MIC tops – 2020. gads farmācijā Latvijā

2020. gada nogalē Medikamentu informācijas centrs (MIC) veica neformālu dažādu farmācijas nozares pārstāvju, ekspertu un vērotāju aptauju par to, kuri viņiem šķituši būtiskākie notikumi farmācijā Latvijā 2020. gadā. Aptaujāti tika gan aptiekās strādājoši farmaceiti, gan valsts institūciju pārstāvji, Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekļi, farmācijas nozares mediju darbinieki, izglītības sfērā strādājoši farmaceiti un citi kolēģi.

Covid-19 vīruss un tā pandēmija kā bezprecedenta gadījums daudziem saprotamu iemeslu dēļ uzskatāms par nozīmīgāko notikumu ne tikai 2020. gadā, bet, iespējams, pat pēdējā desmitgadē. Tostarp arī farmācijas nozarē. Tāpēc lūdzām aptaujātos Covid-19 atstāt ārpus kārtas un atcerēties citus tā ēnā, iespējams, piemirstus notikumus, kas pērn ietekmējuši šo nozari. Neraugoties uz to, ka Covid-19 pandēmijai piešķīrām ekskluzīvu Grand Prix statusu šajā aptaujā, lielākā daļa respondentu pauda, ka šo notikumu nav iespējams ignorēt un nepieminēt, turklāt liela daļa norišu notikušas tikai tādēļ, ka tās stimulējusi  ar jauno vīrusu saistītā situācija.

Piedāvājam ieskatu apkopotajos viedokļos, neminot ekspertu vārdus.

Kolēģu novērojumi liecina, ka  2020. gadu raksturo nebijis apjoms veselības komunikācijā. Aptaujas uzrāda, ka joprojām ir noturīga uzticība ar veselību saistītajos jautājumos, tai skaitā farmaceitiem. Tā ir liela atbildība, kas jāattaisno arī nākamajā gadā, uzskata aptaujātie.

Aptaujā visbiežāk pieminētais notikums ir izmaiņas zāļu kompensācijas sistēmā, kas stājās spēkā 2020. gada 1. aprīlī. Tās vērtētas gan pozitīvi, jo nesa līdzi labvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju maciņiem, taču tajā pat laikā arī negatīvi, jo radīja jaunu stresu aptiekām attiecībā uz zāļu pieejamību, precīzāk- nepieejamību. Daži kolēģi norāda, ka izmaiņas prasīja milzums pūļu un nervu, jo references zāļu pieejamība aprīlī un maijā bija ļoti zemā līmenī, turklāt lielais skaidrojošais darbs un pacientu neapmierinātība pieprasīja papildu atdevi no farmaceitiem un ilgstošu sistēmas izskaidrošanu. Aptaujāti domā, ka šobrīd jaunās sistēmas darbību var vērtēt kā stabilu – pacienti ir pielāgojušies, kā nu kurš spēj, un zāļu pieejamība ir uzlabojusies. Respondenti to dēvē par sistēmas sakārtošanu, „jo ārstē tomēr viela, nevis “zāļu kastīte””. Savā ziņā arī tas ir saistīts ar veselības komunikāciju – proti, uzticībai informācijā par zālēm ir jābalstās pierādījumos, min aptaujātie. Šajā kontekstā pamanīti vēl divi notikumi: pielikts punkts „Rigvir” lietai (Augstākās tiesas galīgais spriedums ir tāds, ka Apgabaltiesa pārsteigusies ar saviem argumentiem par attaisnojošiem reklāmas likuma pārkāpumiem un taisnība ir Veselības inspekcijas pusē) un “manabalss.lv” iniciatīva par šarlatānismu medicīnā, kas vērsta pret pseidozinātniskām praksēm un, attiecīgi, arī nepierādītu medikamentu ieteikšanu uz pierādījumiem balstītas prakses ietvarā.

Uz pierādījumiem balstītas medicīnas (zinātnes) pārliecinošu virzību pamanījuši vairāki kolēģi. „Katrs atsevišķais fakts pats par sevi nav nekas tik īpašs, taču kopumā racionālais un pamatotais lēnām ņem pārsvaru: piemēram, paracetamols ir pirmā izvēle pie vīrusslimību izraisītas augstas temperatūras (pavasara gadījums, kad aptiekās paracetamols kļuva par deficītu); beidzot paši ražotāji paziņoja, ka remantadīns nebūs spējīgs palīdzēt pie jebkādām vīrusslimībām; beidzot liela daļa sabiedrības ir gatava vakcinēties pret gripu un tamlīdzīgi,” norāda aptaujātie.

Vairāki nozares pārstāvji pie gada svarīgākajiem notikumiem minējuši triecientempā iztrādāto “Biontech” un “Pfizer” Covid-19 vakcīnu. Daži to viennozīmīgi uzskata par gada vissvarīgāko notikumu ne tikai farmācijā Latvijā, bet visā pasaulē un piešķir tam ne vien pirmo, bet arī otro un trešo vietu topā. Tā ir pirmā pret šo postošo pandēmiju apstiprinātā vakcīna Eiropas Savienībā, kā arī ASV un Lielbritānijā.

