Latvijas Avīze: “Prognozējam, ka zāles kļūs dārgākas”

Veselības ministrija (VM) 15.jūlijā noraidīja farmācijas nozares sabiedrisko organizāciju piedāvāto vienošanos par plānotās recepšu zāļu cenu reformas apturēšanu un turpmāku izstrādi kopā ar farmācijas jomas pārstāvjiem.

Šodien Ministru kabinets izskatīs ministrijas iesniegtos Ministru kabineta noteikumu projektus jaunam medikamentu uzcenojumu modelim, kas ļautu pielīdzināt cenas Lietuvas un Igaunijas zāļu tirgum.

“Latvijas Avīze” 15.jūlijā rīkoja diskusiju, kurā piedalījās pārstāvji no aptiekām, zāļu piegādātājiem, ražotājiem, Veselības ministrijas. Zāļu uzcenojuma modeļa pretinieki atzina, ka tas ir veidots tā, lai stimulētu komersantus paaugstināt zāļu cenas, kā arī lai radītu arvien mazāku interesi vest zāles uz lauku aptiekām.

Publicējam daļu no Māras Libekas veidota materiāla.

Diskusijā piedalījās Agnese Ritene, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja, aptiekas īpašniece Tukumā; Jānis Lībķens, Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis; Egils Jurševics, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs; Raina Dūrēja-Dombrovska, Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore. Veselības ministriju pārstāvēja Inese Kaupere, Farmācijas departamenta direktore.

J.Lībķens pauda viedokli, ka, pieņemot ministrijas izstrādātos noteikumus, slimnīcas būs pirmās, kas paliks bez zālēm. Zāles slimnīcām publiskajos iepirkumos piegādās par ražotāja deklarēto cenu, tas nozīmē – par brīvu, jo uzcenojums būs nulle.

I.Kaupere: Dzīve ir parādījusi, ka parasti iepirkuma rezultātā uzvar viens zāļu ražotājs – tas, kurš piedāvā lētāko cenu. Pēdējās dienās mēs novērojam, ka dažādu aktivitāšu dēļ cenas kļūst divreiz augstākas – Zāļu valsts aģentūrā ražotājs ir pieteicis vienu cenu, kas redzama arī ZVA mājas lapā internetā, bet iepirkumam piesaka divreiz augstāku cenu. Nacionālam veselības dienestam īsti nav instrumenta, lai šo negodīgo rīcību apturētu. Vai tas ir normāli?

J.Lībķens: Pēc būtības tas modelis ir uzbūvēts tā, lai ģenērisko jeb lēto zāļu ražotājs sponsorētu superdārgo zāļu izplatīšanu Latvijā.

Diskusijā apspriesta Veselības ministrijas ideja izveidot zāļu valsts lieltirgotavu, kas varētu būtu izdevīgi slimnīcām, īpaši universitāšu klīnikām, jo slimnīcas izmanto ap 20% zāļu. Ministrija ir secinājusi, ka šādai lieltirgotavai vajadzīgs valsts atbalsts.

R.Dūrēja-Dombrovska: Ja to varētu izdarīt, tad jau sen šāda lieltirgotava būtu izveidota.

E.Jurševics: Tā kādreiz bija mana iniciatīva veidot zāļu valsts lieltirgotavu. Ir grūti pateikt, vai šāda lieltirgotava varētu konkurēt ar jau pastāvošām lieltirgotavām, kamēr nav detalizētu aprēķinu un nav zināms, kā tas ietekmēs zāļu tirgu.

I.Kaupere: Jā, mēs par to esam runājuši, tas virmo gaisā, bet pagaidām nav iekļauts mūsu darbakārtībā.

Pievērsīsimies aptieku liktenim. Farmaceitu organizācijas brīdina valdību, ja tikšot pieņemta ministrijas izstrādātā zāļu cenu reforma, būšot jāslēdz vairāk nekā simts aptiekas. Visvairāk cietīšot tieši tās, kas atrodas lauku reģionos. Lūdzu, izstāstiet, kādi iemesli aptiekas varētu novest līdz bankrotam?

