Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
21. septembrī Latvijas Universitātē norisinājās konference “Veselības aprūpes sistēma Latvijā – strukturālās reformas un finansēšanas modeļi”, kurā starptautisko organizāciju eksperti un Latvijas veselības aprūpes nozares un ekonomikas eksperti, nozares profesionāļi, sabiedrisko organizāciju, pacientu organizāciju pārstāvji un politiķi diskutēja par iespējamiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem tuvākajā nākotnē.
Kā konferences atklāšanā pauda ministru prezidents Māris Kučinskis, visi ir vienoti uzskatā, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā ir jāmaina un ka tam ir vajadzīga nauda. Galvenais jautājums šobrīd – kuru no finansēšanas modeļiem izvēlēties.
Veselības ministre Anda Čakša uzsvēra, ka veselības aprūpes jomā mēs esam sasnieguši to pagriezienu, kad tālāka ceļa vairs nav. “Garās rindas un veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība, fakts, ka Latvijas iedzīvotāji mirst no slimībām, kas pasaulē tiek veiksmīgi ārstētas, un citas samilzušās problēmas norāda, ka mums ir nepieciešamas pārmaiņas. Slims cilvēks ir visas valsts nelaime – slimība ir zaudējums gan konkrētajam cilvēkam un viņa ģimenei, gan valsts tautsaimniecībai,” teica ministre.
Pasaules eksperti: jāpalielina finansējums, bet tikai kopā ar reformām
Savu skatījumu uz Latvijas veselības aprūpes šā brīža rādītājiem un iespējamo nākotni sniedza Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Veselības nodaļas vadītāja Frančeska Kolombo, savukārt vīziju par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanu demonstrēja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Barselonas biroja veselības sistēmu stiprināšanai vadītājs Tamāšs Evetovits. Ar savu redzējumu par nozares tālāku finansēšanu dalījās veselības un ekonomikas jomas eksperti Latvijā.
OECD pārstāve norādīja uz sliktajiem Latvijas sabiedrības veselības stāvokļa rādītājiem, pieminēja sabiedrības novecošanos, dažādus veselības aprūpes pieejamības riska faktorus, iedzīvotāju zemo veselības pašnovērtējumu, Latvijas iedzīvotāju vidējo vecumu, kas ir mazāks kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, slikto pakalpojumu pieejamību, kam raksturīga ilga gaidīšana uz pakalpojumiem un lieli izdevumi no pacientu maciņiem. Viņa uzsvēra, ka, rēķinot pēc attiecības pret iekšzemes kopproduktu (IKP) lēnām veselības aprūpe Latvijā atgriežas pirmskrīzes līmenī, taču valsts finanšu ieguldījums veselības aprūpē joprojām ir ļoti mazs. Ir jāuzlabo profilakse, pakalpojumu pieejamība, jānodrošina vairāk māsu primārajā aprūpē un ģimenes ārsta palīgu, kā arī vairāk ārsta prakšu reģionos. Tāpat jādomā par finanšu ieguldījumu efektīvu izlietošanu. Pakalpojumiem jābūt orientētiem uz kvalitāti, kritiski jāizvērtē neveiksmes, jāveido piecu vai 10 gadu attīstības plāns, jāplāno darba spēka plūsmas attīstība un atalgojums ilgtermiņā. Eksperte arī norādīja, ka Latvija veselības aprūpei tērē 3,4% no IKP, kas ir aptuveni puse, ko vidēji tērē citas OECD dalībvalstis. PVO pārstāvis T. Evetovits uzsvēra, ka latvijai būtu jātiecas vismaz uz 5% no IKP šajā jomā, un to varot sasniegt arī esošās nodokļu sistēmas ietvaros.
Gan T. Evetovits, gan F. Kolombo pauda atbalstu nodomam palielināt finansējumu veselības aprūpei, tomēr abas organizācijas uzsver, ka tam jānotiek kopā ar konkrētām reformām, strukturālām izmaiņām nozarē.
