Valdība, 30. septembrī, uz nedēļu atlika lēmuma pieņemšanu par Veselības ministrijas (VM) ierosinājumu, ka zāļu ražotājam būs jāpiedalās kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauto medikamentu un medicīnas ierīču apmaksā, ja to patēriņa pieaugums gadā pārsniegs 10% no iepriekšējā gada attiecīgā rādītāja.
VM bija iesniegusi valdībā grozījumus “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā”, bet uz valdības sēdi ieradušies nozares pārstāvji pauda savu sašutumu par šādu grozījumu sagatavošanu, jo tie nekādā veidā pozitīvi neietekmēs pacientus, turklāt tie esot pārāk sasteigti.
Ministri uzdeva VM ar nozares pārstāvjiem nedēļas laikā vienoties par kompromisa variantiem, ziņo nacionālā informācijas aģentūra LETA. VM norādījusi, ka pretenzijas ir biznesa interešu dēļ, turklāt valsts nevar maksāt tikai par kompensējamiem medikamentiem.
Pret VM piedāvāto kārtību iestājas Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA). Asociācijas kategoriski iebilst, ka komersantiem tiek radītas papildu administratīvās izmaksas, ja tās nav noteiktas līgumā starp NVD un komersantu saistībā ar zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā. Viņi arī akcentējuši, ka pārdošanas pieaugums ir iespējams dažādu iemeslu dēļ, piemēram, citu līdzīgu zāļu neesamība, jauns pētījums, vadlīnijas, sezonalitāte un pacientu kopējā skaita pieaugums.
Līdzīgu viedokli pauduši arī Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) pārstāvji, kuri uzskata, ka VM piedāvātie kritēriji par zāļu ražotāja finansiālu līdzdalību varētu būt piemērojami vienīgi gadījumiem, kad zāles tiek pārdotas pietiekami lielā apjomā, taču ir acīmredzami nepiemēroti tad, ja zāles tiek pārdotas tikai dažiem pacientiem.
Piemēram, situācijā, kad konkrētās zāles gadā tiek izmantotas tikai vienam pacientam, taču nākamajā gadā šo pacientu skaits pieaug līdz diviem vai trijiem, apjoma pieaugums būtu attiecīgi 50% vai 66% apmērā. Tomēr šāds pacientu skaita pieaugums nav uzskatāms par būtisku un tādu, ko zāļu nodrošinātājs varētu paredzēt vai kontrolēt, un šādos apstākļos būtu nesamērīgi prasīt no iesniedzēja, lai tas atmaksātu 40% un vairāk no iepriekšējā periodā kompensācijai iztērētajiem līdzekļiem, norādījuši BRAL pārstāvji.
Organizācijas arī iebilst pret kritēriju, ka B sarakstā neiekļauj zāles, kuru izmaksu efektivitātes pieauguma koeficients pārsniedz sarakstā jau esošu zāļu izmaksu efektivitātes pieauguma koeficientu, ziņo LETA.
SIFFA un LPMA noradījuši, ka normatīvi jau šobrīd paredz, ka B sarakstā iekļauj zāles, kuru cena ir pamatota ar farmakoekonomisko aprēķinu. Organizācijas uzskata, ka, ieviešot šo normu, inovāciju iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā kļūs neiespējama, it īpaši cenu samazināšanas dēļ. Arī BRAL pārstāvji uzskata, ka normatīvie akti jau šobrīd pilnībā nodrošina, ka B sarakstā netiek iekļautas nesamērīgi dārgas zāles. Viņuprāt, norma ir neatbilstoša gan pacientu interesēm, gan zāļu kompensācijai piešķirto līdzekļu racionālai izmantošanai.
VM skaidro, ka viens no zāļu iesniedzēja finansiālas līdzdalības ieguvumiem ir izdevumu ierobežošana. Līdzīga līdzdalības kārtība jau šobrīd ir paredzēta attiecībā uz kompensējamo zāļu C saraksta medikamentiem. Šajā sarakstā tiek iekļautas zāles, kuru izmaksas viena pacienta ārstēšanai gadā pārsniedz 4268,62 eiro, bet ražotājs zāļu kompensācijas izdevumus noteiktam pacientu skaitam apņemas segt no saviem līdzekļiem.