J.Lībķens: Zāles kļūs dārgākas, un līdz ar to pastāv liela iespēja, ka to nebūs.

Sevišķi to, kuras dēvē par aukstuma ķēdes zālēm un maksā tūkstošos. Ministrija ir paredzējusi, ka lieltirgotavu uzcenojums par zāļu iepakojuma piegādi neatkarīgi no zāļu cenas būs tikai 50 centi. Tik niecīgs uzcenojums nav nekur Eiropā. Piemēram, Francijā dārgajām zālēm tas ir 38,5 eiro.

E.Jurševics: Mūsu asociācija atturējās to komentēt, jo tas ir aptieku un lieltirgotavu pārziņā. Tas gan ir skaidrs, ka ražotāji lielā mērā ir atkarīgi no lieltirgotājiem, tāpēc mums ir zināmas bažas, ja lieltirgotājiem būs jācieš zaudējumi, tas atstās iespaidu arī uz ražotājiem.

R.Dūrēja-Dombrovska: Par 50 centiem piegādāt zāļu paciņu lauku aptiekai kļūs ļoti nerentabli.

– Cik lielam vajadzētu būt uzcenojumam par zāļu paciņu?

J.Lībķens: Komersanti individuāli ministrijai ir snieguši savus aprēķinus. Kolektīvi to nedrīkst darīt, jo konkurences apstākļos ir aizliegts kopīgi apspriest savu produktu pašizmaksu.

A.Ritene: Daudzi nesaprot, ka aptiekas nesaņem atsevišķu samaksu par farmaceitisko aprūpi no valsts budžeta. Farmaceita un asistenta darba samaksa tiek iegūta no medikamentu un medicīnas preču uzcenojuma.

Aptiekām nav atsevišķa budžeta algām. Arī ar ieplānotajiem 2,50 eiro, ko lauku aptiekām maksās no valsts budžeta par farmaceitisko pakalpojumu, izsniedzot zāles pret recepti, nebūs iespējams nosegt izdevumus.

Mūs uztrauc arī tas, ka ministrija nav ierēķinājusi inflāciju. Komersantiem nekas cits neatliks kā meklēt iespējas ietaupīt, proti, ko iespējams likvidēt, no kā iespējams atbrīvoties.

Ja tiks pieņemts jaunais zāļu uzcenojumu modelis,visticamāk, būsim spiesti vērt ciet aptieku filiāles. Individuālās aptiekas, kas veido ap 20% tirgus, uzskata, ka to pastāvēšana ir ļoti būtiska arī konkurences veicināšanai. Šīs aptiekas atrodas reģionos, un mēs līdz šim ļoti esam atbalstījuši to, lai individuālajām aptiekām būtu nelielas filiāles.

J.Lībķens: Piemēram, brauc zāļu piegādes mašīna no Rīgas uz Liepāju. Piestāj un izkrauj preci Brocēnos, Saldū, bet, ja tā aptieka ir kaut kur dziļi laukos, kur jābrauc pa grants ceļiem un jālauž mašīna, 50 centu dēļ tur neviens nebrauks.

– Ministrija sola, ka aptieku ieņēmumi pieaugšot par sešiem miljoniem. No kurienes tie radīsies? Komersanti ministrijai lūguši, lai parāda šo aprēķinu, bet ministrija atsakās to darīt. Kāpēc?

I.Kaupere: To var izlasīt Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā.

J.Lībķens: Ministrija sola, ka zāļu cena samazināšoties par 15-20%. Ražotājs izlasa noteikumus, ka viņš vienu reizi gadā drīkstēšot mainīt cenu. Ko viņš darīs, pirms šie noteikumi stāsies spēkā? Viņš drošības pēc Zāļu valsts aģentūrā paziņos, ka paceļ cenu, jo viņš jau nezina, vai gada laikā nepaaugstināsies samaksa par elektrības patēriņu, vai degviela nekļūs dārgāka, vai nepieaugs ražošanas izmaksas… Tāpēc drošības labad ietāmēs rezervi izmaksu pieaugumam. Tas ir normāli, jo komersanti plāno savu darbību, nepaļaujoties uz dievpalīgu. Pēc Zāļu valsts aģentūras informācijas, ražotāji 2023. gadā 1009 zālēm, gan recepšu, gan bezrecepšu, bija palielinājuši cenu.

