Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības ministrija (VM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par zāļu aktīvās vielas jeb starptautiski nepatentētā nosaukuma lietojumu zāļu racionālas lietošanas veicināšanā”. Ziņojums šonedēļ jau likts priekšā izskatīšanai Ministru kabinetā (MK). Ziņojumā VM iekļāvusi rezultātus, kas apkopoti, vērtējot jauno zāļu izrakstīšanas sistēmu.
Kā jau vairumam farmācijas nozares darbinieku zināms, pērn valdība pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”. Grozījumi paredz zāļu aktīvās vielas jeb starptautiski nepatentētā nosaukuma (SNN) lietošanu veicinošus pasākumus, tai skaitā pienākumu ārstniecības personai kompensējamo zāļu receptē rakstīt zāļu SNN un kopumā kalendāra gadā uz īpašās receptes veidlapas attiecīgajai diagnozei paredzēto zāļu SNN lietot ne mazāk kā 70 procentos gadījumu.
Kā vairākkārt skaidrojusi Zāļu valsts aģentūra (ZVA), jaunās kārtības mērķis ir pārņemt līdzīgu praksi kā citās ES valstīs, kā arī novērst esošo situāciju, kad pacienti ik gadu pārmaksā miljonus eiro, jo nopērk dārgākas zāles, lai gan ir pieejamas zemākas cenas zāles ar tādu pašu ārstniecisko iedarbību, kas ir tikpat kvalitatīvas un drošas.
Jaunajā VM ziņojumā apkopota informācija par pasākumiem, kas šajā jomā veikti kopš 1. aprīļa, kad šī kārtība stājās spēkā, kā arī jaunieviestās sistēmas darbības rezultāti.
Veselības inspekcijas veiktā kontrole
Ziņojumā pausts, ka Veselības inspekcijas (VI) Zāļu kontroles nodaļa no 2020. gada 1. aprīļa veic tematiskās pārbaudes E-veselības sistēmā par recepšu zāļu izsniegšanas pamatotību pret elektroniskajām receptēm, kurās ārsts kompensācijas sistēmas ietvaros ir lietojis SNN.
Pārbaudes veiktas nejauši izvēlētās aptiekās un aptieku filiālēs visā Latvijā. To ietvarā konstatēts, ka aptiekas atsevišķos gadījumos neievēro 899. noteikumu 89. punkta prasības.
Ņemot vērā pārbaudēs konstatēto, VI 2020. gada 9. aprīlī sagatavoja un visām aptiekām, aptieku filiālēm un aptieku licenču turētājiem nosūtīja informatīvo materiālu par biežāk konstatētajām kļūdām. Turpinot pārbaudes, inspekcija secināja, ka kopējais neatbilstību skaits samazinās, taču atsevišķās aptiekās konstatēto neatbilstību īpatsvars ir krasi lielāks nekā vidējais rādītājs. Tā rezultātā VI apkopoja aktuālās biežāk konstatētās neatbilstības un sagatavoja jaunu informatīvo materiālu, ko 20. maijā nosūtīja visām aptiekām, aptieku filiālēm un aptieku licenču turētājiem.
Laikā no 2020. gada 1. aprīļa kopskaitā caurskatītas 3651 e-receptes un neatbilstības konstatētas 279 e-receptēs jeb 7,46% gadījumu. Tāpēc VM uzskata, ka aptieku pastiprināta kontrole jaunās kārtības ieviešanas sākumposmā ir turpināma.
SNN lietojuma efektivitāte izrakstos no ārstniecības iestādes
Ministru kabineta noteikumu Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” 12. pielikuma “Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u)” aizpildīšanas kārtība no 2020. gada 1. janvāra paredz prasību, norādot informāciju par medikamentiem, lietot zāļu SNN. Ja ir medicīniska nepieciešamība lietot konkrēta zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieka medikamentu, norādot izrakstā tās pamatojumu, papildus SNN ir atļauts norādīt arī zāļu komercnosaukumu.
Kā ziņojumā skaidro ministrija, raugoties no pacientu interešu viedokļa, izraksts ir viens no svarīgākajiem dokumentiem, ko pacients saņem no attiecīgās stacionārās vai ambulatorās iestādes, kurā tiek fiksēts pacienta veselības stāvoklis, tai skaitā nepieciešamā zāļu terapija. Tāpēc ar minētām izmaiņām kompensējamo zāļu izrakstīšanā VM plāno nodrošināt, ka pacients jau sākotnēji netiek ne finansiāli, ne psiholoģiski piesaistīts viena ražotāja konkrētām zālēm un tādējādi jau attiecīgo zāļu terapijas sākumposmā tiek ielikts pamats racionālai zāļu lietošanai un pacienta zināšanām, ka paredzēto ārstniecisko efektu iespējams sasniegt ar dažāda ražotāja zālēm vienāda SNN ietvarā. Tāpēc minētais pienākums ir efektīvs un pamatots līdzeklis, kādā tiek veicināta zāļu racionāla lietošana attiecīgās terapijas uzsākšanas brīdī, uzskata VM.
