Lielākā vakcinācijas kampaņa pasaulē uzņem apgriezienus. Aģentūra “Bloomberg” ziņo, ka 20. janvārī jau ceturtdaļa pasaules valstu vakcinē iedzīvotājus – 51 valsts iedzīvotāji saņēmuši 46 miljonus vakcīnas devu. ASV gandrīz 2 mlj cilvēku jau saņēmuši otro vakcīnas devu. Aktīva vakcinēšana notiek Krievijā un Ķīnā ar šajās valstīs radītām vakcīnām. Serbija ir pirmā Eiropas valsts, kas iepirkusi Ķīnas “Sinopharm” vakcīnu. Serbija sākusi vakcinēšanu 24. decembrī, izmantojot “Pfizer/BioNTech” un Krievijas “Sputnik V” vakcīnas.
Nupat Krievija iesniegusi šo vakcīnu reģistrācijai Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA). Taču Ķīnas un Krievijas sākotnējā stratēģija – sākt vakcinēt iedzīvotājus pirms pilnvērtīgu klīnisko datu saņemšanas – nekādā ziņā nav apsveicama.
Pirmrindniece vakcinēšanā proporcionāli iedzīvotāju skaitam ir Izraēla, kam seko Apvienotie Arābu Emirāti un Bahreina. Taču daudz vairāk pasaulē ir valstu, kurās vakcīnu pret Covid nav saņēmis neviens. Ražošanas apjomi daudzām valstīm neļaus saņemt vakcīnas līdz pat 2022. gadam.
Vakcīnu veidotāji piedzīvo arī neveiksmes. Tā noticis ar Austrālijas vakcīnu, par kuru decembrī tika ziņots, ka tā nav izturējusi klīnisko pārbaudi. “Sanofi/GSK” vakcīna kavēsies līdz šā gada vidum vai beigām, lai gan prognozes bija optimistiskākas. Indijas ražotājiem ir mērķis radīt vakcīnu un saražot 2,2 mld devu, lai apgādātu tuvējo reģionu.
Latvijas Farmaceitu biedrības janvāra valdes sēdē tika uzdots jautājums, kad farmaceiti varētu saņemt vakcīnu pret Covid-19. LFB prezidente Dace Ķikute skaidroja, ka šobrīd precīzas informācijas nav, bet vakcinācijas plāns paredz, ka farmaceiti tiks vakcinēti kā viena no prioritārām sabiedrības grupām kopā ar citiem veselības aprūpes speciālistiem pēc ģimenes ārstu vakcinēšanas.
Lielbritānijas iedzīvotāji vakcinējas pret Covid-19 jau kopš 2020. gada decembra sākuma, bet šā gada 14. janvārī vakcinēšanā pret Covid-19 iesaistījās farmaceiti sešās Lielbritānijas aptiekās. Šajā valstī farmaceitiem jau ir pieredze ar piedalīšanos vakcinēšanas kampaņās pret gripu. Viņi ir atbilstoši apmācīti – zināšanas par vakcinēšanas tehniku un dzīvībai būtiskas palīdzības sniegšanu, ievadot adrenalīnu, iegūst kursos un reizi trīs gados klātienē atsvaidzina zināšanas.
Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS) plāno, ka visā valstī tuvāko divu nedēļu laikā vakcinēšanā pret Covid-19 iesaistīsies apmēram 200 aptiekas. Sešu pirmo aptieku vidū ir četras neatkarīgas aptiekas, un divas tīklu aptiekas. Katra aptieka uzņemas ievadīt 1000 injekcijas nedēļā atbilstoši NHS prasībām. Farmaceiti strādā ar “AstraZeneca/Oxford” vakcīnu, jo tās uzglabāšana un sagatavošana ievadīšanai atbilst aptieku iespējām. Farmaceiti un medmāsas vienā no aptiekām strādās no plkst. 8.00 līdz 20.00 septiņas dienas nedēļā.
Noteikta virkne prasību, lai aptiekā varētu vakcinēt – sagatavots personāls, telpas, piemērots ledusskapis – jābūt iespējai tajā uzglabāt vismaz 1000 vakcīnas devas vienlaicīgi.
Ievadot divas vakcīnas devas, par vienas personas vakcinēšanu aptieka saņem no NHS samaksu – 25,16 mārciņas. Sagatavošanās šiem pasākumiem sākās jau rudenī.
Lietuvā pērn pieņemts likums, kas farmaceitiem no 2021. gada 1. marta ļaus iesaistīties vakcinēšanā. Tika plānots, ka šo pakalpojumu varētu sākt ar gripas vakcīnu, bet nupat nolemts, ka apmācības izgājuši farmaceiti varēs vakcinēt arī pret Covid-19. 1. februārī Lietuvas Medicīnas universitātē sāksies farmaceitu teorētiska un praktiska apmācība.
Vairāk par vakcinēšanas norisi Latvijā un pasaulē, kā arī par pašām Covid-19 vakcīnām un to atšķirībām lasi jaunajā žurnāla “Materia Medica” numurā, kas jau tuvākajās dienās nonāks pie saviem abonētājiem un visās aptiekās Latvijā.
Olita Zariņa, Elīna Badune