Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Labi zinām omega-3 un omega-6 taukskābes, par kurām varējāt lasīt žurnāla Materia Medica 2004. gada aprīļa numurā. Taču bez tām ir arī omega-7 un omega-9 taukskābes. Aplūkosim šo vielu uzbūvi, izcelsmi un izmantošanu.
Taukskābes sastāv no oglekļa atomu ķēdes ar karboksilgrupu vienā un metilgrupu otrā galā. Piesātināto taukskābju (palmitīnskābe, stearīnskābe) molekulās visas saites starp oglekļa atomiem ir vienkāršas. Mononepiesātināto taukskābju molekulā ir viena divkāršā saite un šīs vielas veido aptuveni pusi cilvēka organisma taukskābju. Polinepiesātināto taukskābju molekulā ir divas vai vairākas dubultsaites (1).
Pazīstamākās polinepiesātināto taukskābju (PNTS) grupas ir omega-3 un omega-6 taukskābes. Omega-3 taukskābēm dubultsaite atrodas pie trešā oglekļa atoma no ķēdes metilgrupas. ALS satur 18 oglekļa atomus, EPS – 20, bet DHS – 22.
Omega-6 taukskābēm dubultsaite atrodas pie sestā oglekļa no metilgrupas gala, un tāpat citām vielām – omega-7 un omega-9 taukskābēm.
Tabula. Nepiesātināto taukskābju piemēri
| Omega-3 taukskābes |
|
| Omega-6 taukskābes |
|
| Omega-7 taukskābes |
|
| Omega-9 taukskābes |
|
Cilvēka organismā veidojas tikai tādas taukskābes, kam dubultsaites ir tālāk par devīto oglekļa atomu no metilgrupas (2). Tāpēc pārējās uzskata par neaizstājamām taukskābēm, kas jāuzņem ar uzturu (3). Ar augu eļļu (piemēram, linsēklu, sojas pupiņu un rapšu) uzņemtā ALS var pārveidoties par EPS un pēc tam par DHS (galvenokārt aknās), bet tikai nelielā daudzumā (līdz 15%) [4]. EPS un DHS uzņemšana ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem ir vienīgais veids, kā palielināt šo taukskābju līmeni organismā. DHS un EPS ir zivīs, zivju un krila eļļā, taču primāri tās sintezējas mikroaļģu, nevis zivju organismā. Zivju audos omega-3 taukskābes nonāk ar barības ķēdes iesaistīšanos: zivis ēd fitoplanktonu, kas savukārt barojas ar mikroaļģēm (4).
Cilvēka organismā ar uzturu uzņemtām omega-3 taukskābēm ir svarīga nozīme fosfolipīdu veidošanā, kas ir būtiska šūnu membrānu sastāvdaļa (5). DHS ir īpaši daudz tīklenē, smadzenēs un spermā (4–6). Omega-3 un omega-6 taukskābes gādā par enerģiju un ir eikozanoīdu avots. Eikozanoīdi ir signālmolekulas ar taukskābēm līdzīgu uzbūvi, kas iesaistās sirds un asinsvadu, plaušu, imūnsistēmas un endokrīnā sistēmā (2, 3).
No omega-6 taukskābēm veidojušies eikozanoīdi ir spēcīgāki iekaisuma, vazokonstrikcijas un trombocītu agregācijas mediatori nekā tie, kas radušies no omega-3 (4). Tādēļ pētnieki lēš, ka uzņemto omega-6 un omega-3 taukskābju attiecība ietekmē hronisku slimību profilaksi un gaitu (7). Pieņemts, ka labvēlīga omega-6 un omega-3 taukskābju attiecība ir 1:4. Vairums pētnieku atbalsta uzskatu, ka racionāli ir paaugstināt EPS un DHS līmeni organismā, papildu uzņemot šīs taukskābes, nekā censties mazināt omega-6 taukskābju – linolskābes vai arahidonskābes – līmeni.
Savukārt EPS un DHS attiecība uztura bagātinātājos tuvināma 3:1 vērtībai.
Omega-3 taukskābes pārtikas produktos
Omega-3 taukskābju saturs zivīs ir ļoti atšķirīgs. Ziemeļjūru treknās zivis, piemēram, lasis, skumbrija, tuncis, siļķes un sardīnes, satur daudz omega-3, savukārt mazāk treknas zivis, piemēram, tilapija un menca, kā arī vēžveidīgie satur mazāk šo taukskābju (4). Omega-3 taukskābju daudzums zivīs atkarīgs arī no zivju barības (8). Zivsaimniecībās audzētās zivīs parasti ir vairāk EPS un DHS nekā savvaļā nozvejotās zivīs, bet arī šai gadījumā būtiska nozīme ir barībai (8). Skotijas zivsaimniecībās audzētu Atlantijas lašu taukskābju sastāva analīze liecina, ka EPS un DHS saturs ievērojami mazinājās no 2006. līdz 2015. gadam, jo zivju barībā tradicionālās jūras izcelsmes sastāvdaļas tika aizstātas ar citām (9).
