Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Ar šo brīdi portāls www.farmacija-mic.lv uzsāk jaunas rubrikas – “Speciālista viedoklis” – publicēšanu. Šajā rubrikā turpmāk būs pieejami raksti par dažādām saslimšanām, slimību profilaksi, ārstēšanos un veselīgu dzīvesveidu. Rubriku aizsākam ar rakstiem par akūtām elpceļu vīrusslimībām.
Mūsu dienās saaukstēšanās jeb vīrusinfekcija, kas izpaužas ar iesnām, faringītu, laringītu un kairinošu klepu, rada vislielākos darba un skolas kavējumus. Šo iemeslu dēļ cilvēki visbiežāk apmeklē veselības aprūpes speciālistus. Saaukstēšanos var izraisīt vairāk par 200 vīrusu. Rinovīrusi, kam ir vairāk par 100 serotipiem, izraisa vismaz 50% saaukstēšanās gadījumu pieaugušiem.
Gripa ir vīrusslimība, kas ietekmē visu vecumgrupu un abu dzimumu cilvēkus. Uzliesmojumi galvenokārt ir ziemā un agrā pavasarī (visbiežāk no decembra līdz martam). Imunitāte pēc gripas pārslimošanas ir īslaicīga (2–3 gadi) un tikai pret attiecīgo vīrusa tipu.
Lai sekmīgi turētos pret vīrusu spiedienu, galvenā nozīme ir labai imūnsistēmas darbībai. Ja cilvēks bieži inficējas un ātri tiek galā ar slimību, tas neliecina par sliktu imūnsistēmu. Šādā gadījumā nedaudz vājāki var būt aizsargsistēmas pirmie posmi, bet pārējā sistēma darbojas godam. Imūnsistēmu var stiprināt dažādi – gan iedarbinot barjeru augšējos elpceļos, gan veicinot zarnu imunitāti, jo zarnu traktā ir visvairāk limfātisko šūnu.
Lai novērstu un ārstētu saaukstēšanos, cilvēki lieto dažādus vitamīnus, minerālvielas un augu valsts uztura bagātinātājus. Tos izvēlas pacienti un farmaceiti, un to lietošana parasti netiek klīniski dokumentēta.
Profilakses paņēmieni vīrusu laikā
Efektīva vīrusinfekcijas profilakse nozīmē pilnīgu vīrusu iznīcināšanu uz rokām. Der bieža roku mazgāšana vai dažādu pretvīrusu līdzekļu lietošana.
Vīrusi saglabājas uz ādas un priekšmetiem 3–4 stundas. Rokas jāmazgā vai jādezinficē pēc uzturēšanās jebkurā sabiedriskā vietā. Roku mazgāšanai var izmantot ziepes, etilspirtu, benzalkonija hlorīdu, salicilskābi, piroglutāmskābi, triklozānu saturošus līdzekļus. Diemžēl ne vienmēr iespējams nomazgāt rokas, kad tas būtu nepieciešams. Taču šim nolūkam var nēsāt līdzi mazgāšanas vai dezinfekcijas līdzekļa šķīduma pudelīti vai aerosolu.
Lai arī aukstumā vīrusi kļūst noturīgāki pret vairākiem roku mazgāšanas līdzekļiem, bieža un kārtīga roku mazgāšana ar siltu ūdeni un parastām ziepēm ir pietiekama, lai pasargātu organismu no inficēšanās. Tā jāiemāca arī bērniem.
Censties nepieskarties degunam vai acīm. Cilvēkiem ar iesnām jāšķauda un jāklepo vienreiz lietojamā kabatlakatā, kas tūlīt jāizmet.
Ja iespējams, jāvairās no ciešas, ilgstošas saskarsmes ar cilvēkiem, kam ir iesnas. Ja tas nav iespējams, vajadzētu vismaz izvairīties no pieskaršanās šiem cilvēkiem vai sarokošanās ar viņiem.
