Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Zāļu ražotāji aicina Latvijas politiķus, veidojot nākamā gada valsts budžetu, atcerēties par papildu finansējuma nepieciešamību jauniem un efektīviem medikamentiem. “Ieguvums būtu ne tikai veselāki un laimīgāki iedzīvotāji, bet arī vairāk naudas valsts ekonomikai, jo efektīvas zāles ilgtermiņā būtiski samazina veselības aprūpes izmaksas,” paziņojumā presei norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors Valters Bolēvics.
Kā ziņo SIFFA, kaut arī finansējuma apjoms zālēm ir palielināts, joprojām vairāku diagnožu gadījumā jaunas un efektīvas zāles pieejamas ļoti ierobežotā apjomā vai tādu nav vispār.
Ražotāji aicina uzlabot diabēta terapijas iespējas
Piemēram, riska grupā, kas nesaņem pietiekami efektīvu terapiju, ir 2.tipa diabēta pacienti, kuru veselību apdraud dažādas sirds un asinsvadu slimības, norāda SIFFA. Latvijā ar 2.tipa diabētu, sirgst aptuveni 85 000 cilvēku un apmēram 20-30% šo slimnieku līdzās pamatslimībai ir arī sirds un asinsvadu slimību riska faktori, kas var izraisīt miokarda infarktu, sirds mazspēju, insultu u.c. Attīstajās pasaules valstīs jau vairākus gadus šo risku ierobežošanai diabēta pacientiem tiek nodrošināti efektīvi jaunākās paaudzes medikamenti. Kaut gan šīs zāles ir pieejamas arī Latvijā, kompensācijas noteikumi ierobežo ārsta izvēli nozīmēt piemērotāko medikamentu konkrētam diabēta pacientam, skaidro SIFFA. Pēc plaši izplatītā metformīna visiem cukura diabēta pacientiem ir jāsaņem sulfanilurīnvielas preparāti, un tikai gadījumā, ja ar abām maksimālajām šo zāļu devām neizdodas sasniegt diabēta kontroli, ārsts var nozīmēt kādu no jaunajām preparātu grupām. Tas pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, palielina slimības komplikāciju risku, kas savukārt uzliek papildu slogu veselības budžetam, kā arī izraisa priekšlaicīgus nāves gadījumus, norāda SIFFA. Būtiski, ka minētie kompensācijas ierobežojumi ir pretrunā ar Eiropas un Amerikas diabēta asociāciju vadlīniju rekomendācijām, kurām tiecas sekot ārsti arī Latvijā.
Lai mainītu šo situāciju, pēc zāļu ražotāju domām, jaunie cukura diabēta medikamenti, kas pierādījuši papildu ieguvumus kardiovaskularā riska samazināšanā, būtu iekļaujami kompensējamo zāļu sistēmā kā otras rindas preparāts un būtu izrakstāmi noteiktām pacientu grupām – pacientiem ar kardiovaskularā riska faktoriem. Pēc SIFFA aprēķiniem, no valsts budžeta šim mērķim būtu nepieciešami aptuveni 3-4 miljoni eiro gadā.
Tāpat trūkumus SIFFA saredz arī krūts vēža ārstēšanā. Kaut arī situācija Latvijā pēdējos gados ir būtiski uzlabojusies, tomēr efektīva valsts apmaksāta āstēšana ar mērķterapijas medikamentiem pagaidām ir pieejama tikai daļai pacienšu. Proti, sievietēm ar krūts vēža formu HER2+ jaunās zāles valsts kompensē, turpretī sievietēm ar HR+/HER2- metastātisku krūts vēzi, kad audzējs ir sācis izplatīties organismā, šādas efektīvas zāles, kas palēnina krūts vēža šūnu augšanu, kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļautas. Pēc SIFFA aprēķiniem, no valsts budžeta šim mērķim būtu nepieciešami aptuveni 3 miljoni eiro gadā. Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm arī Latvijā – 2017. gadā tika diagnosticēti 1143 jauni krūts vēža gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Kaut gan kompensējamo zāļu saraksta papildināšanai ar jauniem medikamentiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai no valsts budžeta šogad papildus atvēlēti 3,05 miljoni eiro, šīs zāles Latvijā joprojām ir pieejamas ievērojami mazākam pacientu skaitam nekā būtu nepieciešams. Tas nozīmē, ka Latvijā sirds slimnieki daudz biežāk kļūst darba nespējīgi vai mirst no diagnozēm, ko citur sekmīgi ārstē ar jauno zāļu palīdzību, uzskata SIFFA. Uzskatāms piemērs ir mirdzaritmija jeb sirds ritma traucējumi, kurus neārstējot, pacients ir pakļauts augstam išēmiskā insulta riskam. Svarīgākie medikamenti šīs slimības ārstēšanai ir antikoagulanti, kas kavē trombu veidošanos. Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kur efektīvi un droši antikoagulanti kompensējamo zāļu sarakstā ir pieejami ierobežotā apmērā un tikai daļai pacientu. Tāpēc joprojām tiek lietots gadu desmitiem zināmais vecās paaudzes antikoagulants varfarīns, kas ievērojami paaugstina asiņošanas risku un pacientam ir nepieciešama ikdienas asins analīžu noteikšana.
