Veselības ministrs Hosams Abu Meri iepazīšanās vizītē ceturtdien, 21.martā, tikās ar Vācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Kristianu Heltu (Christian Heldt), ziņo Veselības ministrija (VM).
Ministrs informēja vēstnieku par prioritātēm savā darbā un uzsāktajām reformām valsts apmaksātajā veselības aprūpes sektorā – slimnīcu tīkla un medicīnisko profilu pārskatīšanu, primārās veselības aprūpes stiprināšanu, zāļu pieejamības uzlabošanu Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat sadarbībā ar nozares speciālistiem ir izstrādāta cilvēkresursu stratēģija, kas ļaus nākotnē labāk plānot nepieciešamo ārstniecības personāla skaitu, lai gan veselības nozare daudzās valstīs sastopas ar mediķu trūkumu un ārstu novecošanos.
Ministrs vēstniekam pateicās par Covid—19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā sniegto atbalstu, kad Vācija nosūtīja medicīniskos materiālus un tehnoloģijas 3,5 miljonu eiro vērtībā – pacienta vitālo parametru monitora stacijas, mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas ar neinvazīvu funkciju un ķirurģiskās maskas, kuras saņēma universitātes slimnīcas. Tāpat ministrs atzīmēja speciālistu labo sadarbību starp Latviju un Vāciju, iesaistoties klīnisko pētījumu jomā. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātei ir kopīgi projekti ar Vācijas universitātēm augstākās izglītības jomā, un RSU studē vairāk nekā 600 studentu no Vācijas.
Vācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Kristians Helts uzsvēra iespējas plašākai abu valstu sadarbībai farmācijas jomā, nodrošinot gan kritiski svarīgo medikamentu ražošanu Eiropā un tādējādi mazinot medikamentu vai medikamentu izejvielu piegāžu riskus, gan arī veidojot ciešāku sadarbību pētniecībā un jaunu zāļu izstrādē. Tāpat vēstnieks interesējās par digitalizācijas jautājumiem veselības aprūpē un atzina, ka Baltijas reģions, tostarp Latvija, šajā jautājumā ir veiksmīgi attīstījusies.
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī situācija Ukrainā pēc Krievijas izraisītā kara. Hosams Abu Meri uzsvēra nepieciešamību turpināt visa veida atbalstu Ukrainai cīņā pret agresoru, nodrošinot gan nepieciešamos resursus, gan rūpējoties par bēgļiem no Ukrainas, kuri šobrīd patvērumu raduši Eiropas Savienības valstīs.