Šobrīd e-veselības sistēma problēmas rada situācijās, kad kolēģim no citas aptiekas, piemēram, jāaizvieto saslimis farmaceits, proti, sistēma liedz operatīvu iespēju farmaceitam strādāt ar e-receptēm citā aptiekā, nacionālai ziņu aģentūrai LETA paudis “Mēness aptieku” tīkla pārvaldošā uzņēmuma AS “Sentor Farm aptiekas” valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.
Viņš uzsvēris, ka ir svarīgi, lai farmaceiti, mainot darba vietu vai strādājot vairākās aptiekās, operatīvi iegūtu jaunu piekļuves iespēju sistēmā, turklāt esot jāņem vērā tas, ka nozarē ir profesionāļu deficīts, tāpēc situācijas, kad jāaizvieto kāds no kolēģiem, ir ikdienišķas.
Juskovecs norādījis, ka apkalpot e-receptes “Mēness aptieku” farmaceiti ir sagatavojušies jau labu laiku. Medikamentus ar e-receptēm iegādājas pacienti gan Rīgā, gan pavisam attālos Latvijas reģionos.
Aptiekas tam esot gatavas un sagaida lielāku ārstu aktivitāti sistēmas izmantošanā un izpratnē, kā arī vēl konstruktīvākus risinājumus no Nacionālā veselības dienesta (NVD) puses, lai novērtu visas iespējamās sistēmas nepilnības.
Taču Juskovecs arī paudis, ka būtu vēlams, lai uzlabojumi sistēmā no NVD puses notiktu tikai un vienīgi nakts stundās, lai dienas laikā nebūtu sistēmas darbības pārtraukumu.
Tajos gadījumos, kad ārsti precīzi ievadījuši visus e-receptē nepieciešamos datus, receptes apkalpošana esot ērta un operatīva. Tāpat svarīgs aspekts esot farmaceitu un ārstu sadarbība.
“Šis ir posms mūsu darbā, kad īpaši saskaramies ar komandas darba nepieciešamību, kad ir svarīga farmaceita un ārsta koleģiāla sadarbība un ieinteresētība, lai pacienti pēc iespējas ātrāk un ērtāk saņemtu vajadzīgos medikamentus. Situācijas, kad ārsts tikko pirms jaunā gada noslēdzis līgumu par e-veselības lietošanu un ar sistēmu tikai tagad sāk iepazīties, saprotams, var radīt aizkavēšanos un neskaidrības, taču, domājams, arī tās kopīgi tiks atrisinātas,” cerīgi paudis Juskovecs.
Klientu sūdzības šī gada pirmajās dienās aptieku tīklā saņemtas neesot. Esot bijušas vien dažas situācijas, kad klientam nācies ilgāk nekā parasti pavadīt laiku aptiekā, kad farmaceits vēl papildus sazinājies ar ārstu, lai precizētu, noskaidrotu e-receptē norādīto, atklājis Juskovecs. Viņš arī atzīmējis, ka ir jūtama informācijas nepietiekamība sabiedrībā. Pacienti nav pietiekami informēti, kā rīkoties situācijās, kad zāles slima pacienta vietā jāsaņem radiniekam vai citai personai.
“Farmaceitiem nākas uzklausīt pārmetumus un neizpratni – kāpēc nevar saņemt medikamentu sieva, dēls vai kaimiņiene. Var, taču šī persona ir jānorāda e-veselības portālā vai arī tai jāierodas aptiekā, zinot e-receptes numuru un jāierodas aptiekā ar savu personu apliecinošu dokumentu. Farmaceiti saskaras arī ar neapmierinātību par to, ka vienā e-receptē izrakstītie medikamenti trim mēnešiem obligāti jāizpērk vienā pirkumā,” norādīja Juskovecs.
Viņš pieļāvis, ka daudziem pacientiem tas var radīt problēmas, jo, piemēram, līdzi paņemtās naudas nepietiek. Tāpēc, pēc Juskoveca domām, pacientiem ir nepieciešama informācija, ka ārsts var izrakstīt triju mēnešu periodam trīs atsevišķas e-receptes, un tad šī situācija atrisinātos.
Bažas aptiekām rada tas, ka dažādu sistēmas kļūmju dēļ ārstniecības iestādēs aptiekās tiek saņemts daudz valsts kompensējamo zāļu recepšu papīra formātā. Šobrīd tām visām ir jānonāk e-veselības sistēmā. Ievadīt sistēmā aptiekā nonākušās papīra receptes ir uzticēts farmaceitam. To var izdarīt vēlāk, pēc medikamentu izsniegšanas, taču šāda digitalizācija ir liels papildu pienākums, atklājis Juskovecs.
“Farmaceiti šobrīd realizē jauno sistēmu, uzklausa iedzīvotāju pretenzijas un ļoti daudz laika un enerģijas velta skaidrojošajam darbam. Farmaceita ikdienu atvieglotu tas, ja sabiedrība kopumā būtu labāk informēta par e-receptes lietošanu, tās priekšrocībām un darbības niansēm,” uzsvēris Juskovecs.
Jau ziņots, ka no 2018.gada 1.janvāra sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.