Tā kā rinovīrusi var dzīvot līdz trim stundām ārējā vidē, virsmu tīrīšana ar dezinficējošu līdzekli var palīdzēt samazināt infekcijas izplatīšanos. Inficētu virsmu var tīrīt ar dezinficējošu vai mazgāšanas līdzekli.
Pietiekams miegs un fiziski vingrinājumi palīdz imūnsistēmai optimāli darboties. Smēķēšana ietekmē gļotu izdalīšanos un padara cilvēku uzņēmīgāku pret saaukstēšanos. Cilvēkiem būtu jāizvairās gan no aktīvas, gan pasīvas smēķēšanas.
Ja tuvinieks saslimst
Vīrusi spēj izdzīvot vairākas stundas uz virsmas, ko skārusi inficēta persona, piemēram, gaismas slēdžiem, tālruņa klausules, televizora regulatora, datora tastatūras u.c., tādēļ visas virsmas slimnieka tuvumā ieteicams nomazgāt ar siltu ziepjūdeni vai dezinficējošu līdzekli.
Ja slimo bērns, ieteicams mazgāt arī viņa biežāk lietotās rotaļlietas un mēbeļu virsmu.
Slimniekam ieteicams lietot vienreizējas glāzes, īpaši ja ģimenē ir mazi bērni, kas bieži lieto citu krūzes vai glāzes.
Vīrusi un baktērijas izdzīvo vairākas stundas uz dvieļiem, ko lietojis inficēts cilvēks, tādēļ roku slaucīšanai ieteicams lietot papīra dvieļus vai atsevišķus dvieļus katram ģimenes loceklim un viesim.
Stress un dzīvesveids
Cilvēkiem ar emocionālu stresu ir vājāka imūnsistēma un nosliece biežāk saaukstēties, salīdzinot ar cilvēkiem, kas spēj saglabāt mierīgu attieksmi pret sadzīves problēmām.
Lai arī nav atklāta veselīga uztura un fiziskas slodzes tieša saistība ar izvairīšanos no saaukstēšanās, zināms, ka veselīgs dzīvesveids ar pietiekamu atpūtu, miegu un uzturu palīdz nodrošināt mūsu imūnsistēmas aizsargspēju.
Veselības garants – minerālvielu un vitamīnu līdzsvars
Labu imūnsistēmas darbību nodrošina minerālvielu un vitamīnu līdzsvars organismā. Ja, tuvojoties rudenim, biežāk iekaist kakls vai ātri rodas iesnas, jāapsver nepieciešamība izmantot vitamīnu un minerālvielu kursu.
Labi zināmais C vitamīns ir svarīgs imūnsistēmas darbā. Tas veicina interferona (pretvīrusu olbaltumviela, kas rodas cilvēka organismā vai audu kultūrās pēc saskares ar kādu vīrusu, dažām baktērijām, baktēriju endotoksīniem vai dažām sintētiskām vielām) izstrādi organismā. Lai būtu laba veselība, pēc 18 gadu vecuma vīriešiem ar pārtiku jāuzņem vismaz 90 mg, bet sievietēm – 75 mg C vitamīna dienā. Vīrusu sezonā C vitamīnu var periodiski lietot papildus – bērniem līdz 250 mg dienā, pieaugušiem līdz 500 mg dienā, slimības laikā šo devu pieaugušiem var vēl palielināt līdz pat 2 g dienā.
Pētījumos nav pierādīts, ka liela C vitamīna deva uzlabo imunitāti tiktāl, ka cilvēku neskar saaukstēšanās vai mazinās tās simptomi. Lielu C vitamīna devu nedrīkst lietot ilgstoši, jo tā var izraisīt caureju.