Prognozēju, ka pirms noteikumu stāšanās spēkā aģentūrā būs ļoti daudz pieteikumu no ražotājiem par zāļu cenu palielināšanu.

Valstī patlaban ir slikti ar finansējumu, un es varu saderēt, ka PVN zālēm nevis samazinās, bet paaugstinās.

I.Kaupere: Bezrecepšu zālēm, kas veido ap 40% tirgus, gan lieltirgotavām, gan aptiekām joprojām paliks tie paši piecenojumi, kas pieņemti 2005. gadā. Uzcenojumiem medicīniskajām ierīcēm vispār nav noteikti griesti, līdz ar to tām ir brīvais tirgus.

Arī Lietuvā un Igaunijā 20 gadus zālēm nav mainīti uzcenojumi, tāpēc situācija ir salīdzināma. Paredzēts, ka lētākajām recepšu nekompensējamām zālēm no trim līdz pieciem eiro, kas aizņem piecdesmit procentus no tirgus, uzcenojums būs no vienas līdz trim reizēm lielāks nekā kompensējamām zālēm. To var uzskatīt kā izlīdzināto tarifu – ar to, ar ko nopelni vairāk, nosegsi to, ar ko pelni mazāk.

Aptiekai vajadzētu strādāt tā, lai tā var sevi atražot.

Aptieka sniedz pakalpojumus un ar to nopelna.

Esam rādījuši ministrijas aprēķinus lieltirgotavām un aptiekām, bet tur pasaka, ka tie nederot. Mēs gaidām viņu aprēķinus, bet to nav. Runājot ar aptieku pārstāvjiem, tajā skaitā arī Ritenes kundzi, sapratām, ka jau no 2019. gada individuālā aptieka ar saviem uzcenojumiem nespēj izdzīvot, tāpēc gūst atbalstu no lieltirgotavām.

Vai, jūsuprāt, tas ir normāls biznesa modelis, ka aptieka strādā un gaida to, ko tai pasniegs lieltirgotava?

Bet tajā pašā laikā arī mums ir secinājums: tātad no 2005. gada lieltirgotavām ir tik daudz naudas, ka tās var piegādāt zāles un medicīnas preces katrai mazai aptiekai un vēl uzturēt tās aptiekas, kas nevar izdzīvot.

J.Lībķens: Piemēram, farmācijas uzņēmuma “Tamro” peļņa ir līdz 3% apgrozījuma. Vai tas ir daudz, salīdzinot ar “Latvenergo”, kuram peļņa ir vairāk nekā 20% apgrozījuma?

Vērtējot pēc “EUROSTAT” datiem, lieltirgotavu pelnītspēja vidēji pēdējos sešos gados ir pārsniegusi 7%, kas ir augstāks rādītājs nekā nozarē vidēji Eiropas Savienībā.

I.Kaupere: Es gribēju piebilst, ka visu šo laiku ražotāji varēja mainīt cenas, kad vēlas – gada laikā pat vairākas reizes. Mēs tagad esam izvēlējušies citu ceļu, un tas nav nekas jauns un ārkārtējs, jo tā rīkojas arī citas valstis, proti, cenu ražotājs drīkst mainīt tikai reizi gadā, nevis vairākas reizes, kā tas bijis līdz šim. Mēs esam parādījuši jauno zāļu uzcenojumu modeli Pasaules veselības organizācijai, kura ir pateikusi, ka tas atbilst tiem ieteikumiem un iespējām, ko eksperti ir norādījuši savos ziņojumos.

Viņi ir norādījuši arī uz to, ka mums ir cieši jāseko gan zāļu izplatīšanai, pieejamībai, gan tam, kas ar farmācijas nozari notiek kopumā.

