Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Trīs nozares asociācijas – Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA), Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA) un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija (BRAL) – vērsušās pie Saeimas frakcijām un komisijām ar aicinājumu piešķirt nākamā gada budžetā lielāku finansējumu kompensējamajiem medikamentiem.
Latvijā medikamentu pieejamība pacientiem ir viena no viszemākajām Eiropas Savienībā, turklāt Latvijā pacientiem nav pieejami medikamenti, kas ir pieejami pārējās Baltijas valstīs, ziņo minētās asociācijas. Eiropas Zāļu aģentūra no 2015. līdz 2018.gadam reģistrēja 172 jaunus medikamentus, Latvijā no tiem ir pieejami 32 (ES vidējais rādītājs – 76). Inovatīvo jeb ar patentu aizsargāto medikamentu jomā Latvijas pacientiem uz 2020.gada martu bija pieejami 63 medikamenti, Lietuvā – 99 un Igaunijā – 93. Turklāt, Lietuvas valdība 3.aprīlī papildus piešķīra 24,8 miljonus eiro visam medikamentu “rezerves sarakstam” – tas nozīmē, ka Lietuva straujiem soļiem tuvojas Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. “Veselības aprūpes finansējums ir būtisks priekšnoteikums sabiedrības veselības saglabāšanai. Uz to būtu jāraugās plašākā kontekstā – vesela sabiedrība un vesels darbaspēks ir ekonomikas dzinējspēks, kas ar savu darbu rada pievienoto vērtību, kāpina Latvijas ražotāju produktivitāti un veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Neatrodot finansējumu medikamentiem šajā gadā, nākamajā gadā veidosies vēl lielāks deficīts, un tas atsauksies negatīvi uz iedzīvotāju veselību un ilgtermiņā – uz tautsaimniecību kopumā,” norāda BRAL valdes loceklis Jānis Siliņš.
SIFFA, LPMA un BRAL aicina izskatīt iespēju piešķirt papildu finansējumu medikamentu kompensācijai gan esošajiem līgumiem jau šogad, gan jaunajiem medikamentiem 2021.gada budžetā. “Esošajā COVID-19 pandēmijas situācijā nerodas pārliecība par slimības izplatības samazināšanos un pārtraukšanos. Tieši otrādi – slimība skar arvien vairāk cilvēku. Šādos apstākļos iedzīvotāju nodrošinājums ar zālēm ir īpaši svarīgs, lai izvairītos no upuriem, kuri rodas nepilnīgas ārstēšanas dēļ, jo zāles pacientiem ir nepieejamas tādēļ, ka tās nav kompensējamo zāļu sistēmā vai ir nesamērīgi augsts pacienta līdzmaksājuma līmenis attiecībā pret pacienta ienākumiem,” uzsver LPMA valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics. Pēc Nacionālā veselības dienesta aplēsēm, lai nodrošinātu pacientu terapijas turpināšanu un uzsāktu jaunu pacientu ārstēšanu, 2020. gadā veselības aprūpes budžeta deficīts sastāda 12 777 400 EUR. Turklāt Veselības ministrija ir norādījusi, ka rindā uz iekļaušanu valsts apmaksājamo zāļu sarakstā gaida vismaz 50 medikamenti, no kuriem 32 ir onkoloģijā. Šo medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā ir nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro. “Šis gads pavisam noteikti iezīmēja vājās vietas veselības aprūpes sistēmā Latvijā, sākot ar slimnīcu tehnisko stāvokli un iespējām, personāla atalgojumu, pakalpojumu pieejamību, pacientu līdzmaksājumu apjomiem un, protams, medikamentiem. Eiropas Zāļu aģentūra no 2015. līdz 2018. gadam reģistrēja 43 jaunus onkoloģijas medikamentus, Latvijas pacientiem no tiem ir pieejami 4 (ES vidējais rādītājs 22), kas faktiski nozīmē to, ka zinātnes sasniegumi farmācijā nesasniedz mūsu pacientus vai sasniedz tos ļoti vēlu, jo līdz jaunu onkoloģijas medikamentu pieejamībai Latvijas pacientiem paiet 981 diena,” informē SIFFA direktors Valters Bolevics.
Nozares asociācijas aicina 2021. gadā un turpmākajos gados palielināt valsts finansējumu šobrīd kompensācijas sistēmas ietvaros kompensētajiem medikamentiem, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgas iespējas esošajiem un jaunajiem pacientiem saņemt tiem nepieciešamo terapiju.
www.farmacija-mic.lv
