Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības ministrijas (VM) virzītie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija” ir nepārdomāts un riskants solis, nacionālai informācijas aģentūrai LETA paudusi farmācijas uzņēmuma “GlaxoSmithKline Latvia” (“GSK Latvia”) ārējo attiecību vadītāja Signe Vēliņa.
Jau ziņojām, ka zāļu ražotājam būs jāpiedalās kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauto medikamentu un medicīnas ierīču apmaksā, ja to patēriņa pieaugums gadā pārsniegs 10% no iepriekšējā gada attiecīgā rādītāja.
Vēliņa norādījusi, ka uzņēmums “GSK Latvia” vienmēr sevi uzskatījis par pacientu aprūpē ieinteresētu un atbildīgu uzņēmumu. “Tāpēc atzinīgi novērtējām tos pozitīvos solījumus un nodomus, kas pēdējā laikā nākuši no valdības. Taču cerīgo iniciatīvu kontekstā plānotie grozījumi, mūsuprāt, vērtējami kā visai nepārdomāts un riskants solis,” viņa atzinusi. Tāpēc “GSK Latvia” pievienojas tiem mediķu un pacientu organizāciju viedokļiem, kuros izskan bažas, ka šie MK noteikumu grozījumi varētu apdraudēt pacientu intereses un pasliktināt patlaban neapmierinošo medikamentu pieejamību.
“Mēs arī respektējam Konkurences padomes atzinumu, ka plānotās izmaiņas nelabvēlīgi ietekmēs zāļu tirgu un negatīvi skars pacientu intereses, proti, neveicinās zāļu pieejamību, bet gan vēl vairāk to apgrūtinās,” uzskata Vēliņa. “GSK Latvia”, līdzīgi kā Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA), Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA) un Biofarmaceitisko zālu ražotāju asociācija Latvijā (BRAL), uzskata, ka savā ziņā VM virzītie grozījumi, kas paredz izmaiņas MK noteikumos, ir uzskatāmi par slēpta nodokļa ieviešanu, kas obligātā kārtā būs saistošs tiem oriģinālo medikamentu ražotājiem, kuriem piederošo, kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauto medikamentu pārdošana pārsniegs 10% apgrozījumu pret iepriekšējo gadu.
“Tas, ko zāļu ražotāji var darīt un dara, ir pamatoti un skaidri paust savas bažas un viedokli VM pārstāvjiem, uzskatāmi pierādot, ka plānotās izmaiņas patiesībā nenesīs pozitīvu rezultātu nekam un nevienam – ne pacientiem, ne zāļu tirgum, veselības aprūpes budžetam, ne arī mums, zāļu ražotājiem,” LETAi uzsvērusi Vēliņa.
SIFFA izpilddirektors Valdis Freidenfelds iepriekš paudis, ka šādu grozījumu pieņemšana būtu MK pilnvarojuma pārkāpums: “Saskaņā ar Farmācijas likumu, tas ir tiesīgs noteikt tikai un vienīgi kārtību, kādā pacientiem iespējams saņemt valsts kompensāciju par medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm. MK nav tiesīgs pieņemt tādu tiesību normu, kas paredz zāļu ražotājiem pie konkrētiem nosacījumiem nodrošināt finanšu avotu, no kura kompensēt pacientiem zāles un medicīniskās ierīces.”
Arī Konkurences Padome atbildē uz SIFFA un BRAL iesniegumu – lūgumu izvērtēt šo plānoto grozījumu atbilstību Konkurences likuma noteikumiem esot paudusi, ka augstākminēto MK noteikumu grozījumu projektā iekļautā prasība nav uzskatāma par samērīgu un nav savienojama ar konkurences un zāļu pieejamības veicināšanu, jo var veicināt tirgus dalībnieku izvēli pamest Latvijas tirgu un/vai radīt barjeras to ieiešanai tirgū, informē asociācijas.
VM uzskata, ka paredzamā norma ir samērīga ar valsts budžeta iespējām un ražotāju peļņu nesamazinās tādos apmēros, lai Latvijas tirgus tiem kļūtu pilnīgi nepievilcīgs biznesam.
Elīna Badune
