Latvijā pērn vidējā antibiotiku dienas deva uz 1000 iedzīvotājiem dienā bija 14,76, savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidējais rādītājs ir apmēram 20 devas, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un OECD apkopotā informācija.
Dienas deva Latvijā gadu laikā nav būtiski mainījusies, jo 2015.gadā tā bija 14,82 devas uz 1000 iedzīvotājiem, savukārt 14,01 deva tika reģistrēta 2014.gadā, ziņo nacionālā informācijas aģentūra LETA.
Latvija 2014.gadā OECD valstu vidū bija ar ceturto labāko rādītāju aiz Čīles, Nīderlandes un Igaunijas. Visvairāk antibiotikas lieto Turcijā, Grieķijā un Korejā.
Tāpat Latvija uzrāda zemu antibiotiku patēriņu lauksaimniecībā, kur Latvija ir sestajā vietā aiz Norvēģijas, Islandes, Zviedrijas, Somijas un Slovēnijas. Šeit vissliktākie rādītāji ir Spānijai, Itālijai un Portugālei.
Vienlaikus Latvijai 2014.gadā, pēc OECD datiem, bija augsta antimikrobā rezistence. OECD valstu vidējais rādītājs ir apmēram 15%, savukārt Latvijai šis rādītājs ir lielāks nekā OECD valstīs vidēji, kas nozīmē, ka Latvijā rezistence ir lielāka.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) galvenā speciāliste antimikrobās rezistences jautājumos Elīna Dimiņa iepriekš diskusijā par atbildīgu antibiotiku lietošanu un antimikrobās rezistences jautājumiem norādījusi, ka vēsturiski Latvijā antibiotikas lieto maz, turklāt īpaši labi rādītāji ir ambulatorajā sektorā. Latvijā antibiotiku patēriņš piecu gadu laikā būtiski nemainās, tas esot vienmērīgi stabils gan slimnīcās, gan ambulatorajā sektorā.
Vienlaikus Dimiņa piebildusi, ka Skandināvu valstīs ļoti plaši izraksta vienkāršāko penicilīnu, tomēr Latvijā izvēlas plašāka spektra un jaunās paaudzes antibiotikas, kas nav pozitīva tendence rezistences kontekstā.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālā biroja Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne norādījusi, ka antimikrobā rezistence ir globāla problēma. PVO pēdējo desmit gadu laikā antimikrobo rezistenci uzskata par vienu no lielākajām pasaules nākotnes problēmām, tāpēc svarīgi par šo jautājumu runāt arī Latvijas kontekstā.
Rūrāne paudusi, ka globāli pieaudzis antibiotiku lietojums, turklāt pieaug arī nepārdomāts to patēriņš, šī iemesla dēļ pasaulē pieaug rezistence. Un tas savukārt nozīmē, ka, ja tā turpināsies, nākotnē medicīna netiks galā ar vienkāršām infekcijām, piemēram, tuberkulozi.
SPKC informē, ka antimikrobo rezistenci veicina neatbilstoša antibiotiku lietošana gan cilvēku, gan dzīvnieku slimību ārstēšanā un profilaksē. Mikroorganismi spēj veidot aizsardzības mehānismus pret antibiotiku iedarbību, tādēļ daudzas infekcijas slimības kļūst grūtāk ārstējamas, ierobežojamas un apdraud sabiedrības veselību. Šī iemesla dēļ svarīgi veidot sabiedrības izpratni un starpsektoru sadarbību, lai veicinātu atbildīgu antibiotiku lietošanu un mazinātu antimikrobās rezistences izplatību.