Lai minētā norma pēc iespējas precīzāk tiktu ievērota, ministrija valstij piederošo ārstniecības iestāžu izpildinstitūcijām ir uzdevusi rīkojumu veikt nepieciešamās darbības šī pienākuma īstenošanai ārstniecības personu praktiskajā darbībā. Vienlaikus arī Veselības inspekcija minētā jautājuma izpildei pievērš pastiprinātu uzmanību. Inspekcija aicināja slimnīcas veikt pašpārbaudes par iepriekš aprakstītās prasības ievērošanas līmeni, iesaistot tajās kvalitātes vadības speciālistus, farmaceitus, nodaļu vadītājus vai citus speciālistus, kā arī izmantot iespējas konsultēties ar inspekcijas speciālistiem un veikt nepieciešamos uzlabojumus. Inspekcija arī izstrādāja un piedāvāja šim nolūkam izmantot vienkāršu pašpārbaudes veikšanu, pārskatot dažādu profilu pacientu ārstējošo ārstu izrakstus piecu dienu periodā.
SNN lietojuma rezultatīvie rādītāji un secinājumi
2020. gada aprīlī, maijā un jūnijā ārstniecības personas kompensējamo zāļu receptēs SNN lietojušas 88% gadījumu. Salīdzinājumam – 2020. gada martā, izrakstot zāles kompensācijas kārtības ietvarā, SNN tika lietots tikai 16% gadījumu.
Pacientu vidējais papildus veiktais maksājums par vienu recepti, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles, salīdzinot ar 2019. gada aprīli un maiju, šī gada aprīlī samazinājies no 3,57 EUR uz 2,13 EUR jeb par 40%, savukārt maijā – no 3,51 uz 1,93 jeb par 45%, teikts ziņojumā.
Pacientu kopumā veiktie maksājumi, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles, salīdzinot ar pērnā gada aprīli un maiju, šī gada aprīlī samazinājušies no 2,11 miljoniem eiro uz 1,11 miljoniem eiro jeb par 47%, savukārt maijā – no 2,16 miljoniem eiro uz 1,02 miljoniem eiro jeb par 52 %.
Samazinoties lētāko līdzvērtīgas efektivitātes zāļu cenai, valsts mēnesī vidēji ietaupījusi 120 300 eiro.
Vienlaikus Nacionālā veselības dienesta (NVD) datu bāzēs esošā informācija liecina, ka tikai pusprocentā gadījumu pacienti atteikušies no valsts nodrošinātās zāļu kompensācijas. Tas varētu būt saistīts ar apstākli, ka aptiekā lētākās zāles nav bijušas pieejamas un pacients nav vēlējies gaidīt, kamēr tās tiek pasūtītas (atkārtoti vērsties aptiekā), vai arī pacients vēlējies iegādāties dārgākus konkrētas firmas medikamentus. “Līdz ar to ir svarīga aptieku aktīva līdzdalība jaunās kārtības īstenošanā, proti, savu darbību īstenot tā, lai lētākās zāles būtu pieejamas tās veidotajos zāļu krājumos (90% prognozētais pieprasījums), savukārt dārgākās zāles varētu tikt arī pasūtītas (10% prognozētais pieprasījums), un pacientiem tiktu sniegts skaidrojums par līdzvērtīgas efektivitātes zāļu ar zemāku cenu izvēles drošumu un pamatotību,” ziņojumā norāda VM.
Veicinot SNN izrakstīšanu no 2020. gada 1. aprīļa, VM un ZVA publiski aicināja ārstniecības personas un farmaceitus ziņot par visām novērotām iespējamām zāļu blakusparādībām, tai skaitā par konstatētu zāļu efekta trūkumu. VM savā ziņojumā atgādina, ka no 1. aprīļa ārstniecības persona, izrakstot kompensējamo zāļu A saraksta zāles, to komerciālo nosaukumu drīkst lietot tikai gadījumos, kad tam ir medicīnisks pamatojums. Piemēram, novērotas zāļu blaknes vai alerģija.
ZVA saņemto zāļu blakusparādību ziņojuma rezultāti
No šī gada 1. aprīļa līdz 11. maijam ZVA saņemti 36 ārstu un farmaceitu un 7 pacientu ziņojumi par zāļu blakusparādībām (salīdzinoši 2019. gadā kopumā ZVA ir saņēmusi 61 ārstu un farmaceitu blakusparādību ziņojumus un 48 pacientu ziņojumus par zāļu blakusparādībām). Saņemto ziņojumu statistika arī liecina, ka minētajā periodā saņemts vairāk blakusparādību ziņojumu par Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautām zālēm. Līdz ar to secināms, ka SNN ieviešana no 1. aprīļa ir veicinājusi ārstu un farmaceitu ziņošanu par zāļu blakusparādībām.
Ziņojumu analīze arī liecina, ka šie ziņojumi nesniedz jaunu informāciju saistībā ar zāļu drošumu, bet ziņojumos aprakstītās blakusparādības ir zināmas un paredzētas (t.i, zāļu aprakstā jau norādītas blakusparādības), tās galvenokārt mazāk būtiskas.
“Līdz ar to mērķtiecīga racionālu zāļu lietošanas veicināšana, esošo ieradumu maiņa un izpratnes veicināšana ir īpaši nepieciešama un būtiska zāļu līdzmaksājumu mazināšanai un visas ārsta nozīmētas zāļu terapijas nodrošināšanai. Tādējādi arī valsts turpmākajai politikai ir jābūt vērstai uz zemākas cenas zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas aktīvu veicināšanu,” uzskata Veselības ministrija.
Elīna Badune
