Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Lai nodrošinātu savlaicīgu ārstēšanu un zāļu pieejamību pacientiem, nepieciešams pilnveidot medikamentu kompensāciju, kā arī noteikt pacientu līdzmaksājumu “griestus”, secinājuši eksperti Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācijas biedrības “EAPN-Latvia” rīkotajā darba grupas sēdē.
Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumu, kas paredz pacientu līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm ierobežot līdz 250 eiro gadā, darba grupas dalībniekus informēja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Viņa norādīja, ka šie līdzmaksājumu “griesti” attiektos uz visiem pacientiem, kas kompensācijas sistēmā saņem zāles.
“Ja summa 250 eiro apjomā tiks sasniegta, tad pacientam varētu segt tālāko maksājumu līdz kalendārā gada beigām,” skaidroja VM pārstāve.
Minētais priekšlikums ir iekļauts VM sagatavotajos 2022. gada budžeta prioritārajos priekšlikumos, kas vēl ir jāapstiprina.
“EAPN-Latvia” eksperts, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents Romualds Ražuks norādīja, ka pēdējos gados mājsaimniecību izdevumi par veselības aprūpi Latvijā palielinās. Īpaši to izjūt seniori un citi sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības grupu pārstāvji, un senioriem izdevumi par zālēm var sasniegt pat 30% no ikmēneša izdevumiem. Pacientu līdzmaksājumu samazināšana ir ne tikai veselības aprūpes, bet arī nabadzības novēršanas jautājums, uzsvēra Ražuks.
Tāpēc “EAPN-Latvia” izveidotā darba grupa ir izpētījusi citu Eiropas Savienības (ES) valstu medikamentu kompensācijas modeļus, lai piedāvātu piemērotāko risinājumu Latvijas apstākļiem. Arī topošajās “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam” kompensācijas sistēmas pilnveidošana minēta kā viens no uzdevumiem, tāpēc ekspertu darba grupas darbs sasaucas ar valdības iecerēm.
Ņemot vērā citu valstu pieredzi, ekspertu darba grupa sagatavojusi trīs iespējamos pacientu līdzmaksājumu samazināšanas risinājumus ieviešanai Latvijā. Pirmais no tiem paredz no turpmākiem pacientu līdzmaksājumiem līdz kalendārā gada beigām atbrīvot par 65 gadiem vecākus pacientus, kuri kalendārā gada laikā par valsts kompensētām references zālēm līdzmaksājumos ir samaksājuši vairāk par 220,23 eiro, kas ir 5% no vidējās gada pensijas valstī.
Otrs risinājums paredz, ka pacientiem vecumā virs 65 gadiem tiek izveidots īpašs “D saraksts”, kurā iekļauj un 100% apmērā kompensē references medikamentus, par kuriem līdzmaksājums ir lielāks par 5% no vidējās mēneša pensijas.
Trešais risinājums nosaka, ka tiek pārskatīti kompensējamo diagnožu saraksti un personām vecumā virs 65 gadiem medikamentu kompensācijas līmenis visām diagnozēm tiek palielināts līdz vismaz 90%, saglabājot 100% kompensācijas līmeni medikamentiem, kam tas bija jau iepriekš.
Pēc ekspertu teiktā, joprojām ir vairākas hroniskas slimības, piemēram, sirds mazspēja, diabēts, astma, plaušu slimības, kuru ārstēšanai paredzēto zāļu kompensācija kopš 2008.gada krīzes nav atjaunota iepriekšējā līmenī, un ir 75% vai pat 50% no cenas. Hroniskas sirds mazspējas pacientiem līdzmaksājums ir 25%.
Ražuks informēja, ka arī Igaunijā pacienti paši apmaksā ceturto daļu no cenas, tomēr iedzīvotājiem, kuri pārsnieguši 64 gadu vecumu, kompensācija ir 90%. Savukārt, ja pacients gada laikā kumulatīvi līdzmaksājumos ir samaksājis vairāk nekā 100 eiro, viņu no turpmākiem līdzmaksājumiem atbrīvo.
