Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Šveicē svētdien, 13. februārī, notiks referendums par aizliegumu izmantot dzīvniekus laboratoriskajos izmēģinājumos.
2020. gadā Šveicē laboratoriskajos izmēģinājumos gāja bojā vairāk nekā 550 000 dzīvnieku, liecina valdības publiskotie statistikas dati. Tostarp mira 400 000 peļu un žurku, gandrīz 4600 suņu, 1500 kaķu un 1600 zirgu. Eksperimentos gāja bojā arī primāti, govis, cūkas, zivis un putni.
“Ir nežēlīgi un nevajadzīgi eksperimentēt ar dzīvniekiem, un es esmu pārliecināts, ka mēs varam izstrādāt zāles bez tā,” uzskata iniciatīvas autors, ārsts Renato Verndli no Šveices ziemeļaustrumiem.
Aktīvistiem ir izdevies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai sarīkotu referendumu par šo jautājumu. Tomēr gaidāms, ka vēlētāji referendumā neatbalstīs aizliegumu izmantot dzīvniekus laboratoriskajos izmēģinājumos.
Pret to kategoriski iestājusies farmācijas nozare, uzsverot, ka šāds aizliegums apturētu jaunu zāļu izstrādāšanu un piespiestu uzņēmumus un zinātniekus pamest Šveici.
“Mums nevajadzētu izmantot dzīvniekus saviem savtīgajiem mērķiem,” uzskata Verndli, norādot, ka tādas pētniecības metodes kā biočipi, datorsimulācijas vai cilvēku mikrodozēšana ir efektīvākas nekā izmēģinājumi ar dzīvniekiem.
Farmācijas nozares lobija grupa “Interpharma” savukārt norādījusi, ka nozare, kurā ietilpst tādi uzņēmumi kā “Roche” un “Novartis”, veido 9% no Šveices ekonomikas, tostarp ar netiešu ietekmi, un sastāda gandrīz pusi no Šveices eksporta.
“Interpharma” vada farmācijas nozares kampaņu pret šo iniciatīvu, kuru uzskata par postošu.
“Zāļu izpēte, klīniskie pētījumi slimnīcās un fundamentālie pētījumi universitātēs (..) vairs nebūtu iespējami,” norādīja “Interpharma” vadītājs. Farmācijas uzņēmumu vadītāji apgalvo, ka šāds aizliegums var pielikt punktu jaunu zāļu un vakcīnu izstrādei.
Cīrihes universitātes pētniece Marī van der Bruka veic pētījumu, kurā implantē audzējus pelēm, lai izpētītu, kā to imūnsistēmas var tik stiprinātas cīņā ar vēzi.
“Tā kā mēs nesaprotam pat 10% no procesiem, kas notiek audzēja iekšienē, nav iespējams izmantot datormodeļus vai šūnu kultūru, lai izprastu vēža sarežģīto bioloģiju,” norāda zinātniece.
Pirms zinātnieki sāk eksperimentu ar dzīvniekiem, viņiem jāpierāda, ka nav alternatīvas un viņu pētījumi ir svarīgi.
“Mēs izmantojam aptuveni 750 peles gadā. Tās visas mirst eksperimenta beigās, taču alternatīvas nav,” stāsta van der Bruka. “Bez šī konkrētā eksperimenta mēs nevarētu izstrādāt līdzekļus, kas glābj cilvēku dzīvības.”
Pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tikai 26% vēlētāju atbalsta aizliegumu izmantot dzīvniekus laboratoriskajos izmēģinājumos. 68% neatbalsta šādu aizliegumu.
www.farmacija-mic.lv