Tāpēc zāļu ražotāji aicina nākamā gada budžetā atvēlēt pietiekamus/papildu līdzekļus jauno antikoagulantu kompensācijai augsta riska pacientiem bez ierobežojuma. Bez šīm zālēm neizdosies sasniegt Veselības ministrijas izvirzīto mērķi samazināt mirstību no sirds asinsvadu slimībām, kas Latvijā joprojām ir viena no augstākajām Eiropā, uzskata SIFFA.
Vēža apkarošanā aicina ieviest moderno mērķterapiju
Pēdējā desmitgadē zāļu ražotāju un zinātnieku sadarbības rezultātā plaušu veža, īpaši metastātiska nesīkšūnu plaušu audzēja ārstēšanā, kas ir biežāk sastopamā šī vēža forma, notikusi īsta revolūcija. Cīņai ar slimību tiek izmantoti molekulārie marķieri, kurus nosakot, katram pacientam tiek piemērota specifiska personalizēta mērķterapija, kas iedarbojas precīzi uz vēža šūnām. Ārstēšanas rezultātā būtiski tiek pagarināta dzīvildze un dzīves kvalitāte šīs smagās un letālās diagnozes pacientiem. Arī Latvijai būtu jādomā par mērķterapijas iekļaušanu valsts apmaksāto zāļu sarakstā plaušu vēža pacientiem, ko saviem iedzīvotājiem jau vairākus gadus spēj nodrošināt arī mūsu kaimiņi Igaunija un Lietuva, uzsver zāļu ražotāju asociācija.
Vai zāļu cena vienmēr ir pamatota un jaunas zāles vienmēr ir inovācija?
Saeimas deputāti jau vairākkārt aicinājuši zāļu ražotājus būt pretimnākošiem jauno kompensējamo medikamentu izmaksu samazināšanā. Deputāti pārmetuši, ka no ražotāju puses cenas inovatīvajām zālēm netiek samazinātas un arī starptautiskā līmenī tiek norādīts, ka farmācijas biznesa peļņa būtu jāierobežo un jādomā par cilvēkiem, lai viņiem būtu lielāka pieeja zālēm.
Jāatgādina, ka atsevišķi pētīti gadījumi par zāļu cenu veidošanos, liecina, ka ne vienmēr jauno, dārgo medikamentu cena ir pamatota. Tā, piemēram, strīdīga situācija bija raisījusies ar “Gilead Sciences” ražoto “Sovaldi” (sofosbuviru) un “Harvoni” (sofosbuvira kombināciju), ko 2013.gada decembrī apstiprināja ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (Food and Drug Administration, FDA). Cena par 12 nedēļu ārstniecības kursu ASV šīm zālēm – 84 000 USD. Ražošanas izmaksas par 12 nedēļu ārstniecības kursu sasniegušas vien 68 – 136 USD. Indijā, kas sofosbuviram nepiešķīra patentu, cena tolaik bija 300 USD, šobrīd – 100 USD. Sofosbuvira gadījumā investīcijas pētniecībā un attīstībā tiek lēstas 300 – 500 miljonu USD robežās. Desmitgades investīcijas, uzliekot tādu cenu, tiek atpelnītas dažu nedēļu laikā, diskusijā par zāļu pieejamību pērn uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes docente, Zāļu formu tehnoloģijas katedras vadītāja farmācijas doktore Elita Poplavska. Turklāt “Gilead Sciences” paši neradīja sofosbuviru, 2012. gadā tie nopirka medikamenta autoru – biotehnoloģiju start-up uzņēmumu “Pharmasset” par 11,2 miljardiem USD, taču šo pirkumu “Sovaldi” un “Harvoni” atpelnīja jau 2014. gadā, īpašniekiem ienesot 12,4 miljardus USD, skaidroja E. Poplavska.
Jautājumā par to vai inovācija vienmēr ir ieguvums pacientam, diskusijā tika apskatīts 2015. gadā veikts pētījums, kurā pētnieki analizēja FDA reģistrētās onkoloģiskās zāles laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam. No 54 reģistrētiem produktiem 36 zāles (67%) apstiprināja, izmantojot surogātrādītājus (piem. audzēja izmērs, no progresijas brīva dzīvildze). Pēcreģistrācijas periodā no 36 zālēm tikai piecas zāles demonstrēja kopējo dzīvildzes ieguvumu, bet 18 zālēm bija negatīvs rezultāts. 13 netika pārbaudītas. No 18 zālēm septiņām pētīja dzīves kvalitāti, no kurām divas demonstrēja ieguvumu, bet četrām bija negatīvs rezultāts, vienā gadījumā rezultāti bija pretrunīgi.
Pētot faktorus, kas ietekmē ilgtspējīgu jauno zāļu pieejamības nodrošināšanu, biedrība “Veselības projekti Latvijai” secinājusi, ka to ietekmē zāļu cenu (ne)caurskatāmība un dažādi slēpti līgumi starp valsti un zāļu ražotāju par zāļu cenu.
No šī gada 1.oktobra cena vidēji par 20% samazināta 83 dārgajiem kompensējamajiem medikamentiem, bet tikai divi pametuši valsts kompensējamo zāļu sarakstu, ziņo Veselības ministrija (VM). Jau ziņojām, ka šogad ieviests kompensējamo zāļu cenu “koridors” jeb maksimāli pieļaujamā cena līdzvērtīgas efektivitātes zālēm līdz 100% virs lētāko zāļu cenas. Tātad jāsecina, ka iespēja samazināt dārgo zāļu cenu ir reāla.
Elīna Badune
