Jau rīt – 9. februārī – 32 Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs sāks darboties vienota zāļu drošības sistēma, kuras mērķis ir pasargāt pacientus no zāļu viltojumu iegādes. Šodien notikušajā preses konferencē Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) valdes locekle un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) valdes locekle Santa Bičkoviča–Vavžika atgādināja, ka, kaut arī Latvijas zāļu tirgū viltoti medikamenti nav atrasti, Eiropas Savienības (ES) legālajā zāļu tirgū gada laikā konstatēts aptuveni 1,5 miljoni viltotu zāļu iepakojumu. Viltojumu vidū bijušas zāles, ko lieto visdažādāko slimību ārstēšanai.
Kā skaidroja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta pārstāvis Artūrs Grīgs, Eiropa ir atzinusi, ka šīs būs līdz šim nozīmīgākās un lielākās pārmaiņas, kādas jebkad bijušas zāļu drošības un izplatīšanas jomā. Katrai iesaistītajai pusei ir noteikta atbildība un pienākumi.
Kā norādīja LZVO vadītāja Inese Erdmane, šī nav tikai Latvijas sistēma vai mūsu valsts prasība verificēt zāles; tā ir kopēja Eiropas sistēma, kurā datu apmaiņa notiks starp 32 valstīm. Kā uzsvēra Veselības inspekcijas pārstāvis Rihards Burmistris, ja kāda no valstīm neveiks šo funkciju, visa sistēma būs neefektīva.
I.Erdmane solīja, ka sistēmas ieviešana būšot relatīvi mierīga un bez lieliem riskiem, jo līdz zāļu derīguma termiņa beigām varēs pārdot visu, kas saražots arī pirms 2019. gada 9. februāra. Verificējamās zāles tirgū ienāks pakāpeniski. Pēc LZVO datiem, šobrīd jau 99% aptieku Latvijā ir pieslēgušās sistēmai. No slimnīcām vēl tikai trīs nav pieslēgušās sistēmai, taču I. Erdmane ir droša, ka līdz pirmdienai arī tās jau strādās sistēmas ietvaros.
R. Burmistris skaidroja, ka jaunā kārtība palīdzēs arī atsaukt no tirgus zāles ar kvalitātes defektiem, kā arī mazinās organizētās noziedzības ienākumus un ietekmi uz kopējo noziedzības līmeni.
VM paredz, ka zāles, kas saražotas pēc 9. februāra, Latviju sasniegs trīs līdz sešu mēnešu laikā. Attiecībā uz zāļu cenu pieaugumu sistēmas ieviešanas dēļ VM skaidro, ka prognozes ir dažādas. Eiropa lēš, ka vidēji zāļu cenas varētu palielināties par 0,08 līdz 0,14 eiro uz iepakojumu. Taču pastāv dažādi vērtējumi, pauda VM pārstāvis Grīgs. Cenu pieaugumu arī noteiks ražotāja izmaksas, cik lielā apjomā tās varēs segt no saviem avotiem, kā arī tas, kādā stāvoklī zāļu iepakojums bijis līdz šim.
Runājot par to, kāpēc omeprazols ir vienīgais bezrecepšu medikaments, kas iekļauts zāļu verifikācijas sistēmā, VM pārstāvis pauda, ka prakse liecina – to vilto diezgan bieži, tātad pamatojums esot visai nopietns.
Kā preses konferencē uzsvēra klātesošie valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, fakts, ka Latvijas zāļu tirgū nav pieķerti viltojumi, vēl nenozīmē, ka to nav bijis. Kā uzsvēra Santa Bičkoviča–Vavžika, viltojumus ir ļoti grūti atšķirt no īstajām zālēm, tāpat arī, iespējams, sabiedrība nav ziņojusi par savām aizdomām par viltotām zālēm. Piemēram, gadījumos, kad kāds medikaments nav bijis iedarbīgs un ārsts to ir aizstājis ar citu, ne vienmēr rodas aizdomas par zāļu viltojumu. Tomēr Latvija ir bijusi iesaistīta viltotu zāļu tranzītā un caur mūsu valsti ir ceļojušas viltotas zāles, piemēram, krūts vēža ārstēšanai. Kā uzsvēra VM pārstāvis A. Grīgs, Latvijas institūcijas aktīvi strādā šajā jomā un iesaistās starptautiskās operācijās, viltotu zāļu atklāšanā sadarbojas gan ar Interpolu, gan citām organizācijām. To, ka Latvija nav pievilcīga valsts zāļu viltotājiem, nodrošina gan nelielais tirgus, gan mazais starpnieku posms (viena lieltirgotava starp zāļu ražotāju un aptieku), gan arī tas, ka šeit zāles ir relatīvi lētas. Viltojumus vieglāk un izdevīgāk realizēt tur, kur zāles ir dārgas.
Elīna Badune