Ģimenes ārstiem nav pārliecības, ka e-veselība būs gatava no nākamā gada janvāra

Dažādu iemeslu dēļ Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai (LĢĀA) nav nekādas pārliecības, ka e-veselības sistēma būs gatava no nākamā gada 1.janvāra, intervijā nacionālai informācijas aģentūrai LETA paudusi asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

E-veselības sistēmas obligātā lietošana pārlikta no šī gada 1.septembra uz nākamā gada 1.janvāri. Aasociācijas vadītāja uzskata, ka datuma atlikšana ir ne tikai ģimenes ārstu, bet vispārējs ieguvums, jo sistēma tomēr neesot gatava. “Domāju, ka ministrija pati saprata, ka nevarēja e-veselību ieviest no 1.septembra,” teikusi Veide.

Vienlaikus viņa norādījusi, ka valdība un Veselības ministrija (VM) neatbalsta streika prasību par pakāpenisku sistēmas lietošanu, proti, sākt sistēmas lietošanu tikai ar e-darba nespējas lapu izrakstīšanu no 1.janvāra. Par e-receptes un citu sistēmas daļu obligātu lietošanu asociācija vienotos ar VM vēlāk, kad būtu pierādījumi, ka arī šīs sistēmas daļas funkcionē droši un efektīvi. “Šī iemesla dēļ cerības, ka sistēmu uzlabos un tā labi darbosies, tostarp kā reklamēts – ātri, ērti un droši -, mums nav,” piebildusi asociācijas vadītāja.

Viņa gan atzinusi, ka daži uzlabojumi esot, piemēram, darba nespējas lapas izrakstīšanā, jo tā tiešām esot ātrāka, un tur problēma esot mazāka, ja neskaita VM kavēšanos ar slimības diagnozes izslēgšanu. Tomēr ar recepti joprojām esot problēmas. “Mēs no biedriem saņemam iebildumus par izrakstīšanas neērtumu un ātrumu, proti, problēmas ar kompensējamo medikamentu devām, turklāt receptes izrakstīšana prasa ap piecām minūtēm, kaut arī ar roku varam uzrakstīt minūtes laikā. Tas nav pieņemami,” uzvērusi Veide.

Pēc viņas paustā, daudzas receptes jāraksta ar roku, jo sistēmā nav iekļauts nepieciešamais medikaments, nav tā saucamā M saraksta, no kura var izrakstīt zāles grūtniecēm, sistēmā neesot arī medicīnisko ierīču.

Tāpat Veide norādījusi, ka sistēma mēdzot arī “atslēgties”, pazūdod darba nespējas lapas, pazūdod receptes, kuras ilgstoši nevar atrast. Tas patērē laiku, kuru ārstam būtu jāvelta pacientam. “Man kolēģis pavisam nesen teica, ka pēc pieņemšanas viņš divas stundas “sēdēja” e-veselībā, lai ievadītu visas darba nespējas lapas un receptes,” paudusi Veide.

Vienlaikus viņa skaidrojusi, ka VM un valdība pieprasa arī ievadīt e-veselībā pacienta veselības datus, piemēram, alerģijas, diagnosticētās slimības un nepārejošos veselības stāvokļus, implantu un protēzes, veiktās ķirurģiskās operācijas, regulāri lietojamās zāles un citu informāciju bez pacienta piekrišanas. To ārsti nedrīkstot darīt, bet valdība pieprasa, lai ārsts ir tas, kas aizskar pacienta privātuma tiesības.

Jau ziņots, ka līgumi par Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas jeb e-veselības lietošanu līdz šim noslēgti ar 35,8% jeb 472 ģimenes ārstu praksēm, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) interaktīvā karte par e-veselības lietotāju skaitu.

www.farmacija-mic.lv