Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Vācijā aptiekas jau ilgstoši saskaras ar zāļu piegādes sarežģījumiem, akūtu darbinieku trūkumu, atalgojumu, kas stagnē 2004. gada līmenī. Aptieku skaits mazinās straujāk nekā vidēji Eiropā. Visā Vācijā 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos aptieku skaits samazinājies par 335 no 18 068 līdz 17 733, kas ir mazākais aptieku skaits pēdējo 44 gadu laikā. 2022. gadā tika slēgtas 285 aptiekas.
2023. gada pirmajos deviņos mēnešos vien aptieku skaits Dienvidvācijā (Bavārijā un Bādenē-Virtembergā) samazinājies par 123 līdz 5062. Rietumvācijā aptieku skaits mazinājies par 108 līdz 6247, gandrīz par 2%.
Aptieku blīvums Vācijā pašlaik ir tikai 21 aptieka uz 100 000 iedzīvotāju (ES vidēji: 32 aptiekas uz 100 000 iedzīvotāju).
Tāpēc 2023. gada sākumā Vācijas Farmaceitu asociāciju federālā apvienība (ABDA), kas pārstāv gandrīz 70 000 farmaceitu, formulēja 10 punktu prasību sarakstu politiķiem. 2023. gada 14. jūnijā notika protests, kura laikā uz vienu dienu tika slēgtas aptiekas un Diseldorfā un Berlīnē notika protesta mītiņi. 27. septembra pēcpusdienā aptiekas visā valstī tika slēgtas uz vairākām stundām, lai tiešraidē klausītos federālā veselības ministra profesora Karla Lauterbaha teikto Vācijas farmaceitu dienā. Taču rezultāts bijis ārkārtīgi neapmierinošs, uzlabojumi nav sekojuši.
Ar protestu sēriju, kas notika novembrī, farmaceiti vēl apņēmīgāk aicina federālo valdību atbalstīt aptiekas, nevis rakt tām vēl dziļāku bedri. Kā ziņots ABDA mājaslapā, tā vietā, lai atvieglotu aptieku ekonomisko slogu un stabilizētu sistēmu, Karla Lauterbaha vadītā ministrija nesen iniciējusi pavisam destruktīvu nozares reformu, rosinot atteikties no neatliekamās palīdzības jeb dežūrējošām aptiekām un zāļu gatavošanas. Farmaceiti vēlas pasargāt pacientus no politiski plānotas pakalpojumu samazināšanas.
6. novembrī ABDA prezidente Gabriele Regīna Overvīninga facebook tiešraidē sniedza informāciju par veselības politikas situāciju federālajā līmenī.
1.novembrī notika akcija Tīringenē, bet pārējās novembra trešdienās notika četri centrālie mītiņi, kuru laikā tika slēgtas aptiekas vienā no valsts reģioniem:
– 8.novembrī Ziemeļvācijā (Brēmenē, Hamburgā, Šlēsvigā-Holšteinā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Lejassaksijā) un Hannoverē;
– 15. novembrī Rietumvācijā (Ziemeļreina-Vestfālene, Reinzeme-Pfalca, Zāra, Hesene), streika laikā slēdzot līdz 6000 aptieku;
– 22. novembrī Dienvidvācijā (Bavārija, Bādene-Virtemberga), streika laikā slēdzot līdz 5000 aptieku;
– 29. novembrī Austrumvācijā (Brandenburga, Berlīne, Saksija-Anhalte, Tīringene, Saksija).
Visās protesta dienās zāles piegādāja neatliekamās palīdzības aptiekas.
Hannoverē protestā piedalījās aptuveni 3000 farmaceitu, bet Dortmundē – 5000 cilvēku. Bavārijā un Bādenē-Virtembergā bija slēgtas līdz 5000 aptieku, bet darbojās daži simti neatliekamās palīdzības aptieku.
Vācijas Farmaceitu asociācijas (DAV) priekšsēdētājs Hanss-Pēters Hubmans saka: “Kopumā iedzīvotāju apgāde ar zālēm valstī joprojām tiek veikta, taču ir jāaptur aptieku skaita samazināšanās, lai arī turpmākām paaudzēm būtu droša, ātra un kompetenta apgāde ar zālēm.” Protestētāji aicina kancleru un ministrus Berlīnē stiprināt aptiekas, nevis filozofēt par pseidoaptieku radīšanu.
Avots: ABDA
Olita Zariņa
Vācijā, Centi, aptiekā ir valsts noteikts atalgojuma līmenis. Tas nav mainījies 20 gadus. Iespējams, ka pat jums dziļā pieticībā būtu iebildumi. Turklāt valsts aptiekas grib primitivizēt, samazinot aptiekai specifisku pakalpojumu loku. Tātad tuvināt tās mūsu stāvoklim. Vajag? Un atalgojums LV aptiekās varētu atbilst Vācijas 1990. gadam.
Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem 43 aptieku, t.i. – 2x vairāk nekā Vācijā. Redz, ja Vācijā trūkst darbinieka – aptieka godīgi tiek likvidēta, pie mums aptiekas ciet neveras. Laikam farmaceiti strādā par vēdera tiesu.
Nesaprotu tos vāciešus, kāpēc jāstreiko – tur taču aptiekas pieder labajiem farmaceitiem nevis ļaunajām ķēdēm. Ja alga nav mainīta kopš 2004.gada (nu kaut kā pavisam neticami tas liekas), tad jāiet pie sava kolēģa, kura aptiekā strādā, un jāmēģina vienoties par lielāku algu. Ja neizdododas, tad jāpiedraud, ka aiziešu pie konkurenta. Ja īsti nav skaidrs kā to darīt, jābrauc pie LV kolēģiem pieredzes apmaiņā.