Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktores Ineses Kauperes paustajām bažām par aptieku monopola izplatību Latvijā neesot pamata, nacionālai informācijas aģentūrai LETA norādījis Aptieku īpašnieku asociācijas (AĪA) valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.
Asociācija uzskata – Kauperes teiktais, ka teritorijās, kur darbojas tikai viena aptieku ķēde, pastāv monopola risks, vērtējams kritiski, jo, pat ja Latvijas teritorijā ir tādas vietas, kur vēsturiski bijusi viena aptieka, tas AĪA ieskatā vēl neesot iemesla uzskatīt, ka minētajā aptiekā cenas būs dārgākas nekā citā aptiekā. “Arī fakts, ka šādu aptieku iegādājas kāda aptieku ķēde, nenozīmē, ka šajā aptiekā cenas būs dārgākas, nekā citās šī uzņēmuma aptiekās,” skaidrojis Lībķens.
Viņš uzsvēris, ka kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles tiek izplatītas par Nacionālā veselības dienesta noteikto zāļu cenu, neatkarīgi no aptiekas piederības kādā ķēdē. Tas, pēc asociācijas valdes priekšsēdētāja teiktā, nozīmē, ka kompensējamajām zālēm visās aptiekās cena ir vienāda. Savukārt, pārējo zāļu cenu apmēru nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem, līdz ar to aptiekām nav arī lielu iespēju manipulēt ar cenām pretēji, piemēram, sviesta cenām veikalos, norādījis Lībķens.
Tāpat viņš uzskata, ka Konkurences padomes (KP) piedāvātais risinājums atļaut veikalos tirgot pieprasītākos medikamentus, ir absurds, ņemot vērā, ka VM pat aptiekām neļauj pašapkalpošanās zāles daļā izvietot bezrecepšu medikamentus, pamatojot to ar zāļu nepamatotas lietošanas bīstamību un uzsverot obligātas farmaceitiskās konsultācijas nepieciešamību. “Būtu ļoti dīvaini, ja veikalos un benzīntankos zāles tirgotu brīvi, kā ienāk prātā, bet aptiekās tās nedrīkst pat turēt pašapkalpošanās plauktos. Dīvaini būtu arī tad, ja uz aptiekām attiektos MK noteikumi (..) [par zāļu cenu veidošanas principiem], bet uz veikaliem un benzīntankiem šie noteikumi nebūtu attiecināmi,” skaidrojis asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Lībķens sacījis, ka, ja VM rūp zāļu cena, tad visas zāles būtu jāiekļauj kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī jāsamazina pievienotās vērtības nodokļa likme zālēm, kas patlaban ir noteikta 12% apmērā, kamēr Latvijā raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem tiek piemērota samazināta likme 5% apmērā.