Liellopu gaļā ir ļoti maz omega-3 taukskābju, taču ar zāli barotu liellopu gaļa satur nedaudz vairāk omega-3 taukskābju (galvenokārt kā ALS), nekā ar graudiem barotu liellopu gaļa (10).
Uztura bagātinātāji var saturēt vairākas omega-3 formas, tostarp dabiskos triglicerīdus, brīvās taukskābes, etilesterus, atkārtoti esterificētus triglicerīdus un fosfolipīdus. Dabiskie triglicerīdi ir zivju eļļā, bet etilesteri tiek sintezēti no dabiskiem triglicerīdiem, aizstājot triglicerīda glicerīna molekulu ar etilspirtu. Atkārtoti esterificēti triglicerīdi rodas, etilesterus pārvēršot atpakaļ triglicerīdos. Omega-3 atkārtoti esterificētu triglicerīdu, dabisku triglicerīdu un brīvo taukskābju formā ir nedaudz augstāka biopieejamība nekā to etilesteriem, taču visas formas labi palielina EPS un DHS līmeni plazmā (11).
Nepiesātināto taukskābju nozīme veselībai
Omega-3 vai omega-6 taukskābju trūkums var izraisīt raupju, zvīņainu ādu un dermatītu (4). Nav noskaidrots DHS vai EPS līmenis, kuru nesasniedzot būtu traucēta orgānu vai to sistēmu darbība, piemēram, redzes vai nervu funkcijas vai imūnā atbildreakcija.
Tomēr ir pierādījumi, ka augstāks omega-3 taukskābju līmenis ir saistīts ar būtisku ieguvumu veselībai.
Eiropas Komisijas ar 2012. gada regulu Nr. 432/2012 izveidotā sarakstā iekļāvusi atļautās veselīguma norādes pārtikas produktiem, tai skaitā uztura bagātinātājiem. Šīs norādes neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību, un izmantojamas, ja viela produktā vai uztura bagātinātājā ir pietiekamā daudzumā.
1. Par EPS un DHS atļauta norāde, ka tās veicina normālu sirds darbību.
2. DHS palīdz uzturēt normālu triglicerīdu līmeni asinīs.
3. DHS un EPS palīdz uzturēt normālu asinsspiedienu.
4. DHS palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību.
5. DHS palīdz uzturēt normālu redzi.
Amerikas Sirds asociācija (AHA) un ASV uztura vadlīnijas 2017.–2019. gadam iesaka lietot 1–2 jūras velšu porcijas nedēļā, lai mazinātu sastrēguma sirds mazspējas, koronāras sirds slimības, išēmiska insulta un pēkšņas kardiālas nāves risku (89). AHA iesaka augsta triglicerīdu līmeņa mazināšanai kombinēt lipīdu līmeni pazeminošas recepšu zāles ar omega-3 taukskābju dienas devu līdz 4 g (12). Omega-3 devas palielināšana par 1 g dienā mazināja triglicerīdu līmeni par 0,066 mmol/l, ietekme bija spēcīgāka cilvēkiem ar augstāku sākotnējo triglicerīdu līmeni.
ASV uztura vadlīnijas uzsver, ka, patērējot jūras veltes, kas nodrošina aptuveni 250 mg EPA un DHA dienā, mazinās kardiālas nāves risks gan veseliem cilvēkiem, gan tiem, kam jau ir kardiovaskulāra slimība (13).
Zivju eļļa un omega-3 uztura bagātinātāji pazemina triglicerīdu līmeni un var samazināt dažu kardiovaskulāru slimību risku, īpaši cilvēkiem, kas ar uzturu uzņem maz omega-3 taukskābju.
Omega-7 taukskābes
Omega-7 taukskābes veidojas organismā. Pazīstamākā no tām ir palmitoleīnskābe, kas atrodama visos audos, bet visvairāk aknās. Palmitoleīnskābi satur arī daži pārtikas produkti: makadāmijas rieksti, smiltsērkšķu ogas, lasis un menca. Visbagātākās ar šo vielu ir smiltsērkšķu ogas.
Organismā palmitoleīnskābei ir nozīme tauku maiņā, un pētījumi liecina, ka tai varētu būt nozīme arī holesterīna metabolismā. Pētījumi ar dzīvniekiem un šūnu kultūrām liecina, ka palmitoleīnskābe mazina iekaisumu un uzlabo jutību pret insulīnu aknās un skeleta muskuļos (14).
Daži pētījumi, izmantojot izolētas šūnas un dzīvniekus, liecina, ka palmitoleīnskābes uzņemšana uztura bagātinātāja vai injekcijas veidā var palielināt taukskābju sadalīšanos un enerģijas patēriņu, samazināt ķermeņa masas pieaugumu, kā arī uzlabot glikozes vielmaiņu (15). Taču pētījumi ar daudzsološo taukskābi jāturpina.
