Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijā valsts apmaksātie jaunākās paaudzes medikamenti sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai ir pieejami ievērojami mazākam pacientu skaitam nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, paziņojumā masu medijiem pauž Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA). Tas nozīmē, ka Latvijā sirds slimnieki daudz biežāk kļūst darba nespējīgi vai mirst no diagnozēm, kas kaimiņvalstīs tiek sekmīgi ārstētas ar jauno zāļu palīdzību, liecina SIFFA apkopotie dati. Tāpēc zāļu ražotāji lūguši Saeimas deputātus sekot Igaunijas un Lietuvas piemēram un arī Latvijā nodrošināt jaunu, efektīvu zāļu pieejamību kardioloģiskiem pacientiem, paredzot tam atbilstošu finansējumu.
SIFFA arī aicina Veselības ministriju (VM) kopā ar sadarbības partneriem izstrādāt vidēja termiņa Latvijas kardioloģijas attīstības plānu, lai varētu plānot sirds asinsvadu programmas attīstību, definēt prioritātes nozarē un caurskatāmi pieņemt lēmumus finansējuma sadalei, kas šobrīd netiek nodrošināts. Par finansējuma palielināšanu kardioloģijas nozarei otrdien, 27.februārī spriedīs arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija.
SIFFA atzinīgi vērtē Saeimas lēmumu šogad sirds/asinsvadu programmai no valsts budžeta papildus atvēlēt 11,025 miljonus eiro, no kuriem 3,05 miljoni eiro paredzēti kompensējamo zāļu saraksta papildināšanai ar jauniem medikamentiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai.
Atbilstoši VM izstrādātajam informatīvajam ziņojumam “Par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2018.gadā”, jaunas inovatīvas zāles paredzēts nodrošināt sirds mazspējas, priekškambaru mirdzēšanas un plandīšanās pacientiem, kā arī uzlabot terapijas pieejamību pacientiem, kam pēc akūta koronāra sindroma veikta stentēšana. Par atvēlētajiem līdzekļiem ir paredzēts apmaksāt zāles vairākām jaunām diagnozēm – plaušu embolija, dziļo vēnu tromboze, kurās jauno zāļu savlaicīga lietošana novērš letālas komplikācijas.
Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, ar minēto 3,05 miljonu eiro atvēlēto finansējumu kompensējamos medikamentus 2018.gadā apmaksās 5205 pacientiem. Taču reālais pacientu skaits minēto diagnožu grupās Latvijā ir ievērojami lielāks – 36 000, uzsver SIFFA.
“Tas nozīmē, ka jaunās zāles nesaņems visi tie sirds slimnieki, kam tās būs nepieciešamas, bet tikai neliela daļa. Ja zāļu pieejamība netiks uzlabota, diemžēl nebūs iespējams sasniegt Veselības ministrijas izvirzīto mērķi samazināt mirstību no sirds asinsvadu slimībām, kas Latvijā joprojām ir viena no augstākajām Eiropā,” uzsver SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics.
SIFFA apkopotie dati liecina, ka, piemēram, Igaunija un Lietuva sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai ar jaunajām zālēm atvēl ievērojami vairāk līdzekļu nekā Latvija. Piemēram, Lietuvā piešķirtais finansējums jauno antikoagulantu apmaksai no valsts budžeta līdzekļiem 2018. gadā ir 5,39 miljoni eiro, kas nodrošina 8400 priekškambaru mirdzēšanas un plandīšanās, kā arī 1700 dziļo vēnu trombembolijas un plaušu trombembolijas pacientu ārstēšanu. Turklāt Lietuvā jau šobrīd tiek paredzēts pakāpenisks finansējuma palielinājums iepriekšminēto pacientu grupu terapijai, norāda asociācija.
Savukārt Igaunijā 2016. un 2017. gadā ar jaunajiem antikoagulantiem tika ārstēti 7242 un 8875 priekškambaru mirdzēšanas un plandīšanās pacienti, uzsver SIFFA.
Lai arī Latvijā sirds un asinsvadu slimību pacienti varētu tikt sekmīgi ārstēti, samazinātos mirstība un ar šo slimību saistīto darba nespējas un hospitalizācijas gadījumu skaits, kas rada ievērojamu slogu valsts budžetam, SIFFA aicina Saeimu nodrošināt pēc iespējas vairāk pacientu ar inovatīvām zālēm, pakāpeniski palielinot finansējumu un uzlabojot inovatīvo zāļu pieejamību.
“Valsts institūcijas ir spērušas ļoti pozitīvu soli, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai ar jaunām zālēm šogad papildus atvēlot vairāk nekā trīs miljonus eiro. Taču šī labā prakse ir jāturpina, jo ar šo finansējumu tikai daļēji tiks paveikts tas, ko citas Eiropas valstis, tostarp arī Lietuva un Igaunija, saviem pacientiem jau nodrošina. Tiks nosegts zināms parāds, bet pie tā nedrīkst apstāties. Ir jādomā, kā sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu pilnveidot un uzlabot dažādos līmeņos,” paziņojumā presei norāda Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, invazīvais kardiologs Kārlis Trušinskis.
“Piemēram, Latvijā, līdzīgi kā citās pasaules valstīs un arī Lietuvā, būtu lietderīgi izveidot sirds mazspējas klīnikas, kas ar profilaksi un izglītošanu sekmīgi spēj pasargāt pacientus no nonākšanas slimnīcā,” norāda K.Trušinskis. “Tāpat būtu jādomā par iespēju nodrošināt lielākas atlaides pensionāriem zāļu iegādei sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, kā arī jāizvērtē iespējamība nodrošināt 100% medikamentu kompensāciju sirds mazspējas pacientiem, jo šīs slimības prognoze ir sliktāka nekā lielai daļai vēža slimnieku,” uzskata K.Trušinskis.
SIFFA arī vērš uzmanību uz to, ka šobrīd nav skaidrības par informatīvajā ziņojumā “Par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2018.gadā” minētās budžeta apakšprogrammas – kompensējamo medikamentu nodrošināšana sirds un asinsvadu saslimšanām – piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, jo minētā apakšprogramma paredz iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā gan jaunus medikamentus, gan jaunas diagnozes, gan paplašināt apmaksāto medikamentu izrakstīšanas nosacījumus.
“Lai viestu skaidrību šajā jomā, SIFFA aicina Saeimas deputātus lūgt Veselības ministriju kopā ar sadarbības partneriem izstrādāt vidēja termiņa Latvijas kardioloģijas attīstības plānu, lai varētu ilgtermiņā plānot sirds asinsvadu programmas attīstību, definēt prioritātes nozarē un caurskatāmi pieņemt lēmumus finansējuma sadalei,” uzsver V.Bolēvics.
SIFFA Latvijā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus un apvieno 19 biedrus – pasaulē vadošos farmācijas uzņēmumus.