C un E vitamīns, kā arī cinks un selēns ir antioksidanti un aizsargā organismu, neļaujot veidoties kaitīgām vielām. Arī A un D vitamīns piedalās organisma aizsargsistēmas stiprināšanā. Eiropas Pārtikas drošuma pārvalde (European Food Safety Authority – EFSA) uztura bagātinātāju marķējumā atļauj norādīt, ka D vitamīns piedalās normālas imūnsistēmas darbības nodrošināšanā.
Ehinācijas līdzekļus, kas ir populāri saaukstēšanās gadījumā, nelieto ilgāk par astoņām nedēļām, jo citādi var panākt pretēju efektu – imūnsistēma var tikt nomākta. Ehināciju neiesaka lietot cilvēkiem, kam ir nopietni imūnsistēmas darbības traucējumi – reimatoidālais artrīts, sistēmiska sarkanā vilkēde vai multiplā skleroze.
Veselību labvēlīgi ietekmē bioloģiski aktīvas vielas fitoncīdi. Daudz to ir sīpolos, lokos, ķiplokos, rutkos, kāļos, selerijās. Ja šie dārzeņi negaršo vai gremošanas trakta traucējumu vai īpatnību dēļ to lietošana ir apgrūtinoša, var izlīdzēties ar kapsulētiem uztura bagātinātājiem. Imunitāti stiprina arī zivju eļļā esošās polinepiesātinātās taukskābes. No biškopības produktiem imūnsistēmu stiprina ne tikai medus un ziedputekšņi, bet arī peru pieniņš.
Vēl viens imūnsistēmu stiprinošs līdzeklis ir laktoferīns – dzelzi saturošs olbaltums, zīdītāju (arī cilvēka) iedzimtās imunitātes pamatelements. Visvairāk tā ir pirmpienā – pat septiņas reizes vairāk nekā pienā, kas veidojas vēlāk. Laktoferīns ir arī bioloģiskos šķidrumos (asarās, asinīs, siekalās, pienā) un gļotādā. Laktoferīnam piemīt antimikrobiskas, antioksidanta, pretiekaisuma un antikancerogēniskas īpašības, tas palielina dzelzs līmeni, aktivē imūnsistēmu, modulē resnās zarnas mikrofloru.
Gripas profilaksē primāra nozīme ir laikus veiktai vakcinācijai.
1981. gadā R. Edgars Hope-Simpsons izvirzīja sezonāla stimula hipotēzi, proti, gripas epidēmijas spilgto sezonalitāti saistīt ar Saules starojuma pārmaiņām. To papildina atklājums, ka aktīvā D vitamīna forma darbojas par imūnsistēmas modulatoru. Iespējams, vislielākā nozīme ir D vitamīna spējai aktivēt spēcīgos pretmikrobu peptīdus, kas atrodas neitrofilos leikocītos, monocītos, dabiskās galētājšūnās un epitēlijšūnās, kas klāj elpceļus, kur tiem ir galvenā nozīme plaušu aizsargāšanai pret infekciju. Pretmikrobu peptīdiem piemīt plaša spektra darbība pret baktērijām, sēnītēm un vīrusiem. Ziņojumi liecina, ka saslimstība ar gripu ir mazāka, paaugstinoties D vitamīna līmenim saules staru vai papildterapijas ietekmē. D vitamīna deficīts bērnus predisponē (padara uzņēmīgus) elpceļu infekcijām, īpaši astmas gadījumā, bet D vitamīna uzņemšana gan iekšķīgi, gan ar saules stariem mazina elpceļu infekciju biežumu.
Dace Vēja, farmaceite
Raksts tapis sadarbībā ar SIA “Silvanols”
Vēres
- Campbell A. 2016-2017 Influenza Antiviral Recommendations. Medscape. Jan 09, 2017.
- Cannell J. J., Vieth R., Umhau J. C., Holick M.F., Grant W.B., Madronich S., Garland C. F., Giovannucci E. Epidemic influenza and vitamin D. Epidemiol Infect., 2006 Dec; 134 (6): 1129–1140.
