Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ķīmijterapijas stacionāra pacienti nereti saskaras ar pārlieku ilgu gaidīšanu uz pakalpojumu saņemšanu, sēdē secināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, uzsverot, ka problēmas risināšanā būtu jāiesaista Nacionālais veselības dienests (NVD), kas vārētu pārņemt virsvadību pār pakalpojuma pieejamības veicināšanu, daļu pacientu no Rīgas novirzot uz reģioniem.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride sēdē atsaucās uz RAKUS Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīniku vadītājas Sandras Lejnieces pausto, ka rindu mazināšanai uz šo pakalpojumu varētu piesaistīt ārstniecības iestādes Liepājā un Daugavpilī. Patlaban šāda prakse tiekot piekopta vien atsevišķos gadījumos, bet šeit būtu nepieciešams izveidot kādu sistemātiskāku pieeju, sacīja Skride. Lai spriestu par šādas pieejas attīstīšanu, klīnikas vadītāja oktobra vidū tiksies ar NVD.
Sēdē RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atklāja, ka nereti gaidīšanas ilgums ķīmijterapijas stacionārā sasniedz divus mēnešus, jo trūkst ne tikai speciālistu, bet arī pieejamo gultu, kuru skaits sarucis stacionāra “Gaiļezers” rekonstrukcijas dēļ.
Pie esošā gultu un ķīmijterapijas ārstu skaita, pēc Paeglīša paustā, būtu jāmeklē kompleksāks risinājums, līdz ar to slimnīca tuvākajā laikā ar esošajiem resursiem palielinās ķīmijterapijas stacionāra gultu skaitu par teju trešdaļu. Vienlaikus oktobrī ārstniecības iestādē darbu uzsāks jauns ķīmijterapeits.
Par ilgajiem gaidīšanas laikiem uz šo pakalpojumu Paeglītis ir informējis arī Veselības ministriju.
Skride sēdē pauda viedokli, ka gan Liepājas, gan Daugavpils ārstniecības iestādes varētu piesaistīt, lai uz tām sistemātiski pārvirzītu daļu pacientu. “Pie šī mēs noteikti palīdzēsim, un es pats arī tikšos ar NVD par šo jautājumu,” solīja komisijas priekšsēdētājs.
Arī citi komisijas deputāti, piemēram, Anda Čakša atzina, ka šajā gadījumā konkrētā pakalpojuma nepieejamība nav gluži slimnīcas vaina, bet gan drīzāk sistemātiska problēma, kas būtu jārisina plašākā mērogā.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis sēdē skaidroja, ka ministrija ir sarunu procesā ar Austrumu slimnīcas valdi un galvenā problēma, kas iezīmējās, bija ķīmijterapeitu trūkums. Pēc viņa paustā, ambulatorajā daļā rindas nav tik lielas, tāpēc ārstniecības iestādē ir domāts par to, vai ambulatorās daļas ķīmijterapeitus nevarētu pārlikt uz stacionāru, tomēr paši ķīmijterapeiti to negribot.
Patlaban tiek domāts par mediķu pārvirzīšanu no citām slimnīcām, tomēr arī šis risinājums, no vienas puses, celtu Austrumu slimnīcas kapacitāti, bet mazinātu kādas citas ārstniecības iestādes cilvēkresursu pieejamību.
Līdz ar to komisijā izskanēja aicinājums piesaistīt ķīmijterapeitu organizāciju, kas būtu viens no iespējamiem risinājumiem.
Austrumu slimnīcā ārstējas aptuveni 75% no visiem onkoloģiskajiem pacientiem Latvijā. No kopējā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pacientu skaita – onkoloģisko pacientu īpatsvars ir tuvu 30%. Austrumu slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde valstī.
www.farmacija-mic.lv
