Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Oktobra vidū Pasaules Veselības organizācija (PVO) publicēja ziņojumu „Pandēmijas nogurums. Sabiedrības atdzīvināšana Covid-19 novēršanai. Politikas ietvars pandēmijas profilakses un pārvaldības atbalstam”, kurā kā Covid-19 pandēmijas blakne minēts nu jau oficiāli apstiprināts termins – pandēmijas nogurums.
Šajā dokumentā PVO norāda, ka, neskatoties uz dokumentētu sabiedrības atbalstu pandēmijas reaģēšanas stratēģijām visā PVO Eiropas reģionā, dalībvalstis ziņo par pandēmijas noguruma pazīmēm savās populācijās – tas tiek definēts kā demotivācija ievērot veselību aizsargājošu uzvedību, kas rodas pakāpeniski, sakrājoties negatīvām emocijām, pieredzei un uztverei.
Pandēmijas nogurums, par kuru ziņo valstis, izpaužas arvien lielākā sabiedrības daļā, kas nepietiekami ievēro ieteikumus un ierobežojumus, nevēlas būt informēti par pandēmiju un ir ar zemāku riska uztveri saistībā ar COVID-19. Iepriekš labi darbinātie noteikumi par roku mazgāšanu, sejas masku nēsāšanu, pareizas higiēnas etiķetes ievērošanu un fizisku distancēšanos šobrīd kļuvuši mazāk efektīvi, un daudzas valstis ir noteikušas nepieciešamību pieņemt stingrākus ierobežojumus.
Atbildot uz dalībvalstu lūgumu pēc atbalsta šajā jomā, PVO dokuments sniedz vadlīnijas valsts stratēģiju veidošanai un īstenošanai, lai uzturētu un pastiprinātu sabiedrības atbalstu COVID-19 novēršanai. Tiesa gan, vērojot Latvijas valdības pieņemtos lēmumus pandēmijas iegrožošanā, jāsecina, ka būtiskus PVO ieteikumus mūsu izpildvara vai nu nav ņēmusi vērā, vai arī nav pamanījusi.
Kā norāda PVO, pandēmijas nogurums ir gaidāma un dabiska reakcija uz ieilgušu sabiedrības veselības krīzi – jo īpaši tāpēc, ka COVID-19 pandēmijas smagums un mērogs ir aicinājuši īstenot invazīvus pasākumus, kam ir bezprecedenta ietekme uz ikviena cilvēka ikdienu, ieskaitot tos, kurus pats vīruss nav ietekmējis tieši.
Ņemot vērā pandēmijas noguruma sarežģīto raksturu, nepieciešams daudzfaktoru rīcības plāns. PVO norāda, ka darbībām jābūt balstītām uz šķēršļiem un virzītājspēkiem, ar kuriem saskaras cilvēki, un tās jāīsteno visos sabiedrības līmeņos. Sabiedrības atbalsta uzturēšanai un atjaunošanai valdībām jāinformē par sabiedrības veselības, kultūras un ekonomikas apsvērumiem, un jānodrošina, lai neviens netiktu atstāts „aiz borta”.
PVO piedāvā četras galvenās stratēģijas valdībām sabiedrības atbalsta un veselību aizsargājošas uzvedības uzturēšanai.
- Saprast cilvēkus. Vākt un izmantot pierādījumus mērķtiecīgai, pielāgotai un efektīvai politikai, iejaukšanās pasākumiem un saziņai.
- Iesaistīt cilvēkus kā daļu no risinājuma. Atrast veidus, kā jēgpilni iesaistīt indivīdus un kopienas visos līmeņos.
- Ļaut cilvēkiem dzīvot savu dzīvi, bet samazināt saslimšanas risku. Plaši ierobežojumi ilgtermiņā var nebūt piemērojami visiem.
- Apzināties un cīnīties ar cilvēkiem radītajām grūtībām, izprotot, ka pandēmija dziļi ietekmējusi viņu dzīvi.
PVO valdībām piedāvā arī ātru un konkrētu darbību sarakstu pandēmijas noguruma mazināšanai un sabiedrības atbalsta atjaunošanai. Vairāk par šiem ierosinājumiem lasiet žurnāla „Materia Medica” decembra numurā.
Kā dokumentā vairakkārt uzsver PVO, stingri ierobežojumi, ārkārtas situācijas ieviešana jeb pilnīgs „lokdauns” ilgtermiņā sniegs tikai negatīvu rezultātu, proti, pandēmijas nogurums šādi tiks veicināts. Savukārt, šim emocionālajam stāvoklim pastiprinoties, sabiedrības noliegums un neapmierinātība, pretestība un protesta akcijas var tikai pieņemties spēkā un izraisīt jaunus Covid-19 uzliesmojuma viļņus, kā arī būtiski apdraudēt sabiedrības fizisko un emocionālo veselību un tādējādi arī valstu ekonomiku un citus rādītājus.
PVO uzsver, ka valdībām jādomā par to, kā ļaut cilvēkiem maksimāli saglabāt savu ierasto dzīvi un rutīnu, ievērojot vien personīgās drošības pasākumus. Tai skaitā ļoti būtiski ir svinēt svētkus un būt kopā ar tuviniekiem. Tāpēc PVO aicina valstis gatavoties Ziemassvētku svinēšanai, tikai darīt to veselībai droši.
Ar PVO ziņojumu var iepazīties šeit: https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/335820/WHO-EURO-2020-1160-40906-55390-eng.pdf
Elīna Badune