Mēs apņemamies to darīt un šobrīd neapgalvojam, ka ir sasniegta pati pilnība. Ekspertiem vaicājām: varbūt jūs zināt kādu valsti, kura ir apmierināta ar savu uzcenojumu sistēmu zālēm? Atbildes nebija.

Kā ministrija rīkosies, ja medikamentiem strauji celsies cena, kā to prognozē Lībķena kungs?

I.Kaupere: Viss notiek soli pa solim, mēs nevaram atvērt visas frontes un uzreiz visu noregulēt.

Pirmais solis ir integrēt farmaceitus veselības aprūpes nozarē tā, lai viņi ir pilntiesīgi veselības aprūpes speciālisti. Tāpēc mēs patlaban domājam par plašāku farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu klāstu, kas būtu jāievieš. Ražotājs nevarēs paaugstināt zāļu cenu, ja tam nebūs pamatojuma. Ministrijai ir jābūt spējīgai šo pamatojumu izvērtēt.

E.Jurševics: Arī Patentbrīvo medikamentu asociācijai ir iebildumi par zāļu cenu paaugstināšanu tikai vienreiz gadā, jo mēs saskatām tur zināmu risku. Ja cenu nevarēs paaugstināt, kad nepieciešams, zāles kļūs nerentablas un tiks izņemtas no Latvijas tirgus.

R.Dūrēja-Dombrovska: Man ļoti gribētos uzzināt, konkrēti kuras valsts pieredzi Latvija tagad gatavojas pārņemt? Nākamais komentārs ir par to, ka bizness kompensēšot vienus produktus uz citu produktu rēķina. Tas var notikt līdz noteiktam līmenim, jo biznesa uzdevums nav kompensēt to, kas tam nav izdevīgi.

Šobrīd mēs esam ļoti tramīgi, tāpēc ka ar jaunā zāļu uzcenojuma modeļa stāšanos spēkā mēs nevarēsim paredzēt kontrolējamu attīstību, plānot investīcijas, jo nezināsim, kā tirgus nokompensēs ministrijas redzējumu par to, cik kas maksā.

E.Jurševics: Ja Latvijā būs jāsalīdzina zāļu cenas ar Lietuvu un Igauniju, kur attiecīgas zāles valsts kompensē, bet mums nekompensē, tas būs ļoti liels risks. Līdzko zāles ir kompensācijas sistēmā, tām ir daudz lielāks apgrozījums nekā tiem medikamentiem, kuri nav valsts apmaksāti. Cik es zinu, ne Lietuvā, ne Igaunijā šāda salīdzināšana nenotiek. Ja ministrija vēlas Latvijā tādas zāļu cenas kā kaimiņvalstīs, tad vismaz vajadzētu panākt, lai valsts budžets kompensējamām zālēm būtu tikpat liels kā Lietuvā un Igaunijā.

I.Kaupere: Ja mēs ņemtu par pamatu lietuviešu modeli, tad aptiekām ienākumi būtu zemāki nekā patlaban.

Mēs orientējāmies uz farmaceita prestiža celšanu, ieviešot samaksu par zāļu izsniegšanu pret recepti. Aptiekām papildus no valsts budžeta būs deviņi miljoni eiro. Tādējādi tiks palielināta aptieku neatkarība, jo tas nav normāls bizness, ja aptiekas izdzīvo uz lieltirgotavu rēķina.

A.Ritene: Veselības ministrija ir ņēmusi absolūtos skaitļus, kopējos ciparus, nerēķinoties, kur aptieka atrodas. Neskaidrs ir arī jautājums, kā tika aprēķināta samaksa par recepti un cik iepakojumu ir uz vienu recepti, jo tas ir būtisks jautājums. Ministrijai un aptiekām ir atšķirīgi aprēķini.

Pēc Kauperes kundzes sacītā var saprast, ka tagad ministrija ir ķērusies vērsim pie ragiem. Bet būtu diezgan aplam uzskatīt, ka jaunie farmaceiti steigsies strādāt aptiekās tikai tāpēc, ka tagad valsts ir ieviesusi maksu par farmaceitisko aprūpi.

