Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Oktobra beigās Latvijas Hidroekoloģijas institūts sadarbībā ar Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību uzsāk izglītojošu sociālo kampaņu “Ārstējam sevi, bet nenozāļojam vidi!” Kampaņas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību draudiem, ko rada farmācijas aktīvo vielu un to metabolītu nonākšana apkārtējā vidē.
Sociālās kampaņas ietvaros Rīgā, Jelgavā, Siguldā, Valmierā un Ventspilī sabiedriskā transporta pieturvietās izvietoti informatīvie stendi, kā arī tiek gatavots izglītojošs video, kurā nespeciālistiem viegli uztveramā veidā skaidrota šī problēma.
Pateicoties zinātnes atklājumiem un attīstībai, mūsdienās daudzas slimības, ar kurām slimo cilvēki un dzīvnieki, iespējams izārstēt – un tas ir liels ieguvums. Diemžēl medikamentu lietošana ne vienmēr tiek veikta atbildīgi, tāpēc apkārtējā vidē – tai skaitā Baltijas jūrā – nonāk daudzas farmaceitiski aktīvās vielas un to metabolīti. Noteiktā koncentrācijā tie atstāj nopietnu ietekmi uz ekosistēmu, tātad – uz mums visiem, ziņo kampaņas rīkotāji.
Kopš 2017.gada rudens septiņās Eiropas valstīs – Dānijā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Latvijā, Polijā un Zviedrijā piecpadsmit dažādas organizācijas īsteno projektu “Clear Waters from Pharmaceuticals” un deviņas no šīm organizācijām – projekta turpinājumu “Clear Waters from Pharmaceuticals 2”; abus finansiāli atbalsta ES Interreg Baltijas jūras reģiona programma.
Jau piecus gadus šo projektu ietvaros visās uzskaitītajās valstīs zinātnieki veic pētījumu, lai varētu identificēt, kuras no farmaceitiski aktīvajām vielām un to metabolītiem visbūtiskāk piesārņo gan vietējo ekosistēmu, gan Baltijas jūru.
Pētījuma laikā tika reģistrētas vairāk nekā 70 farmaceitiski aktīvās vielas. To avots ir gan pretsāpju līdzekļi, gan antibiotikas, gan hormonu un vielmaiņas slimību medikamenti. Latvijā pētnieki īpaši lielā daudzumā vidē atklāja farmaceitiski aktīvās vielas, kas ietilpst vairāku sirds un asinsvadu ārstēšanai paredzēto medikamentu, pretsāpju līdzekļu un antibiotiku sastāvā.
Nevienas zāles nevarētu pilnvērtīgi veikt savu funkciju, ja tajās nebūtu vielas, kuras speciāli ir veidotas tā, lai iedarbotos uz dzīvām šūnām. Kad tas notiek cilvēka organismā, mēs tiekam ārstēti, taču brīdī, kad medikamenti nonāk apkārtējā vidē, tie sāk iedarboties uz organismiem, kam šī iedarbība nav vajadzīga, skaidro kampaņas autori.
“Farmaceitiski aktīvās vielas tiek sintezētas un ražotas ar mērķi ietekmēt cilvēka šūnu – tas ir nepieciešams, lai mēs varētu izārstēt slimības. Taču, nonākot vidē, tās tādā pašā veidā mērķtiecīgi ietekmē arī citu dzīvo organismu šūnas. Noteiktā koncentrācijā famaceitiski aktīvo vielu nonākšana vidē nav bīstama, savukārt tad, kad šī koncentrācija tiek pārsniegta, to ietekme uz vidi ir ļoti postoša,” skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna – Nīmane,
“Ļoti jutīgas pret šīm aktīvajām vielām ir zivis. Jau tagad pētījumi apliecina, ka vairākām zivju sugām ir notikušas izmaiņas hormonālajā līmenī – tās maina dzimumu. Ir zivju sugas, kurām farmaceitiski aktīvo vielu palielinātas koncentrācijas dēļ mainās uzvedība – tās vairs nebaidās no saviem dabiskajiem ienaidniekiem, kas, savukārt, negatīvi ietekmē šo zivju populāciju.”
Ietekmējot vienu sugu, vienmēr tiek ietekmēta visa ekosistēma un – kas ir sevišķi bīstami – šī ietekme un tās izraisītās sekas nav prognozējamas.
Šobrīd Latvijā farmaceitiski aktīvās vielas apkārtējā vidē nonāk galvenokārt divos veidos. Pirmkārt, caur notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, jo tās – vismaz pagaidām – nav pielāgotas šāda tipa vielu attīrīšanai. Otrkārt, tad, kad cilvēki medikamentus nepareizi utilizē, piemēram, izmet sadzīves atkritumos. Ja ikviens nevajadzīgās vai nederīgās zāles nestu atpakaļ uz aptiekām, apkārtējā vidē tās nonāktu krietni mazākā apjomā, uzsver kampaņas rīkotāji.
Iespējams, Latvijai ir vērts mācīties no Zviedrijas pieredzes – tajā iedzīvotājiem savi neizlietotie medikamenti ir jānogādā aptiekās jau kopš 1971.gada. Zviedrijā aptieku tīkla īpašniece ir valsts un tāds lēmums tika pieņemts drošības apsvērumu dēļ.
Šobrīd Latvijā medikamentu savākšana no privātpersonām ir aptieku uzņēmumu brīvprātīga iniciatīva, nevis ar likumu noteikts deleģējums no valsts, kam seko finansējums.
Kristīne Jučkoviča, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore: “Šobrīd tas ir veids, kādā aptiekas demonstrē savu sociālo atbildību. Kamēr ir salīdzinoši maza cilvēku plūsma, kas neizlietotos medikamentus nogādā atpakaļ aptiekās, mēs tiekam galā. Atbildīgo cilvēku skaitam pieaugot, kas kopumā ir pozitīva tendence, komersantiem tam būs jāvelta daudz lielāki cilvēku un finanšu resursi. Ir jāsakārto normatīvo aktu sistēma, likumiskais ietvars, kādā aptiekas pieņem medikamentus.” Viņa uzsver, ka steidzami ir nepieciešams valsts atbalsts šī procesa kvalitatīvai noregulēšanai, līdzīgi kā tas ir citās valstīs, piemēram, Lietuvā.
Pētnieki brīdina, ka nepieciešama izlēmīga un savlaicīga rīkošanās, lai netiktu pieļauta turpmāka Baltijas jūras un vietējās ekosistēmas piesārņošana – cilvēks ir dabas daļa, katrs vides piesārņojums atstāj nopietnu ietekmi uz mūsu pašu veselību un dzīvību.
