Pēc karstām diskusijām valdība pieņem grozījumus zāļu kompensācijas kārtībā

Neskatoties uz valdības vadītājas Laimdotas Straujumas šaubām, pēc stundu garām karstām diskusijām starp farmācijas nozares pārstāvjiem, veselības ministru Gunti Belēviču un ministru prezidenti savstarpēju apvainojumu gaisotnē šodien, 26. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tomēr apstiprināti Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi MK noteikumos Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.

Noteikumu grozījumi paredz ar zāļu paralēlās izplatīšanas un paralēlā importa atbalsta pasākumiem palielināt konkurenci medikamentu kompensācijas sistēmā, tādējādi veicinot kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu cenu samazināšanu un ietaupījumu valsts budžetā. Tas savukārt ļautu paplašināt kompensācijas iespējas pacientiem ar smagām hroniskām saslimšanām, uzsver VM.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka paralēli izplatīto un paralēli importēto zāļu cenas ir zemākas par to kompensējamo zāļu cenām, pret kurām ir veikta paralēlā izplatīšana vai paralēlais imports.

Tāpat noteikumu grozījumos noteikts, ka turpmāk kompensējamo zāļu saraksta aktualizēšana tiks veikta biežāk – četras reizes gadā līdzšinējo divu reižu vietā, kas zāļu ražotājiem ļaus pārskatīt un, iespējams, samazināt zāļu cenu reizi ceturksnī. Taču paralēli izplatīto un paralēli importēto zāļu cenu aktualizēšana turpmāk tiks veikta uz katra mēneša pirmo datumu, dodot iespēju paralēlam importētājam zāļu cenu samazināt ik mēnesi. Šis grozījumu punkts raisīja vislielākos premjerministres iebildumus. L.Straujuma valdības sēdē vairākkārt pauda šaubas par to, vai šādā gadījumā tiks nodrošināti vienādi konkurences apstākļi visiem tirgus dalībniekiem – zāļu ražotājiem un paralēlajiem importētājiem. Pieņemot noteikumu grozījumus, valdības vadītāja saglabāja savu nostāju saistībā ar bažām par konkurences kropļošanu, protokolā liekot ierakstīt G.Belēviča apņemšanos uzņemties pilnu atbildību par turpmāko situāciju.

Ar noteikumu grozījumiem dokumentā ir iekļauta norma, kas paredz, ka turpmāk vienas references grupas ietvaros references cena var tikt noteikta vairākām zālēm vai medicīniskajām ierīcēm. Līdz ar to pacientam un ārstam būs plašāka iespēja izvēlēties atbilstošāko medikamentu references grupas ietvaros.

Savukārt, lai motivētu iesniedzējus samazināt kompensējamo zāļu B sarakstā (savstarpēji neaizvietojamas zāles) iekļauto zāļu cenas, noteikumu projekts paredz samazināt cenas slieksni no 30% uz 20%.

Lai uzlabotu infekcijas slimību ārstēšanu bērniem, kā arī mazinātu antimikrobiālo rezistenci, kas var rasties, pašārstēšanās ceļā ārstējot infekcijas slimības, noteikumu projekts paredz pie noteiktām diagnozēm, pie kurām zāļu kompensācija tika līdz šim nodrošināta bērniem līdz 3 gadu vecumam, no šī gada 1. jūlija piemērot to līdz pat 18 gadu vecumam.

Tāpat ar 2015. gada 1. jūliju līdz 75% tiks palielināta valsts noteiktā kompensācija medikamentiem tiem pacientiem, kuri slimo ar Krona slimību, čūlaino kolītu un psoriāzi.

Ar kaismīgiem iebildumiem valdības sēdē uzstājās zāļu ražotāju pārstāvji, kas vairākkārt centās vērst ministru prezidentes uzmanību uz to, ka VM virzīto MK noteikumu grozījumi rada ievērojamas priekšrocības paralēlajiem importētājiem un paralēlajiem eksportētājiem, kas var radīt šķēršļus vietējo ražotāju spējai garantēt zāļu pieejamību Latvijas pacientiem. Ražotāju asociāciju pārstāvji norādīja arī uz to, ka zāļu cenu nevar pazemināt, jo zāļu lieltirgotavas, kurām pieder lielākie aptieku tīkli, pieprasa no ražotājiem ievērojamas atlaides no zāļu cenas, lai šo ražotāju zāles nonāktu attiecīgo aptieku plauktos. Asociāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka ar šiem grozījumiem tiek lobētas atsevišķu tirgus dalībnieku – zāļu paralēlo importētāju intereses.

Konkurences padome kopumā paudusi atbalstu šādiem grozījumiem, taču arī norādījusi uz astevišķiem riskiem, valdības sēdē pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Zāļu ražotāji jau iepriekš bija paziņojuši, ka, ja grozījumi tiks akceptēti, tie vērsīsies pie valdības ar priekšlikumu izņemt no to pienākumu saraksta medikamentu garantēšanas pienākumu Latvijā un aicinās ieviest augstus sodus paralēlajiem eksportētājiem kā tas ir, piemēram, Ungārijā.

Plašāku skaidrojumu par paralēlā importa niansēm lasiet VM Farmācijas departamenta direktora Jāņa Zvejnieka un žurnāla “Materia Medica” redaktores Olitas Zariņas rakstos nākamajā žurnāla numurā, kas pie lasītājiem nonāks jūnija sākumā.

Elīna Badune