Omega-9 taukskābes
Pastāv virkne omega-9 taukskābju, bet uzturā plašāk lietotā un veselīgākā noteikti ir oleīnskābe. Tā ir mononepiesātināta taukskābe, kuras daudz ir pārtikā lietojamās augu eļļās: 40,7% sezama, 17,5% linsēklu, 58,8% rapšu, 32,7% ķirbju sēklu eļļā un visvairāk – 74,8% olīveļļā. Oleīnskābe ir dzīvnieku un augu valsts produktos – bez minētiem arī mencu, kukurūzas, palmu eļļā u.c.
Cilvēka organismā oleīnskābe ir izplatītākā taukskābe, kas atrodama adipocītos, šūnu membrānās un plazmā (16). Oleīnskābei piemīt pretiekaisuma īpašības, kas nosaka olīveļļas labvēlīgo kardiovaskulāro ietekmi.
Daudz oleīnskābes uzņem cilvēki, kas ievēro Vidusjūras diētu. Viens no šīs diētas balstiem ir olīveļļa – labākais oleīnskābes avots. Oleīnskābe tiek uzskatīta par veselīgāku alternatīvu piesātinātiem dzīvnieku taukiem, un tai piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
Daudzos pētījumos pierādīta ar olīveļļu bagātās Vidusjūras diētas labvēlīgā ietekme uz kardiovaskulāru veselību. Šogad publicēts jauns apjomīgs pētījums, kas apliecina, ka Vidusjūras diēta par 23% mazina mirstības risku sievietēm (17).
Katru dienu ilgstoši uzņemot vismaz četras ēdamkarotes olīveļļas dienā, var iegūt ievērojamu kardiovaskulāra riska mazināšanos – par 35–39% (18).
Vēres
1. National Institutes of Healts. Omega-3 Fatty acids. 2020. https://ods.od.nih.gov/factsheets/Omega3FattyAcids-HealthProfessional/#en67.
2. Jones P. J. H., Rideout T. Lipids, sterols, and their metabolites. In: Ross AC, Caballero B, Cousins RJ, Tucker KL, Ziegler TR, eds. Modern Nutrition in Health and Disease. 11th ed., 2014.
3. Jones P. J. H, Papamandjaris A. A. Lipids: cellular metabolism. In: Erdman JW, Macdonald IA, Zeisel SH, eds. Present Knowledge in Nutrition. 10th ed., 2012: 132–148.
4. Harris W. S. Omega-3 fatty acids. In: Coates PM, Betz JM, Blackman MR, et al., eds. Encyclopedia of Dietary Supplements. 2nd ed., 2010: 577–586.
5. Institute of Medicine, Food and Nutrition Board. Dietary reference intakes for energy, carbohydrate, fiber, fat, fatty acids, cholesterol, protein, and amino acids (macronutrients). 2005.
6. SanGiovanni J. P., Chew E. Y. The role of omega-3 long-chain polyunsaturated fatty acids in health and disease of the retina. Prog Retin Eye Res., 2005; 24: 87–138.
7. Simopoulos A. P. The importance of the omega-6/omega-3 fatty acid ratio in cardiovascular disease and other chronic diseases. Exp Biol Med., 2008; 233: 674–88.
8. Miller M. R., Nichols P. D., Carter C. G. n-3 Oil sources for use in aquaculture–alternatives to the unsustainable harvest of wild fish. Nutr Res Rev., 2008; 21: 85–96.
9. Sprague M., Dick J. R., Tocher D. R. Impact of sustainable feeds on omega-3 long-chain fatty acid levels in farmed Atlantic salmon, 2006–2015. Sci Rep., 2016; 6: 21892.
10. Van Elswyk M. E., McNeill S. H. Impact of grass/forage feeding versus grain finishing on beef nutrients and sensory quality: the U.S. experience. Meat Sci., 2014; 96: 535–540.
11. Dyerberg J., Madsen P., Moller J. M., Aardestrup I., Schmidt E. B. Bioavailability of marine n-3 fatty acid formulations. Prostaglandins Leukot Essent Fatty Acids, 2010; 83: 137–141.
12. Skulas-Ray A. C., Wilson P. W. F., Harris W. S., Brinton E. A., Kris-Etherton P. M. et al. American Heart Association Council on Arteriosclerosis, Thrombosis and Vascular Biology. Omega-3 fatty acids for the management of hypertriglyceridemia: a science advisory from the American Heart Association. Circulation, 2019; 140: e673–91.
13. U.S. Department of Agriculture. Dietary Guidelines for Americans, 2020–2025. 9th ed. 2020.
14. de Souza C. O., Vannice G. K., Rosa Neto J. C., Calder P. C. Is palmitoleic acid a plausible nonpharmacological strategy to prevent or control chronic metabolic and inflammatory disorders? Molecular Nutrition & Food Research. 2018, 62 (1): 1700504.
15. Chan K. L., Pillon N. J., Sivaloganathan D. M., Costford S. R., Liu Z., Theret M., Chazaud B., Klip A. Palmitoleate reverses high fat-induced proinflammatory macrophage polarization via AMP-activated protein kinase (AMPK). J Biol Chem., 2015; 290: 16979–88.
