekta “Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē” finansējumam. Pētījumu brūču dzīšanas modelī eksperimentālajos dzīvniekos veica laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam prof. Lūkasa Zommera (Lukas Sommer) laboratorijā Anatomijas Institūtā Cīrihes Universitātē ar Šveices Sciex-NMSch (Scientific Exchange) programmas atbalstu.
