Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
“Katrs ceturtais Latvijā mirušais ir miris priekšlaicīgi, nesasniedzot 65 gadu vecumu,” Medikamentu pieejamības nedēļas ietvaros 4. novembrī Rīgā notikušā diskusijā par zāļu pieejamību teica Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.
Pasākums tika atklāts ar klusuma brīdi, jo pirms dažām dienām mūžībā aizgājis biedrības “Atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem” (AGIHAS) valdes priekšsēdētājs Ivars Kokins, kura uzruna bija paredzēta diskusijas ietvaros.
D.Behmane diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar statistikas datiem, kas liecina par veselības aprūpes sistēmas nepilnībām mūsu valstī. 2012. gadā, nomirstot cilvēkiem vecumā līdz 64 gadiem, Latvijā zaudēti 98,6 potenciālie mūža gadi. Mūsu valstī veselīgie dzīves gadi vīriešiem ir 53,5 jeb par 8,2 gadiem mazāk kā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet sievietēm – 56,5 gadi jeb par 6,1 gadu mazāk kā vidēji ES.
Lielākās problēmas mūsu veselības aprūpē: finansiāli nepieejami veselības aprūpes pakalpojumi, novēlota ārstēšanas uzsākšana, jaunu invaliditātes gadījumu skaita pieaugums, veselības izdevumu īpatsvara pieaugums mājsaimniecību budžetā, atpalicība inovāciju attīstībā u.c. Kā skaidroja D.Behmane, slimības rada slogu visai sabiedrībai – valstī samazinās strādājošo skaits, pieaug darba nespējas lapu skaits, kas kopumā atstāj būtisku ietekmi uz valsts ekonomisko situāciju. Aptuveni 50% aptaujāto pacientu nevar atļauties veselības aprūpes pakalpojumus dārdzības dēļ. Veselības aprūpes budžets Latvijā ir aptuveni 500 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā, turklāt 40-50% veselības aprūpes izdevumu mēs maksājam no savām kabatām – tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem ES.
Saskaņā ar 2014. gada prognozi, zāļu iegādes kompensācijas izdevumi ambulatoriem pacientiem šogad Latvijā veido 58 eiro uz iedzīvotāju. Attiecīgi Lietuvā un Igaunijā tie ir 74 un 84,6 eiro uz vienu iedzīvotāju. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) kompensējamām zālēm Latvijā ir augstākais Baltijas valstīs, proti, 12%, salīdzinot ar 9% PVN Igaunijā un 5% PVN Lietuvā. Savukārt inovatīvu zāļu pārdošanas apjoms uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 2009. gadā Latvijā bijis vismazākais ES. Latvijas iedzīvotāji maina dzīvesvietu, pārceļoties uz citu valsti, lai saņemtu zāles, varētu atļauties ārstēties.
Kā uzsvēra D.Behmane, Latvijā nav izstrādāti un ieviesti veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatori. Kas tad būtu jādara?
Piemēram, pēc LVEA aprēķiniem, sirds asinsvadu slimību jomā savlaicīga hipertensijas ārstēšana 10 546 stacionētiem pacientiem gadā ietaupītu valstij 6 398 242 eiro, novēršot 190 koronārās sirds slimības gadījumu, 105 infarktus, 116 insultus. “Stacionārs izmaksā dārgāk kā zāles, ārstēšana ambulatori,” uzsvēra Behmane. “Jo pieejamākas zāles un labāka ambulatoras ārstēšanas kontrole, jo lielāks ietaupījums valstij.” Pēc Behmanes teiktā, arī inovatīvas zāles palīdz iegūt papildu dzīves gadus, kas kopā uz, piemēram, 100 pacientiem var būt pat vairāki desmiti gadu. Protams, inovatīvas zāles maksā dārgāk, taču iegūtiem dzīves gadiem ir arī būtisks ekonomisks ieguvums, skaidroja Behmane, atgādinot, ka savlaicīga medikamentoza ārstēšana risina daudzas problēmas. Mūsu valstī ārstēšanu vidēji uzsāk vēlāk kā citās ES valstīs.