Lietuvā no 2018.gada 1.janvāra visi valsts zāļu kompensācijas sistēmā iekļautie medikamenti ir pieejami ar 100% kompensāciju.
Polijā izveidots atsevišķs “D saraksts”, kur iekļauti medikamenti, kas pacientiem pēc 75 gadu vecuma ir pieejami bez līdzmaksājuma. Vairums medikamentu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai ir iekļauti “D sarakstā”.
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības vadības docētāju grupas vadītāja Daiga Behmane akcentēja, ka medikamentu kompensācijas sistēma Latvijā pēdējos gados nav attīstījusies tā, lai pacientiem būtu pieejama ambulatorā aprūpe, tādēļ ļoti liels hronisku slimību pacientu skaits nonāk slimnīcā.
“Piemēram, Latvijā gadā slimnīcās nonāk ap 10 000 hipertensijas pacientu, lai gan viņiem medikamenti būtu jāsaņem ambulatori, nenonākot līdz krīzei. Tāpat nevajadzīgas hospitalizācijas ir sirds mazspējas, astmas, cukura diabēta pacientiem,” skaidroja eksperte.
Pēc Behmanes domām, būtu jāpilnveido kompensējamo zāļu saraksts, palielinot arī kompensācijas līmeni zālēm, kam tas nav 100% apmērā, un tad jāmeklē jauni mehānismi, ar kuriem vēl vairāk uzlabot zāļu pieejamību.
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis uzskata, ka kompensācijas līmenis ir jāatjauno tiem medikamentiem, kuriem pēc krīzes tas nav izdarīts, un jānodrošina pilna cenas kompensācija. Sevišķi tas attiecas uz diagnozēm, kurās pacientu lielāko īpatsvaru veido seniori. Viņš neizslēdza iespēju, ka arī Latvija varētu izvēlēties Lietuvas modeli un 100% apjomā kompensēt visus medikamentus.
Gan Princis, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns, gan biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa pauda atbalstu pacientu līdzmaksājumu “griestu” noteikšanai. Leiškalns uzskata, ka noteiktas pacientu vai sociālās grupas varētu pilnībā atbrīvot no medikamentu līdzmaksājumiem, līdzīgi kā tas jau ir veselības pakalpojumu jomā.
Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvils Krams pievienojās viedoklim par kompensācijas apjoma atjaunošanu zālēm, kurām pēc iepriekšējās krīzes pārvarēšanas tas nav izdarīts. Viņš arī aicināja VM un Labklājības ministriju sadarboties ciešāk, lai meklētu ārstēšanas pieejamības palielināšanas iespējas sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento” politikas koordinatore Iveta Neimane norādīja, ka būtu jādomā arī, kā kompensēt izdevumus par tiem recepšu medikamentiem, kas nav iekļauti kompensējamo zāļu sistēmā, bet pacientiem tiek izrakstīti ārstēšanās procesā. Pēc viņas teiktā, vairākās ES valstīs ir izveidota šāda dubulta kompensācijas sistēma. Tāpat eksperte aicināja nefokusēties tikai uz pensijas vecuma cilvēkiem, norādot, ka ir arī citas sociāli jūtīgas grupas, piemēram, cilvēki pēc 50 gadu vecuma, kas nereti zaudē darbu, bet viņiem vēl nav pensijas.
Sēdes noslēgumā Ražuks uzsvēra, ka darba grupas eksperti turpinās darbu, lai priekšlikumi par pacientu līdzmaksājumu samazināšanu nonāktu pie valsts veselības politikas veidotājiem un tiktu pieņemti atbilstoši lēmumi.
Biedrība “EAPN-Latvia” ir 2013.gadā dibināta nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir Eiropas tīklā cīņai pret nabadzību strādāt uz sociāli drošu Latviju, kas brīva no nabadzības un sociālās atstumtības un kurā pieejamas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības visiem. Biedrība iestājas pret visa veida diskrimināciju un sociālo atstumtību. Pašlaik “EAPN-Latvia” ir 29 biedru organizācijas un astoņi asociētie biedri, ziņo nacionālā informācijas aģentūra LETA.
www.farmacija-mic.lv
