Pēdējo divdesmit gadu laikā zāļu cenu pieaugums ir kļuvis par arvien kritiskāku draudu veselības aprūpes sistēmu ekonomiskajai ilgtspējai visā Eiropas Savienībā (ES). Lai pārvarētu šo izaicinājumu, dalībvalstis meklē risinājumus ārpus ES, pētot pārrobežu sadarbības iespējas zāļu politikā. Šo valstu valdības meklē risinājumu, kā cīnīties ar visā ES raksturīgām pārmērīgām medikamentu cenām un informācijas asimetriju zāļu tirgū, sadarbojoties ar kaimiņiem informācijas apmaiņas, veselības tehnoloģiju novērtēšanas, cenu pārrunu un kopīgu iepirkumu jomā.
Sabiedriskā organizācija “Health Action International” publicējusi ziņojumu par starpvalstu sadarbību zāļu iepirkumos, kas varētu mazināt zāļu cenas.
2015. gadā tika uzsākta pirmā oficiālā pārrobežu sadarbības shēma starp ES dalībvalstīm, tā sauktā Beniluksa iniciatīva, kuru daudzi atzinīgi novērtēja kā izšķirošu brīdi centienos panākt lielāku pārredzamību un atbildību zāļu tirgū. 2017. gadā sekoja Valetas deklarācijas grupa (VDG), un šobrīd ES aktīvas ir vairākas oficiālas un neoficiālas sadarbības. Dažus pasākumus integrācijas un sadarbības atbalstīšanai zāļu politikas jomā ir arī veikušas arī vairākas Eiropas institūcijas, vistaustāmāk – finansējot Eiropas integrētās cenu informācijas datubāzes (EURIPID) shēmu.
“Health Action International” ziņojuma mērķis ir salīdzināt šīs dažādās integrētās pieejas, noteikt to piemērotību reaģēšanai uz veselības aprūpes krīzēm un novērtēt, kas ir pats galvenais zāļu pieejamības veicināšanā Eiropā nākotnē.
Beniluksa iniciatīvai, VDG un EURIPID ir daudz kopīga. Tie visi ir projekti, kas radīti lielākai sadarbībai un pārredzamībai zāļu jomā visā Eiropā, kā arī instrumenti politiskās gribas ierosināšanai veikt konkrētas darbības. “Tiem piemīt potenciāls dot ieguldījumu jaunā veselības aprūpes pasaulē: tādā, kurā lēmumus par zālēm pieņem vienlīdzīgi spēlētāji, balstoties uz pacienta interesēm,” raksta “Health Action International”. Informācijas apmaiņa ir galvenais solis virzienā uz šīs jaunās pasaules sasniegšanu. Visiem šiem projektiem ir bijuši zināmi panākumi. Beniluksa iniciatīva pazīstama ar pirmajām pozitīvajām izmaiņām zāļu kompensācijas jomā, VDG ir panākusi lielāku caurskatāmību pasaules mērogā, bet EURIPID pamazām veicina lielāku informācijas apmaiņu par zāļu cenām.
Šīs starpvalstu sadarbības iniciatīvas tomēr nav vienkārši veiksmes stāsti, uzsver organizācija. Beniluksa pieredze rāda, ka koordinācijas procesi ir sarežģīti un ilgstoši. Lai galvenās valstu institūcijas un aģentūras kļūtu vienotākas, var būt nepieciešamas lielākas sadarbības reformas un nepieciešama ir lielāka pārredzamība. Ir vajadzīga politiskā griba, lai šīs iniciatīvas no eksperimentiem kļūtu par būtisku ES veselības aprūpes sistēmas daļu. Turklāt šobrīd tā vietā visiem nācies cīnīties ar pandēmiju, kas lika mainīt prioritātes un no jauna vērtēt resursus. Steidzamība, ar kādu jāatrisina Covid-19 krīze, arī ir parādījusi iemeslus, kāpēc valstīm būtu jāvienojas vitāli svarīgu terapiju nodrošināšanā. Organizācija “Health Action International” paredz, ka virzība uz lielāku sadarbību turpināsies.
“Nav nekādu šaubu, ka pārrobežu sadarbība būs galvenā zāļu pieejamības atslēga nākotnē, bet vēl ir jāskatās, vai šī sadarbība turpināsies ārpus ES ietvara,” pauž “Health Action International”. Jebkurā gadījumā organizācija cer, ka caurskatāmība tiks aizsargāta un atbalstīta un kopīgs darbs, informācijas apmaiņa un sarunas tiks pasludinātas par instrumentiem cīņai ar augstajām un strauji augošajām zāļu cenām.
Ar ziņojumu var iepazīties šeit: Report-Cross-Country-Cooperation.pdf (haiweb.org)
Sagatavoja Elīna Badune