LVEA veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai iesaka valstij atvēlēt vismaz 4-5% no iekšzemes kopprodukta, veikt racionālu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanu, izmantot dzīves statistiskās vērtības indikatoru izmaksu/ieguvumu plānošanā un novērtēšanā, kā arī veicināt integrētu veselības aprūpes formu attīstību.
Diskusijā izskanēja viedokļi, kas apliecina pacientu cerības uz situācijas uzlabošanos pēc e-veselības sistēmas ieviešanas. Izskanēja ierosinājums par obligātu noteikt ģimenes ārsta apmeklējumu vienu reizi gadā visiem iedzīvotājiem, kas vecāki par 55 gadiem. Tāpat būtisks jautājums ir nodokļu maksāšana/nemaksāšana – vai visi valsts iedzīvotāji ir gatavi maksāt nodokļus, lai valsts visiem varētu nodrošināt veselības aprūpes pieejamību?
Pacientu organizāciju pārstāvis Aigars Ceplītis klātesošos iepazīstināja ar bukletu “Neesi vienaldzīgs! Rīkojies!” par pacientu organizāciju darbību un informāciju, kur pacientiem griezties dažādu neskaidru jautājumu gadījumā. Viņš pauda, ka, lai mainītu veselības aprūpes sistēmu, jābūt spēcīgam sabiedrības spiedienam, pacientu organizācijām ir jāatrod mehānisms, kā sevi aktīvāk iesaistīt valsts politikas veidošanā, valdības lēmumu pieņemšanā. “Ja tāda patērzēšana par problēmām, kāda notiek Veselības ministrijas sēdēs, notiktu kādā no Latvijas uzņēmumiem, šis uzņēmums sen jau būtu bankrotējis,” skarbi izteicās A.Ceplītis. Viņš uzsvēra, ka svarīgi arī organizācijās iesaistīt jaunus cilvēkus.
Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa pastāstīja par pacientu un senioru nevalstisko organizāciju iniciatīvu, kuras ietvaros izstrādāta Prasība valdībai par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, tostarp medikamentu pieejamībai, un kuru parakstījušas vairāk nekā 35 organizācijas no visas Latvijas. Minētajā dokumentā aprakstīta arī šī brīža situācija un izvirzītas pacientu prasības. Pacientiem svarīga ir zāļu līdzmaksājumu segšana no valsts budžeta, stacionēšanās izdevumu samazināšana, gaidīšanas rindu samazināšana. Nodrošinot veselības aprūpes pieejamību ambulatori, var novērst stacionēšanos, kas visiem izmaksā daudz dārgāk. “Aicinām lēmumu pieņēmējus domāt ilgtermiņā – par nākamjiem 4 vai 8 gadiem, un par finansējumu veselības aprūpei domāt nevis kā par tēriņiem, bet par investīciju sabiedrības nākotnē, valsts ekonomikā,” uzsvēra I.Mauriņa.
Savā Prasībā valdībai pacientu organizācijas pieprasa palielināt veselības aprūpes budžetu nākamajam gadam par 15% (t.i. – par 108 miljoniem eiro), salīdzinot ar 2014. gada budžetu, lai kaut nedaudz pietuvotos Igaunijas un Lietivas līmenim. Tāpat pacienti prasa atjaunot zāļu iegādes kompensācijas procentu tām diagnozēm, kurām krīzes laikā tas tika samazināts. Prasība ar parakstiem tiks iesniegta jaunajai valdībai un Saeimai.
Jau ziņojām, ka šogad pirmo reizi novembra pirmā nedēļa Eiropā pasludināta par Medikamentu pieejamības nedēļu, kurā cilvēki aicināti iesaistīties, organizējot tematiskus pasākumus, lai vairotu pacientu un sabiedrības izpratni par medikamentu pieejamības nozīmi sekmīgā ārstēšanās procesā. Apaļā galda diskusiju organizēja pacientu un senioru organizāciju apvienība “NVO-veselībai”.
Elīna Badune
