Zāles lielveikalā – ieguvums vai drauds cilvēku veselībai?

Latvijas publiskajā telpā pēdējā laikā atkal ir atsākusies diskusija par bezrecepšu medikamentu tirdzniecības liberalizāciju. Idejas iniciatori aicina atļaut daļu no biežāk lietojamajiem medikamentiem – zāles pret saaukstēšanos, sāpēm, drudzi u.tml. – tirgot ne tikai farmaceita uzraudzībā aptiekās, bet arī citās tirdzniecības vietās, piemēram, pārtikas veikalos, benzīntankos.

Demokrātiskā sabiedrībā diskutēt mēs varam par jebko, izņemot atsevišķas lietas, kas skar valsts drošību un pastāvēšanu. Taču skumji, ka profesionāli nepamatotas diskusijas aizsāk, kā biežāk ierasts, nevis interneta komentētāji, bet gan pavisam nopietna un oficiāla valsts iestāde – šajā gadījumā Konkurences padome. Atsaucoties uz mūsu kaimiņvalsts Lietuvas Veselības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas atļautu medikamentu tirgošanu ārpus aptiekas.

Uzreiz vēlētos uzsvērt – zāles, tajā skaitā bezrecepšu, nekādā gadījumā nav uzskatāmas par preci šī vārda sadzīviskajā izpratnē. Jebkuri medikamenti būtībā ir inde, kas pozitīvi iedarbojas tikai uz konkrētiem pacientiem, konkrētas diagnozes gadījumā, precīzās devās un precīzās kombinācijās ar citiem medikamentiem. Turklāt, jebkurām, arī bezrecepšu zālēm, piemīt nereti pat ļoti bīstamas blaknes.

Tieši šī iemesla dēļ, un ne tāpēc, lai kaut kādā veidā ierobežotu konkurenci, vairumā pasaules valstu vēsturiski ar medikamentu izplatīšanu nodarbojās tikai profesionāļi – farmaceiti vai farmaceita asistenti. Lielveikala pārdevēja pie kases nekādi nevarēs pacientu konsultēt nedz par iespējamajām zāļu lietošanas blaknēm, nedz devām, nedz saderību ar citiem medikamentiem.

Šī nav pirmā reize, kad aizsākas šāda diskusija, mēs esam par to daudz runājuši biedrībā un apsprieduši arī ar ārstiem. Līdz ar to es uzdrošinos apgalvot nozares profesionāļu – gan farmaceitu, gan ārstu – vārdā, ka jebkuru medikamentu, tajā skaitā ierindas cilvēka izpratnē pat tik vienkāršu līdzekļu kā pretsāpju un pretsaaukstēšanās līdzekļu nekontrolēta izplatīšana ārpus aptiekām ir bīstama Latvijas iedzīvotāju veselībai. Pavaicājiet gastroenterologiem Latvijas slimnīcās, cik bieži pie viņiem nonāk pacienti ar nopietnu kuņģa asiņošanu pēc nepareizas, nekontrolētas pretsāpju līdzekļu lietošanas!

Nesen Latvijā bija gadījums, kad slimnīcā neizdevās glābt kāda bērniņa dzīvību, jo vecāku nevērības dēļ bija ievērojami pārdozēts viens no populārākajiem pretsaaukstēšanās līdzekļiem paracetamols. Vecāki, nekonsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, bērnam bija devuši virkni dažādu nosaukumu medikamentu “pret temperatūru”, kuru visu sastāvā ietilpa aktīvā viela paracetamols.

Pašārstēšanās nav nekāds pārkāpums, un daudzos veselības problēmu gadījumos tā notiek un notiks arī turpmāk, taču tai jānorit speciālista (farmaceita, ārsta) uzraudzībā vai vismaz saņemot kvalitatīvu konsultāciju par zālēm, kuras cilvēks izvēlas lietot – kam zāles domātas, kāds ir to sastāvs, kā lietot, kāda var būt mijiedarbība ar citām zālēm, uzturu, kādas ir iespējamās blaknes un ko darīt, ja tās izpaužas. Dažādi pētījumi rāda, ka nekontrolēta medikamentu lietošana jau tagad ir Latvijas iedzīvotājiem raksturīga parādība.

