Ģimenes ārsti vēlas atvainošanos no Ministru prezidenta Māra Kučinska un veselības ministres Andas Čakšas par pārmetumiem ārstiem, kas izskanējuši e-veselības ieviešanas gaitā, nacionālai ziņu aģentūrai LETA paudusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide.
Viņa uzvērusi, ka e-veselības vājā darbība būtiski apdraud pacientu ārstēšanu, tā atņem ārstiem un pacientiem laiku, rada nevajadzīgu slogu, stresu un palielina kļūdu iespējamību, bet Kučinska un veselības ministres rīcība “e-veselības sāgā” rāda necieņu pret ārstu darbu un pacientu vajadzībām.
Veide norādījusi, ka vēl šī gada februārī Kučinskis, Čakšas prombūtnē veicot veselības ministra pienākumus, Saeimas komisiju kopsēdē norādījis, ka nevar e-veselībā ieviest neko jaunu, kamēr viss esošais nav paveikts līdz galam. “Tomēr, neskatoties uz to, ka nav nodrošināta e-veselības sistēma pilnvērtīgai e-darbnespējas lapu un e-recepšu izrakstīšanai, Veselības ministrija (VM) aicina ģimenes ārstus pakāpeniski sākt izrakstīt nosūtījumus, bet valdība apstiprina 1,85 miljonu eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai izveidotu veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi e-veselībā,” teikusi LĢĀA prezidente.
Pēc viņas domām, redzams, ka premjers ir pretrunā ar sevis teikto februāra beigās, jo valdība atbalsta jaunu funkciju pievienošanu “uz vecajiem pamatiem”, pirms tie ir pārbaudīti un izvērtēts, vai uz tiem ir pamatoti un droši vēl kaut ko būvēt virsū.
Vienlaikus Veide uzskata, ka par to, kas ir jāpaveic un kad tas tiks paveikts, Kučinskis klusē, tā vietā stāstot, ka galvenā problēma esot novecojusi datortehnika vai programmatūra, kaut arī e-veselība nedarbojas ne tiem ārstiem, kuriem ir jauni datori, ne tiem, kuri lieto vecākus datorus.
Veide norādījusi, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) aicinājis maijā kompensējamo zāļu receptes izrakstīt uz papīra recepšu veidlapām vai, izrakstot e-recepti, papildus izsniegt pacientam ārsta parakstītu e-receptes izdruku. LĢĀA gaida NVD skaidrojumu par to, vai aicinājums ir uztverams kā jauna NVD noteikta kārtība recepšu izrakstīšanai un kāds ir tiesiskais pamatojums šādai NVD rīcībai.
Veide ir pārsteigta, ka šonedēļ veselības ministre solījusi, ka divu mēnešu laikā e-veselības sistēma kļūs par “palīgu, nevis šķērsli” mediķiem, jo jau pirms mēneša Čakša solījusi panākt, ka dienas laikā e-veselības sistēmā nebūs lēna darbība. “Mēnesis ir pagājis, bet e-veselības darbība pasliktinās, tās darbības traucējumi ir aizvien biežāki,” uzsvērusi LĢĀA prezidente, piebilstot, ka arī NVD dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane janvārī solīja, ka e-veselības sistēma optimāli sāks strādāt pēc pāris nedēļām.
Veide ir pārliecināta, ka e-veselības vājā darbspēja ievilksies. Līdzšinējā ārstu pieredze liecinot, ka VM, vai nezina, kas notiek, vai slēpj informāciju. Pēdējās nedēļās e-veselības sistēmas biežo darbības traucējumu vienīgais cēlonis, kā norāda NVD, ir tas, ka sistēma tika projektēta pirms desmit gadiem un tāpēc neatbilst mūsdienu prasībām. Esot sākta vecās un vājās sistēmas pilnveide, kā rezultātā rodoties traucējumi, tomēr jājautā kā interesēs bija jāpiespiež ārstus, farmaceitus un pacientus lietot mūsdienu prasībām neatbilstošu sistēmu, neizpratnē ir Veide.
Tāpat viņa ir nesaprot, kāpēc VM un NVD “acīmredzamo nespēja saredzēt jau pagājušajā gadā, kad ārstiem tas bija skaidri redzams” un kāpēc pilnveide sākta tikai šī gada maijā, proti, četrus mēnešus pēc obligātas lietošanas ieviešanas.
Veide paudusi, ka VM nav informējusi ne ārstus, ne sabiedrību par e-veselības sistēmas darbības problēmu patiesajiem cēloņiem un piedāvātajiem risinājumiem. Tāpat VM neatbildot uz LĢĀA lūgumu pieaicināt neatkarīgus IT ekspertus, kuri izanalizētu e-veselības sistēmas lēndarbības iemeslus un sniegtu priekšlikumus kā nodrošināt sistēmas mūsdienīgu darbu. “Veselības ministre teikusi, ka it kā esot piesaistīti starptautiski eksperti, bet nav informācijas par šo ekspertu kvalifikāciju un tiem dotajiem darba uzdevumiem,” norādījusi Veide.
Kā maija sākumā intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” teicis premjers, daudzos gadījumos, kad mediķi nevar pilnvērtīgi strādāt e-veselības sistēmā, patiesībā pie vainas ir novecojusi datortehnika vai programmatūra, nevis pati e-veselība.
Arī Čakša vairākas reizes iepriekš publiski paudusi, ka ģimenes ārsti nepamatoti kritizē e-veselības sistēmu, vienlaikus atzīstot, ka e-veselība viņai bijis “smags mantojums”.