Mēs parēķinājām, ka no tās naudas, ko valsts piešķirs samaksai par recepti, algām pietiktu trim mēnešiem. Pārējā algas daļa ir no zāļu uzcenojuma, kas tiks samazināts.

Mēs rēķinājām, bet mums nekādi nesanāk tie ministrijas solītie miljoni.

J.Lībķens: Pateikt, kam ir taisnība, droši varēs tikai tad, kad būs pagājis vismaz gads pēc Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

Tas ir eksperiments ar slimiem cilvēkiem. Rodas jautājums: vai, palaižot šo modeli, ir rezerves mehānisms jeb stopkrāns, kuru ātri var ieviest, ja ministrijas īstenotā reforma reālajā dzīvē radīs daudz problēmu. Ministrija ieviesa izmaiņas kompensējamo zāļu sarakstā no 1. jūlija – tie cilvēki, kuriem zāles tika kompensētas 50% apmērā, tagad ietaupa 25%, jo valsts tās apmaksā 75% apmērā.

Pirmajā jūlijā aptiekās ieradās pacienti ar receptēm, kur ir norādīta nevis 75%, bet iepriekšējā 50% kompensācija.

Farmaceits stāvēja pie datora un neko nevarēja izdarīt, jo sistēma nesaprata, ka kompensācijas apmērs ir mainījies. Vai cits piemērs – cilvēkam ir izrakstīta kompensējamo zāļu recepte, kur līdzšinējo 50% kompensācijas vietā ir 75%, un tās viņam ir nepieciešamas medicīniskai procedūrai, kas tajā pašā dienā ir paredzēta slimnīcā.

Aptiekā atbild, ka šīs zāles izsniegšot slimnīca, savukārt tur pacientam stāsta, ka tas jādara aptiekai.

A.Ritene: Paši sākām interesēties Nacionālajā veselības dienestā (NVD), kas mums tagad ir jādara ar to recepti, kas ir izrakstīta nepareizi. Recepte ārstiem esot jāpārraksta. Izrādījās, ka ģimenes ārsti nemaz nezinot par jauno kārtību.

I.Kaupere: Ārsti ir informēti. Tas, ka viņi nelasa e-pastus, ir cits jautājums.

Viņiem trīs reizes tika nosūtīta informācija par jauno kompensācijas kārtību un par to stāstīts arī sanāksmē.

NVD vērsās arī pie komersantiem, ka receptes ar 50% kompensāciju ir jāatprečo kā receptes ar 75% kompensāciju. Es pieļauju, ka nedēļu bija problēmas tāpēc, ka elektroniskās sistēmas nebija pielāgotas jaunajai kārtībai. NVD bija norādījusi aptiekām, ka nevajag sūtīt pacientus mājās, bet gan nodrošināt 75% kompensāciju.

R.Dūrēja-Dombrovska: Nekad valsts nav uzņēmusies atbildību par neveiksmīgām reformām. Arī šajā gadījumā droši vien tiks vainotas aptiekas, ka netika galā ar valsts piešķirtajiem miljoniem, vai zāļu ražotāji un lieltirgotavas, ka nepiedāvāja korektas cenas.

A.Ritene: Šis nav laiks eksperimentiem. Ja mazās aptiekas aizvērs, neviens tās vairs vaļā nevērs.

J.Lībķens: Veselības ministrs Hosams Abu Meri intervijās ir norādījis, ka ministrija neglābs nerentablās aptiekas.

A.Ritene: Sanāk tā, ka ministrijas eksperiments fokusējas uz iedzīvotājiem, pacientiem un individuālajām aptiekām.

– Vai ministrijas reformas dēļ varētu krasi palielināties bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju cenas?

J.Lībķens: Lietuvā tas tā notika, jo arī tur pazemināja uzcenojumus zālēm, un līdz ar to vitamīni un bezrecepšu medikamenti kļuva ievērojami dārgāki nekā Latvijā.

 

Avots: LETA, LA (Māra Libeka)