PVN zālēm pagaidām nepalielinās

Ministru prezidents Māris Kučinskis 18. aprīlī paziņoja, ka turpmāk netikšot apspriests jautājums par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atcelšanu zālēm un ka tikšot meklēts cits risinājums veselības nozares finansēšanai. Kā ziņo Latvijas Avīze, to Kučinskis sacījis pēc deputātu, zāļu vairumtirgotāju, ražotāju un farmaceitu apspriedes Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Žurnāliste Māra Libeka publikācijā pamatoti jautā, kāpēc vispār bija jāķeras klāt 12% PVN zālēm, kas jau tā ir lielāks nekā Igaunijā (9%) un Lietuvā (5%), labi zinot, ka, paaugstinot nodokļa likmi līdz 21%, zāļu cenas pieaugs un Ministru kabineta noteikumi par pieļaujamajiem uzcenojumiem medikamentiem aptiekās te nepalīdzēs.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paziņojusi, ka tā atbildīgi vērtē nepieciešamību veselības nozarē strādājošo atalgojuma pieaugumam, un no samazinātās PVN likmes atcelšanas iegūtos 83 miljonus eiro varētu novirzīt mediķu algu paaugstināšanai. “No kurienes rastos tik liela summa, ja farmācijas tirgus apgrozījums ir ap 400 miljoniem eiro, bet 10% likmes palielinājums no šīs summas ir 40 miljoni?” vaicā Starptautisko inovatīvo zāļu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Blumberga.

Tieši tādu pašu jautājumu uzdod ari Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Kitija Blumfelde. Pirms tam izskanēja, ka šādā veidā varēšot iegūt pat 100 miljonus eiro, taču pamatojums, kā tas notiks, nesekoja. Savukārt Veselības ministrija aprēķinājusi, ka, atceļot pazemināto PVN likmi, ieguvums būšot nedaudz virs 20 miljoniem eiro.

LDDK priekšsēdētāja Līga Meņģelsone Latvijas Avīzei skaidrojusi, ka samazinātā PVN likme zālēm esot liela subsīdija vairumtirgotājiem “no mums visiem”. Atbalsts jāsniedz tikai tad, ja kādam iet grūti, un to noteikti nevarot sacīt par medikamentu vairumtirgotājiem. Viņa ir pārliecināta, ka zāļu cenas nepieaugs, jo daļa no samaksātā PVN tiekot no valsts atgūta atpakaļ. LDDK sastāvā ir arī farmācijas uzņēmums “Olainfarm”, kura vadība, ja vien tai vaicātu, varētu paskaidrot, ka farmācijas jomā PVN atmaksā tiek ievēroti atšķirīgi noteikumi nekā citās nozarēs.

Danas Reiznieces-Ozolas padomnieks Jurijs Spiridonovs Latvijas Avīzei skaidrojis, ka Finanšu ministrija kopā ar Veselības ministriju (VM) vērtēšot, vai, paaugstinot PVN likmi zālēm, nemainīsies zāļu cena. VM struktūrvienība Nacionālais veselības dienests par pamatu ņemšot pieprasītākos medikamentus un veikšot aprēķinus, lai noskaidrotu, “vai būs neitrāls zāļu efekts”. Ierēdņiem būšot jāvērtē ari tas, vai līdz ar pazeminātās PVN likmes atcelšanu nav jāmaina līdzšinējie zāļu uzcenojumi, kas tiek regulēti ar samērā novecojušiem MK noteikumiem. Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Kitija Blumfelde un arī Latvijas Patentbrivo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs un zāļu ražotāja “Grindeks” valdes priekšsēdētāja padomnieks Egils Jurševics spriež, ka šī darbošanās droši vien beigtos ar secinājumu, ka lielākie cietēji no šāda lēmuma būs mazturīgie valsts iedzīvotāji, kā arī lauku aptiekas.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LV-SADA) priekšsēdētājs Valdis Keris sacīja, ka arodbiedrība neesot redzējusi nevienu ciparu, kas apliecinātu, ka ieguvums no pazeminātās PVN likmes atcelšanas būs tik liels, ka ir vērts pieņemt šādu lēmumu. Viņš uzsvēra, ka ir jāmeklē ilgtermiņa veselības aprūpes finansēšanas avoti un ka arodbiedrība piedāvā tos atrast ieņēmumos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Būtu lietderīgi veselības aprūpei novirzīt 3%, no kuriem 1% ieskaitīt sociālajā budžetā.

Veselības ministre Anda Čakša 18. aprīlī LNT sacīja, ka veselības aprūpei ir nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi un ir neatbildēts jautājums, kur atrast nepieciešamo finansējumu.

Ziņas avots: LETA, Latvijas Avīze