Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības ministrija (VM) meklē risinājumus, kā nodrošināt labāko ārstēšanu visiem bērniem ar retajām slimībām, nevis kādai konkrētai diagnozei, 1.jūnijā diskusijā par atbalstu bērnu ar retajām slimībām ārstēšanai sacīja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītājs Valdis Miķelsons.
Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis atgādināja, ka pērn rudenī valdība apstiprināja VM izstrādāto reto slimību plānu 2023.-2025.gadam, kura īstenošanai šā gada valsts budžetā bija nepieciešams papildu finansējums 13,2 miljoni eiro, taču no šīs summas ir piešķirta tikai 25%. Viņaprāt, tas nav attaisnojami, ja tiek runāts par bērnu tiesībām.
Beikmanis norādīja, ka visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, pirmkārt, ir jāņem vērā bērna intereses. Taču, ja bērnam atklāta kāda no retajām slimībām, diemžēl ne vienmēr šis princips Latvijā ir ievērots.
“Ja mums pieklibo diagnostika, nav ārstu un zāļu, veselības aprūpe kopumā slikta, nav vērsta uz pacientu, tad mēs nonākam pie tā, ka vecāki kļūst par bērnu aprūpētājiem. Mēs maksājam sociālos pabalstus, bet vecāki nevar integrēties darba tirgū. Sabiedrībai jāsaprot, ka, investējot savlaicīgā slimību diagnostikā, inovatīvos medikamentos, rehabilitācijas pasākumos, paliatīvajā aprūpē, mēs investējam nākotnē,” atzīmēja Beikmanis.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Madara Auzenaha atzina, ka dārgos medikamentus Latvija kā valsts var atļauties ļoti mazā daudzumā – vien 5% no bāreņzālēm jeb zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai. Turklāt visgrūtākais esot ārstiem un institūcijām izvērtēt, kuram pacientam medikamentus vajadzētu nodrošināt steidzamā kārtā.
Vienlaikus viņa atzina, ka Latvija ir arī viena no valstīm ar visgarāko un ilgāko ceļu Eiropā līdz jaunā medikamenta nonākšanai pie pacienta. Vidējais gaidīšanas ilgums ir aptuveni 900 dienas, taču pacientam vajag zālēs uzreiz, nevis pēc pieciem vai desmit gadiem. Tomēr pediatre saprot, ka valstij tas būtu milzīgs finansiālais slogs apmaksāt visus nepieciešamos medikamentus.
Nacionālajam veselības dienestam (NVD) bērni ir viena no prioritārajām grupām, taču nevar skatīties tikai uz reto slimību grupām, sacīja NVD Zāļu novērtēšanas nodaļas vadītāja Jana Bauere. Viņa atzina, ka vajadzību ir daudz, turklāt ir diagnozes, kas vispār nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, bet inovatīvie medikamenti ir ļoti dārgi.
Viņa uzsvēra, ka “sāp visām slimībām”, un, lai nodrošinātu pieejamību medikamentiem, ir nepieciešamas ļoti lielas izmaksas. Šim gadam tika piešķirti 3,5 miljoni eiro reto slimību ārstēšanai, kas ir nepietiekami, lai varētu nosegt visas kritiskās vajazības.
Tikmēr VM skatās kopainu atbilstoši visām retajām slimībām, meklējot risinājumu, kā palīdzēt visiem, nevis kādai konkrētai diagnozei. “Mums ir ļoti daudz reto slimību, un, iedodot zāles tikai vienai, mēs atņemam citai,” sacīja Miķelsons.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka aicina prasīt finansējumu šādiem mērķiem, taču tam ir nepieciešami konkrēti aprēķini. Viņas vērtējumā, medicīna ir tik strauji attīstījusies, ka, iespējams, valsts budžets nespēj tam tik ātri tikt līdzi, nodrošinot atbilstošus medikamentus.
“Veselības aprūpei būtu jāfokusējas uz jomām, kas ir akūti jāsakārto. Ja mēs pieķeramies bērniem, tad ir jāredz pilns spektrs, proti, jānodrošina bērniem veselības aprūpe pilnā apmērā, un tad tikai jāķeras pie pārējā. Aicinu nākt runāt un stāstīt, ministrija vienmēr ieklausās,” sacīja Ploka.
Avots: LETA