Daži kolēģi pie svarīgākajiem notikumiem farmācijā Latvijā min Farmācijas arodbiedrības vadības maiņu, kas notika septembrī, ilggadējo priekšsēdētāju Brigitu Paegļkalni  amatā nomainot Janai Namniecei.

Kolēģi ir arī pamanījuši rakstošo farmaceitu loka nozīmīgu paplašināšanos un pie būtiskiem notikumiem min arī operatīvu un regulāru nozares informatīvo apmaiņu ar Veselības ministrijas Farmācijas departamentu.

Ar aptiekām ciešāk saistītie farmaceiti kā būtisku atzīmē 0,71 eiro piemaksu aptiekām par kompensējamo references zāļu izsniegšanu un saskata tajā ceļu uz  valsts apmaksātiem pakalpojumiem aptiekās. Daži aptaujātie norāda, ka piemaksas summa, protams, ir maza, taču jebkurā gadījumā esot prieks par šo notikumu, jo beidzot farmaceits/aptieka var kaut ko saņemt par valsts pakalpojuma – kompensējamo medikamentu izsniegšanu – nodrošināšanu.

Tāpat minēta arī aptiekām dotā likumiskā atļauja veikt zāļu piegādes uz mājām, tiesa gan, respondenti arī norāda, ka šos noteikumus nelietīgi izmanto atsevišķas zāļu lieltirgotavas. Lai gan šobrīd tas ir krīzes laika risinājums, farmaceiti to uzskata par nenoliedzami būtisku notikumu.

Sekojot tiešsaistes konsultāciju attīstībai medicīnā kopumā, kopš pavasara ir attīstījies jauns pakalpojums farmaceitiskajā aprūpē – konsultācijas tiešsaistē, kas arī atzīmēts kā nozīmīgs pavērsiens.

Svarīgo notikumu sarakstā iekļauts arī tas, ka, kaut nedaudz, bet ar normatīvo regulējumu tika radīti ierobežojumi zāļu izvešanai no valsts, tādējādi nodrošinot labāku to pieejamību Latvijas pacientiem. Tāpat atzinīgi vērtēta iespēja jebkurai aptiekai internetā ātri noskaidrot, kurā lieltirgotavā konkrētās, pacientam nepieciešamās zāles, ir pieejamas, tādējādi nodrošinot, ka pacients zāles var dabūt īsā laikā. Šo iespēju ieskatīties Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē pieejamajā zāļu reģistrā var izmantot jebkurš interesents, jo informācija ir publiski pieejama.

Un tomēr Covid-19 ir ietekmējis ārkārtīgi lielu daļu procesu, tāpēc farmaceiti atzīst, ka ļoti nozīmīgs notikums, ko rosinājusi tieši šī pandēmija, ir farmaceita, farmaceitiskās aprūpes lomas nozīmīgums, tā palielināšanās un farmaceita kā speciālista atpazīstamība sabiedrībā pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas 12.martā. Tieši farmaceits kļuva par pieejamāko speciālistu, kurš var sniegt informāciju, konsultēt. Kolēģi uzskata, ka tas pacēla farmaceitu pašapziņu, turklāt arī veselības ministre izteica publisku pateicību par farmaceitu un farmaceita asistentu darbu, kas bieži negadās.

Par vienu no svarīgākajiem notikumiem respondenti min arī aptieku kvalitātes kritēriju ieviešanu un diskusijas par papildu pakalpojumiem aptiekā, kas nostabilizētu „fiziskas” aptiekas un farmaceita lomu veselības aprūpē.

Nozīmīgo notikumu topā iekļauti arī citi vēsturiski brīži: pirmo reizi LFB vēsturē biedrības Gada konference notiek tiešsaistē, pulcējot 317 dalībniekus. Zāļu ražotājs “Kalceks” svin savu 100 gadu jubileju, izveidojot savu izaugsmes stāstu un publicējot to  sociālajā tīklā Facebook, kā arī grāmatā “Izaugsmes stāsts simts gados” (autors – V. Eihenbaums). Par tikpat nozīmīgu notikumu aptaujātie uzskata arī farmācijas uzņēmuma “Roche” vēsturiskās ēkas atklāšanu pēc rekonstrukcijas.

Pie nozīmīgiem notikumiem ierindojas arī ASV biotehnoloģiju uzņēmuma “Biogen” pārstāvniecības atvēršana Latvijā un “Dzirciema aptiekai” speciāli projektētas un būvētas modernas aptiekas ēkas atklāšana; ēkā, kas nominēta arī Latvijas Arhitektūras gada balvai 2020, atrodas telpas tirdzniecībai, zāļu gatavošanai un arī semināriem medicīnas speciālistiem.

Pamanīti ir arī notikumi, kas saistīti ar konkrētām personībām, proti, AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētāja  Pāvela Rebenoka slepkavība un Jura Bunduļa stāšanās darbā “Repharm” padomē.

Gads bijis patiesi raibs un vēsturisku notikumu pilns!

Lūk, kāds sanācis MIC tops, apkopojot mūsu aptaujā visbiežāk minētos notikumus:

Apkopoja Elīna Badune

www.farmacija-mic.lv