PVO pārstāvis norādīja, ka Latvijā visiem iedzīvotājiem ir jānodrošina visaptveroša, pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe, kā arī ir jāpalielina valsts ieguldījums veselības aprūpē, jo bez finansējuma palielināšanas jauna veselības finansēšanas modeļa ieviešana veselības aprūpes apkalpojumu pieejamību neuzlabos. Viņš uzsvēra, ka visas mums līdzvērtīgās valstis (Poloja, Horvātija, Ungārija, Slovākija, kā arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija) veselības aprūpei no valsts budžeta atvēl daudz vairāk kā Latvija. Tas esot politisks lēmums, uzsvēra T. Evetovits, jo jau šobrīd viņs saskata iespēju, kā ar maksimāli nesāpīgi arī Latvija varētu palielināt veselības aprūpes budžetu. (Skaidrojumu var skatīt zemāk pievienotajā prezentācijā.) PVO ieskatā veselības aprūpei vajadzētu novirzīt vismaz 12% no valsts budžeta, kas vēl joprojām tomēr būtu mazāk kā vidēji ES valstīs, bet būtu līdzīgi ar Igauniju un Lietuvu. (Latvijā šobrīd šai jomai tiek novirzīti 9,8% no valsts kopbudžeta ieņēmumiem.) Tas mazinātu pacientu risku kļūt nabadzīgiem savas slimības dēļ. Kā norādīja PVO eksperts, kamēr pacienti par veselības aprūpes pakalpojumiem no savas kabatas maksā līdz 15%, šāds risks ir samazināts, taču Latvija jau šobrīd atrodas riska zonā, jo pašu pacientu tēriņi par veselības aprūpi pārsniedz 30%. Mirstība ir tieši atkarīga no veselības aprūpē ieguldītās naudas, un mūsu valsts iedzīvotāju mirstības rādītāji liecina, ka ieguldīts tiek pārāk maz, skaidroja T. Evetovits.
Veselības nozares pārstāvjiem un ekonomistiem – atšķirīgi viedokļi par finansēšanas modeli
Veselības ministrijas (VM) virzīto modeli demonstrēja VM valsts sekretārs Kārlis Ketners. Šis modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā. Ieviešot šādu modeli, netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem, uzskata ministrija.
Latvijas Banka (LB) savukārt piedāvā ieviest obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju ar privāto un valsts apdrošinātāju iesaisti, ieviešot konkurences elementu veselības nozarē. Kā uzsvēra LB pārstāvis Uldis Rutkaste, tas ļautu ne tikai piesaistīt trūkstošo finansējumu nozarei (ap 300 miljoniem eiro), bet arī nodrošinātu efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību. Šāds modelis darbotos ilgtermiņā un nebūtu atkarīgs no politiskās konjunktūras. (Ar koncepciju pilnībā var iepazīties šeit: http://bit.ly/2dmgQFu).
Pret šādu modeli būtiski iebilst Latvijas Ārstu biedrība, kas neatbalsta apdrošināšanas polišu iegādi, jo tā palielinās Latvijas iedzīvotājiem jau šobrīd uzlikto finanšu slogu. Savukārt Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds pauda, ka katram finansējuma modelim ir savi plusi un mīnusi, taču arī viņš ir pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji nav gatavi maksāt par apdrošināšanas polisi. Runājot par tūlītēju rīcību, viņš uzsvēra, ka līdzekļu efektīvā pārvaldīšanā ļoti būtiska ir e-veselības loma, kā arī rosināja uz pakalpojumu tarifu izlīdzināšanu.
Diskusijas laikā tika pausti dažādi viedokļi par iespējamiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem.
Kā jau paziņojusi veselības ministre A. Čakša, valdībā diskusijas par veselības aprūpes finansēšanas modeli paredzētas otrdien, 27.septembrī. Savukārt premjers M.Kučinskis apliecinājis, ka turpmākajos gados nozare var rēķināties ar nozīmīgu finansējuma pieaugumu, jo reformu veikšanai esot politiskā griba.
Ar konferences prezentācijām var iepazīties šeit:
Elīna Badune