Apskatīsim tikai vienu segmentu – zāles pret saaukstēšanās simptomiem. Biedrības “Veselības projekti Latvijai” 2010. gada pētījums par iedzīvotāju medikamentu lietošanas paradumiem saaukstēšanās slimību gadījumos liecina, ka pēdējā saslimšanas reizē pieaugošie respondenti visbiežāk – 45,4% gadījumu – bija konsultējušies nevis ar ārstu vai farmaceitu, bet ar radiem, draugiem, paziņām. Savukārt kā vispārējais informācijas avots par medikamentiem vairumam aptaujāto – 68,4% – bija kalpojuši plašsaziņas līdzekļi!

Šīgada februārī pēc uzņēmuma “Silvanols” pasūtījuma veiktais socioloģisko pētījumu firmas SKDS pētījums par iedzīvotāju rīcību saaukstēšanās slimību gadījumos rāda, ka aptuveni 44% Latvijas iedzīvotāju vairumā gadījumu lieto zāles pēc farmaceita ieteikumiem, 23% paļaujas uz draugu un radu ieteikumiem, un tikai 12% griežas pie ārsta. Turklāt aptuveni 50% iedzīvotāju pie ārsta vispār vēršas tikai ieilgušu saslimšanu gadījumos un kritiskās situācijās.

No minētā varētu secināt, ka gan Latvijas Farmaceitu biedrības, gan Veselības ministrijas un Zāļu valsts aģentūras organizētās sociālās kampaņas ir kaut nedaudz, bet tomēr mainījušas cilvēku izpratni par to, cik atbildīgi ir izvēlēties pareizās zāles un pareizi tās lietot, novērtējot speciālista devumu. Un tagad Konkurences padome, arī valsts institūcija, aicina uz kaut ko pavisam pretēju!

Ir skaidrs, ka zāļu brīva pieejamība veikalā atmestu mūs atkal atpakaļ 2010. gada līmenī. Apziņā nostiprinātos stereotips, ka zāles – tas jau nav nekas īpašs. Ja jau tās stāv turpat blakus maizei, kādēļ gan nepaķert kādas televīzijas reklāmu ieteiktās tabletītes pie reizes. Tāpat, katram gadījumam. Un, kad kāds ģimenē saslimst, tad nu var ķerties pie krājumā esošo medikamentu kombinēšanas!

Un – kā ar bērniem? Aptiekā zāles bērniem neizsniedz, ja iepriekš kāds no pieaugušajiem nav sazinājies ar farmaceitu un lūdzis to darīt, jo paši nevar atnākt, piemēram slimības dēļ. Kurš un uz kāda pamata izsekos veikalā, vai nepilngadīgs bērns nepaņems zāles?

Latvijas Farmaceitu biedrība aicina būt atbildīgiem, publiskajā telpā sākot runāt par sabiedrībā visai jūtīgiem jautājumiem – it kā ar mērķi uzlabot zāļu pieejamību, tajā pat laikā otrā svaru kausā ieliekot drošu un efektīvu to lietošanu. Šiem svaru kausiem līdzsvars nav iespējams! Minot Lietuvu kā piemēru, varbūt vajadzētu pieminēt arī citas valstis, kurās šobrīd ir iespēja iegādāties zāles ārpus aptiekām, taču norit diskusija par atteikšanos no šīs prakses.

Aicinām gan Latvijas institūciju, gan citu organizāciju un mediju pārstāvjus neraudzīties uz jautājumiem, kas var ietvert specifiski profesionālus riskus, šauri, tikai no savu kompetenču pozīcijām, bet izdiskutēt ar jomas profesionāļiem un nevalstiskajām organizācijām.

 Kitija Blumfelde,
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente